Par pastāvēšanu balso ar maciņiem

2017. gada 2. februāris 07:00

431

Pirms četriem gadiem Krista Lapiņa izveidoja “Ideju bodi”. Šodien, izgājusi cauri neskaitāmām dzīves un biznesa mācībām, viņa uzskata, ka darbs pie Jaunliepājas atpazīstamības veidošanas nav beidzies, jo cilvēkos vēl aizvien ir uzskats, ka tā ir pelēka, drūma, pussagruvusi pilsētas daļa ar otršķirīgiem iedzīvotājiem. Taču ārzemnieki par šo Liepājas daļu esot sajūsmā – tai esot īpaša, nesabojāta aura un mierīga atmosfēra. Krista un “Ideju bode” nav apstājusies, un šobrīd kā primārais mērķis nav naudas pelnīšana, bet gan ieguldījums sabiedrības izglītošanā, radošu ideju piedāvāšanā un pilsētas viesmīlības veicināšanā.

Katru dienu jaunas idejas
Pašlaik Kristas vadītajā biznesā apvienojas mākslas veikals, garšvielu un ekoproduktu veikals un kafejnīca, kurā darbojas atvērtā tipa virtuve. Apmeklētājs var redzēt, kā pavārs gatavo ēdienu. Lai arī šāda darbošanās var šķist traucējoša darbiniekiem, Kristai tā ir ļoti svarīga. Sieviete, ēdot ārpus mājas, pieradusi jautāt un uzzināt, no kā gatavots viņas ēdiens. To tagad var izdarīt arī “Ideju bodes” apmeklētāji, un neesot jākaunas to darīt. Šobrīd kafejnīcā var nobaudīt svaigus un veselīgus ēdienus, arī veģetārus un vegāniskus. Pavāre katru dienu improvizē, gatavojot ēdienus no svaigiem, nesaldētiem un nemodificētiem produktiem. “Ideju bodē” nav pastāvīgas ēdienkartes, katra diena apmeklētājiem ir kā pārsteigums.
Pavāre Inga Ķīvite katru dienu nāk ar jaunām idejām un gatavo ļoti dažādus ēdienus. Idejas vislabāk varot apdomāt naktī un no rīta ar pilnu galvu nākt uz darbu. Piemēram, dienā, kad viesojas “Kursas Laiks”, Inga gatavoja rīsus ar pupiņām un pašu kaltētām gailenēm, kas labi garšo vegāniskā dzīvesveida piekritējiem, dārzeņu krēmzupu, pildītus kartupeļus un biešu pankūkas ar sieru, kas atbilst veģetārajam uzturam, un lēcu sautējumu ar jēra gaļu – tiem, kuri uzturā lieto gaļu.
Krista uzsver, ka jācenšas ēst tīru pārtiku, tāpēc viņa ierīkojusi dārzu turpat veikala pagalmā, kur audzē nedaudz dārzeņu un garšaugu. “Stādiņus man uzdāvināja draudzenes un paziņas, kurām pašām ir dobes. Piemēram, gurķu stādiņi bija no sēklām, kas audzētas trīs paaudzēs. Savukārt ziemā ēdam skābētus gurķus un kāpostus, jo arvien vairāk speciālisti uzsver, ka saldētu dārzeņu, ogu vērtīgās molekulas tiek saārdītas un zaudē svarīgās uzturvielas.” Kafejnīcā tiek izmantoti produkti, kuriem zināma izcelsmes vieta.
Atgriežas pie seniem ēdieniem
Krista uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu cilvēkam ir tik slikta veselība, ir uzturs. “Mūsdienās cilvēkiem vairāk ir sēdošs un mazkustīgs darbs un ikdiena. Tas nozīmē, ka enerģijas, kas pārstrādā smagu un neveselīgu ēdienu, ir daudz mazāk. Tāpēc katram ir jāiepazīst savs organisms un jāsaprot, cik daudz un kādus ēdienus labāk lietot,” pārdomās dalās Krista. Daudz un sātīgi ēst vajagot tikai tiem cilvēkiem, kuri strādā fizisku darbu, jo tiek patērēts ļoti daudz enerģijas. Viņa ir pārliecināta, ka, ēdot pareizi un pārdomāti, pazūd daudzas veselības problēmas un liekais svars, tikai sabiedrība pārāk maz zina par veselīgu uzturu. Kopš ikdienā ienākusi tā saucamā fastfood – saldētā un fritētā pārtika –, radusies arī nepieciešamība iegūt zināšanas par ģenētiski modificētām lietām, par hormoniem un vīrusu antivielām, kas nonāk mājlopos un putnos. Nepareiza pārtika radot problēmas arī sievietēm, kuras vēlas iznēsāt bērniņu.
“Ideju bode” iesaka atgriezties pie senču saknēm un atkal lietot uzturā aizmirstos produktus, nevis dzīties pēc pasaules moderniem ēdieniem un ātrām uzkodām. “Esam pārāk tālu aizgājuši no kādreizējā latvieša, kas ēda dabīgu pārtiku. Man pašai patīk gatavot konservējumus, vārīt ievārījumus. Prieks, ka ziemas krājumu gatavošana ziemai vēl joprojām ir daudzu ģimeņu ikdiena un pašsaprotama lieta. Ziemā pie mums tomāti un gurķi dabīgi neaug, toties mums ir tomāti želejā, skābēti un marinēti gurķi, pipargurķīši, kabači un sēnes. Mums ir tik daudz dārzeņu – bietes, kāļi, rutki, burkāni, ķirbji un citi.”
Kristu iedvesmojušas abas omammas. No vienas viņa mācījusies vārīt gardāko prosas biezputru, no otras – gatavot pīlādžu želeju. Želeju no Kristas un viņas vīra lasītajiem pīlādžiem var baudīt arī “Ideju bodes” apmeklētāji. “Prasmi gatavot ēst man ir ieaudzinājusi mamma. Ir bijuši laiki, kad ir bijis no nekā jāizdomā kaut kas, tas uztrenējis radošumu ēdienu gatavošanā,” atklāj uzņēmēja.

Joprojām daudz aizspriedumu
Iespējams, cilvēki baidās pievērsties veselīgam uzturam aizspriedumu un neskaidrību dēļ. Arī Krista bieži saskārusies ar stereotipu, ka veselīgi ēst ir ļoti dārgi, bet cilvēki, kuri nelieto uzturā gaļu, tiek uzskatīti par salātlapu grauzējiem un nekad nepaēdušiem. Viņa to atspēko, sakot, ka pareizi sabalansētā veselīgā maltītē ir viss nepieciešamais. “Ideju bodē” laipni aicināti arī gaļas un zivju baudītāji. “Mēs neuzspiežam veģetārismu, mums ir svarīgi piedāvāt iespēju izvēlēties. Nevēlos nevienu audzināt, bet vēlos dot iespēju izvēlēties un dot zināšanas par uztura nozīmi, tāpēc organizējam meistarklases, kurās uztura speciālisti skaidro un rāda savu pieredzi.”
Lai veselīgi pabarotu savus viesus, Krista ilgi meklējusi labu pavāru, taču saskārusies ar nopietnu problēmu – visi, kuri strādā ēdināšanas jomā, zina, ka Liepājā trūkst pavāru. Vēl jo vairāk trūkst pavāru ar mūsdienīgu skatījumu, radošu pieeju, zināšanām par veselīgu uzturu, par veģetārismu un vegānismu, par glutēnu nesaturošu produktu pagatavošanu. Tā ir problēma, kuru Krista īsti neizprot, jo Liepājā un tuvākajos novados ir mācību iestādes, kuras ik gadu absolvē jaunie pavāri, bet, zvanot uz skolu un lūdzot ieteikt jaunieti, kurš būtu ar mieru nākt strādāt kafejnīcā, tai neesot, ko piedāvāt.
Līdzīga problēma ir ar konservēšanu un marinēšanu, ko labprāt izmanto “Ideju bodē”. Vasarā un rudenī uzņēmēja pati cītīgi lasa ogas, sēnes un audzē dārzeņus, lai sagatavotu izejvielas ziemas ēdieniem, taču, kad meklējusi pavāru, kurš dabas veltes varētu apstrādāt, izrādījies, ka daudzi kandidāti nemaz neprot konservēt un vārīt ievārījumus – “laikam tas vairs nav moderni”.
Mudina Liepāju paplašināt
Uz jautājumu, vai īpašnieci apmierina kafejnīcas klientu skaits, Krista mirkli apdomājas: “Varētu jau būt vairāk!” Viņas vadītajam biznesam iet labi, taču tik un tā uzmanīgi jābalansē starp izdevumiem un ienākumiem, tāpēc pēc iespējas vairāk produktu cenšas sagādāt pati. Viens no iemesliem biznesa grūtībām esot tas, ka Jaunliepāju daļa liepājnieku paguvuši aizmirst. “Vai tiešām Latvijas trešā lielākā pilsēta sarāvusies tik maza, ka viss notiek 200 metru rādiusā ap Rožu laukumu?” Vēl biznesa attīstībai traucē cilvēku trūkums un dzīves līmenis pilsētā un valstī kopumā. Krista uzskata, ka Liepājā ļoti atklāti redzama sabiedrības noslāņošanās. Esot cilvēki ar labiem ienākumiem un tādi, kuriem ir ļoti mazi vai neregulāri ienākumi, līdz ar to uzņēmējiem grūti strādāt, jo trūkst klientu. Situācija uzlabojas vien tad, kad iebrauc tūristi. “Ar savu maciņu cilvēki balso par to, vai Liepājā kaut kas pastāvēs,” uzskata uzņēmēja un neizprot cilvēkus, kuri pie internetā publicētām ziņām par to, ka atkal aizvēries kāds veikals, kafejnīca vai kas cits, raksta nievājošus komentārus un frāzes “es jau teicu, ka tā būs”. Tas, ka bizness neizdodas, ietekmē pilsētu kopumā, ne tikai attiecīgo uzņēmēju.
“Prieks, ka šogad pirmo reizi Annas tirgus laukumā tika uzstādīta Ziemassvētku egle un noorganizēts jauks Ziemassvētku pasākums bērniem un ģimenēm. Ceru, ka turpmāk pilsētas noformējums būs redzams arī Jaunliepājā, ceru, ka tiks sakārtots norāžu jautājums. Man šķiet, ka Jaunliepājai ļoti piestāvētu daudzi mazi veikaliņi, ziedošas puķu kastes, dzīvīgs Annas tirgus laukums, kas decembrī pārtop par Ziemassvētku tirgu ar zaigojošām virtenēm. Tā man patīk pasapņot,” atklāj Krista.
“Ideju bodes” darbinieki un īpašniece priecājas, ka pēdējā mirklī tika atceltas sociālā nodokļa plānotās izmaiņas. Ja tiktu ieviesti sociālā nodokļa obligātie maksājumi, tad “Ideju bode” nevarētu pastāvēt, jo šeit strādā cilvēki uz pusslodzēm. Nelielā apkalpojošās sfēras uzņēmumā neesot iespējams strādāt bez pusslodzēm un nomaksāt par visiem pilnas likmes sociālo nodokli. “Tas nenozīmē, ka es negribētu maksāt nodokļus, bet tie nav samērīgi pret reālo situāciju valstī. Situācija diezgan krasi atšķiras starp galvaspilsētu un reģioniem, un, ziniet, es pie tā nejūtos vainīga, tāpēc nevaru uzņemties atbildību un maksāt neadekvātus nodokļus,” uzsver uzņēmēja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Par pastāvēšanu balso ar maciņiem

Kategorijas