Dedzina kūlu un atkritumus

2017. gada 9. februāris 07:00

Gandrīz katru dienu glābēju hronikās parādās ziņas par degušiem atkritumiem. 2016. gadā valstī kopumā reģistrēti 2550 ugunsgrēki, kuri notikuši izgāztuvēs, neapsaimniekotās ēkās vai citās vietās, kurās aizdegušies atkritumi, norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Anete Strazdiņa. Daudz VUGD spēka tiek izmantots, lai nodzēstu ugunsgrēkus, kas notikuši iedzīvotāju neuzmanības vai apzinātas darbības rezultātā – aizdedzinot gružus, lai mazāk būtu jāvāc.

Izmācīt ir ļoti grūti
Lai arī ziema vēl nav beigusies un par zāles dedzinātājiem ir pāragri runāt, VUGD jau saņēmis šā gada pirmo degošās kūlas trauksmi. 7. februārī Krūmu ielā Liepājā dega pērnā sausā zāle 300 kvadrātmetru platībā.
Pētot glābēju saņemtos izsaukumus, “Kursas Laiks” novērojis, ka VUGD daudz dzēš šķietami nenozīmīgus ugunsgrēkus – degošus atkritumus. Protams, ka ugunsnelaimes nevar iedalīt svarīgās un ne tik svarīgās, taču jāsaprot, ka cilvēku neuzmanības dēļ glābējiem jāiesaistās degošu gružu dzēšanā un katrs šāds dzēšanas gadījums maksā naudu. “VUGD neveic aprēķinus par to, cik izmaksā viens izsaukums, jo ir vairāki apstākļi, kas to ietekmē,” skaidro A. Strazdiņa un piebilst: ja tiek saņemts izsaukums, VUGD uz to dodas neatkarīgi no tā, kas un cik lielā mērā deg. Materiālais aspekts nav tik svarīgs, taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var bezatbildīgi izturēties pret atkritumu apsaimniekošanu un uzkopšanu atrisināt ar dedzināšanu.
Grobiņas novada domes Pašvaldības policijas vecākais inspektors Mareks Božis pēc pieredzes spriež, ka atkritumu dedzināšana biežāk sastopama pavasarī, kad cilvēki sāk uzkopšanas darbus, bet arī tagad gadās pa kādai situācijai, kad kāds izlēmis aizdedzināt. Viņš gan uzskata, ka katrs degošu atkritumu gadījums jāskata atsevišķi: viens ir tad, ja cilvēks laukos sadedzina vienu žagaru kaudzi, bet otrs – ja dedzina pilsētā, blīvi apdzīvotā vietā, kur kaimiņam traucē dūmi. “Jūs jau paši redzat, ka gadiem māca par kūlu, kuru nedrīkst dedzināt. Ne ar sodiem, ne ar vārdiem izmācīt nevar, droši vien jāgaida, kad paaudzes nomainīsies. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ļoti iegājies dedzināt atkritumus, jo kādreiz jau nebija informācijas par to, cik kaitīgi tas ir,” uzskata M. Božis.

Izvēlas lētāko variantu
Daļa atkritumu dedzinātāju ir huligāni, kuri to dara izklaides vai kāda cita apmierinājuma pēc, tomēr daļa iedzīvotāju dedzina savus atkritumus, praktisku apsvērumu vadīti, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas jānodod apsaimniekotājam un par kuriem jāmaksā. To apstiprina arī Sandra, kura savā privātmājā sadedzina visus atkritumus, lai pēc iespējas mazāk liktu lielajā konteinerā. “Apkures katlā dedzinām visu, kas deg, sākot ar kartona iepakojumiem no dažādām precēm, beidzot ar plastmasas pudelēm. Bioloģiskos atkritumus liekam komposta kaudzē, kas ir sētā, visu pārējo – lielajā konteinerā. To darām, lai ietaupītu ģimenes budžetu. Mums uz pieciem cilvēkiem ir viens konteiners, kuru izved reizi mēnesī, tāpēc pieļaujamais atkritumu daudzums ir mazs un cenšamies taupīt. Izvešana maksā dārgi,” skaidro Sandra, kura savu uzvārdu “Kursas Laikam” nevēlējās atklāt. Viņas mājas pagalmā ir arī liels koks, kas rudenī nobirdina kaudzi lapu, taču tās ģimene nededzina, jo tad kaimiņi nosmaktu dūmos. Reizi gadā lapas tiek sabērtas maisos un aizvestas uz atkritumu poligonu.
Grobiņā sastaptās kundzes Alma un Astra atzīst, ka arī reizēm grēko ar atkritumu apsaimniekošanu un daļu izvēlas sadedzināt mazdārziņā. “To varam darīt, jo nedzīvojam centrā. Te pilsētā jau nevar dedzināt,” skaidro kundzes. Viņuprāt, nekas slikts atkritumu dedzināšanā nav.

Paši kaitējam savai veselībai
Pirms dedzināt atkritumus vai kurināt ugunskuru, VUGD iesaka iedzīvotājiem pārliecināties, vai pašvaldības saistošie noteikumi atļauj to darīt vai arī par to pienākas sods. “Piemēram, Liepājas pilsētas Administratīvās atbildības noteikumi paredz, ka par atkritumu dedzināšanu Liepājas pilsētas teritorijā uzliek naudas sodu līdz 140 eiro,” brīdina A. Strazdiņa.
Tur, kur atļauts kurināt ugunskurus, VUGD iesaka izvēlēties tādu vietu, kur tuvumā nav sausas zāles vai koku un priekšmetu, kas var aizdegties. “Ugunskura vietu sagatavo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus, lai tā būtu ierobežota, un pirms došanās prom jāatceras, ka degšanas vieta ir jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna,” pamāca VUGD.
Izrādās, ka atkritumu dedzināšana ir ne tikai bīstama, jo mēdz pārvērsties nekontrolējamā ugunsgrēkā, bet arī kaitīga veselībai, jo rada lērumu kaitīgu izgarojumu. Kāpēc atkritumu dedzināšana ir kaitīga, portālā “Atkritumi.lv” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes ķīmijas zinātņu doktore Inese Mārtiņsone: “Dedzinot plastmasu, izdalās dioksīni un ftalāti. Vienai lielai daļai pierādīta ietekme uz reproduktīvo sistēmu, kas var atstāt paliekošas sekas pēcnācējiem. Ftalātus daudz pētījuši skandināvu kolēģi. Dāņiem pētījumi notiek vairāku gadu desmitu garumā, un viņi nonākuši pie secinājuma – ja mātes organismā ir ftalāti grūtniecības laikā vai barojot bērnu ar krūti, tie ietekmē bērna dzimumšūnu un dzimumorgānu attīstību līdz pat sterilitātei. Zēniem ftalāti var veicināt kriptorhismu – sašaurinās celiņš, caur kuru oliņa iekļūst maisiņā. Ir nepieciešama operācija, bet ķirurģiska iejaukšanās rada risku vēlākā vecumā saslimt ar sēklinieku audzējiem.”
Zinātnieki uzskata, ka, dedzinot atkritumus savā pagalmā, kaitīgie izgarojumi nosēžas uz apkārt esošajiem augiem, piemēram, tomātiem un gurķiem, kurus mēs pēc tam arī ieēdam kopā ar visu kaitīgo.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dedzina kūlu un atkritumus

Kategorijas