Grobiņā dzīvo, nomales nīkst

2017. gada 9. februāris 07:00

2348

Grobiņas novads iepretī citiem ir ar attīstītu ražošanu, un nereti ir tā, ka liepājnieki brauc strādāt uz Grobiņu, nevis otrādi. Spēcīgais centrs ir gan novada priekšrocība, gan posts vienlaikus. Attālākās vietas paliek tukšākas, bet centram tuvākās kļūst par guļamrajoniem. Kā apturēt attālāko vietu iznīkšanu, ir Grobiņas politiķu nākotnes cietais rieksts.

Pilsētā ļaudis nesūdzas
Sastaptie grobiņnieki “Kursas Laikam” par pašvaldības darbu nesūrojas. “Mums jau dara. Skat, te Namiķa ielā uzlika flīžu taciņu, šoseju uztaisījuši, nepieskatītos kaķus pagalmos arī palīdz sterilizēt, lai nesavairojas. To, ko mēs paši lūdzam darīt, to jau dara un palīdz,” tā grobiņniece Inese Dūče.
Arvīds Laurinovičs ar pašvaldības darbiem ir mierā. “Dzīvoju renovētā mājā. Ir silti, ūdens mums ir labs. Pensija gan maza, bet par trūcīgo nevaru reģistrēties, jo pāris eiro par daudz man iznāk. Zālēm pēdējā laikā iznāk daudz tērēt un tādēļ grūtāk iztikt. Pieņemu, ka ir citi, kuriem vēl vairāk jātērē un ir līdzīgā situācijā kā es,” par dzīvi stāsta pensionārs. Viņš uzskata, ka ar pabalstiem kaut kas būtu jāpārdomā. “Tā puse cenas par zālēm tik un tā ir jāmaksā, un tās visas ir dārgas.”
Tiesa, daži sastaptie norādīja uz Grobiņas namu apsaimniekošanas īpatnībām, tomēr izskaidrojumos palika skopi. Atklātāki ļaudis par šo lietu bija Kapsēdē.

Pasākumi konkurē ar Liepāju
Uz Grobiņu vairāk nekā citām vietām Liepājā dzīvojošie izbrauc uz pasākumiem, izstādēm vai koncertiem. Neformālā sarunā kāda no pilsētas kultūras darbiniecēm “Kursas Laikam” atzina, ka sliktus pasākumus vienkārši nevar taisīt, nebūs, kas apmeklē. “Grobiņnieki tagad var iesēsties autobusā un braukt uz Liepāju, kur katrās brīvdienās kaut kas notiek,” tā speciāliste.
Liepājas iedzīvotāju Anitu Pilibaiti “Kursas Laiks” uzrunā Zentas Mauriņas muzejā, apskatot porcelāna izstādi. Jautāta, vai bieži apmeklē pasākumus vai izstādes Grobiņā, atbild, ka vismaz mēnesī reizi, jo šeit dzīvo visi radi. “Es te visus svētkus zinu un esmu apmeklējusi. Gan motociklu dienās biju, gan pilsētas svētkos un šogad arī braukšu,” tā liepājniece.
Sastaptie grobiņnieki “Kursas Laikam” atklāj, ka praktiski visi kultūras pasākumi pilsētā ir bez maksas un tas nozīmē, ka var aiziet ar visu ģimeni un baudīt kopības sajūtu arī ar kaimiņiem.

Uz Bārtas pusi – skumja aina
Viena no raksturīgām pamestības iezīmēm ir tukšas un pamestas mājas, celtnes un ražotnes. To Bārtas ceļa malā netrūkst. Pašā Bārtā par biedu vecajai skolai tukšos logus gozē neuzceltā jaunā skolas ēka, kas šobrīd jau ir bīstams grausts. Pa ceļam uz Dubeņiem skatienu aptur Tiltu gateris. Bijušais. Tagad ēka stāv tukša. Arī kādreiz iecerētais Dubeņu kultūras un sporta centrs 90. gadu sākumā palicis pusratā, un šobrīd zēni tur spēlē paslēpes un ķer cits citu pa visai nedrošajām kāpnēm. Iedzīvotāji zina, ka šo celtni ieplānots noārdīt, un tādēļ vairs nepukojas.
Bārtenieku galvenā rūpe ir skola un bērnudārzs. “Galvenais – lai skola paliek, tad arī cilvēki te paliks. Te ir lieliska vieta, kur dzīvot. Cilvēki jau pārsvarā strādā Grobiņā vai Liepājā un te brauc izgulēties un pavadīt brīvo laiku,” atzīst Bārtas skolas skolotāja Aija Ķuda. Viņa uzsver, ka mazo bērnu grupiņa, kas šobrīd ir klubā, noteikti jāsaglabā, lai strādājošajiem būtu, kur atstāt bērnus.
Bārtas pensionārēm sava rūpe – pensijas par mazu. “Zālēm aiziet dikti daudz naudas, un grūti dzīvokli izmaksāt. Pagasts jau palīdz, aizved pie ārstiem,” tā pensionāre Jevgēņija Štera.
Dubeņu iedzīvotāji brauc strādāt pārsvarā uz Grobiņu vai Liepāju, jo vietējā zvērsaimniecībā šobrīd darbiem sezonāls raksturs. “Tagad jau tur sezona galā, daži cilvēki tik palikuši,” pastāsta Dubeņu pensionāre.

Vajag transportu un pilsonību
Bārteniece Astra Sīkle “Kursas Laikam” uzsvēra, ka cilvēku saturīgai dzīvei ārpus pilsētas nozīmīgs ir transports uz pilsētu. “Darbdienās jau ir šeit autobusi, bet svētdienās, ja gribu uz baznīcu aizbraukt, tad jāmeklē, kas aizvedīs. Dievs ir pirmajā vietā, bet svētdienā no Bārtas var aizbraukt tikai ar privātu transportu,” tā A. Sīkle.
Savukārt pie Tiltiem, kur “Kursas Laiks” apskatīja senaizmirsto gatera celtni, sastapām jaunus iedzīvotājus. Kristaps Baranovs uz Tiltiem pārcēlies pavisam nesen. Strādā Liepājā, bet te nolēmis iekārtoties. Zāģē ābeļu zarus, kopj sētu. “Agrāk dzīvojām Krūtē, tur bija četri kilometri līdz autobusu pieturai jāiet, bet te pietura blakus. Es tikai jūlijā ievācos, tāpēc neko daudz par apkaimi nezinu,” stāsta jaunienācējs.
Ne visi, protams, ir tik dzīvespriecīgi kā jaunie ļaudis Tiltos. Dubeņos “Kursas Laiks” uzrunāja bijušo Augstākās Padomes deputāti Raisu Kesu. Vēlēt viņa neiet un neies, jo nav pilsonības, lai arī latviski runā labi. “Es pēc pilsonības neesmu gājusi. Nevajadzēja, bet tagad pa televīziju teica, ka dzīšot ārā visus nepilsoņus, tad laikam gan iešu nokārtot,” tā padomju laiku politiķe. Jautāta, kurā TV programmā par izdzīšanu no Latvijas viņa dzirdējusi, R. Kesa nevarēja atcerēties. Mierinājumam var vien piebilst, ka dzirdētais ir klaji meli un muļķības, bet pilsonību gan der nokārtot, lai varētu piedalīties vēlēšanās.

Gaviezē satrauc centra izskats
Par dzīvi Gaviezē ļaudis izsakās labi. “Man šeit patīk dzīvot. Ir bērnudārzs, nākotnē bērnam būs skola. Viss, kas vajadzīgs sadzīvei. Strādāju Liepājā, un citas lietas mani satrauc mazāk,” stāsta māmiņa Rita Arilkēviča. Jāteic, arī Gaviezē ļaudis mazliet baiļojas par skolas nākotni, tomēr asākus vārdus saka par Gaviezes centra izskatu.
“Ir jau skaisti sakopts viss tas, ko cilvēks var ar divām rokām izdarīt, bet tas, kas notiek ar centriņa ēkām, ir briesmīgi. Vecā ēdnīca jau sen bija jānojauc, bet muižas palīgēkas tūdaļ sabruks. Tā taču ir vērtība, mūsu vēsture, vienā pat vietējais muzejs iekšā. Visticamāk tā stāvēs ilgāk, bet bijusī veikala ēka noteikti sabruks,” tā iedzīvotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Gaviezniece Airisa Timofejeva novērojusi, ka ar pabalstu lietām kaut kas nav īsti labi. Vajagot rūpīgāk izskatīt, kam piešķirt pabalstus, citādi iznāk tāda cilvēku dzirdīšana, kas ne pie kā laba neved. “Apgaismojumu Gaviezes centrā vajadzētu palūkot. Dažas laternas vakaros deg, citas nedeg. Citādi jau mums te nav, ko sūdzēties. Šoseja blakus, brauc tik un strādā!” saka A. Timofejeva.

Dusmīgi par apsaimniekošanu
Kapsēde Medzes pagastā, salīdzinot ar citiem ciemiem, ir cerīgākā izskatā nekā citi. Bērnu skolā pietiek, centrs sakopts, bet Kapsēdes vīriem sava bēda. Lielākajā daļā daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu ir mazākums, tādēļ iznāk, ka noteicējs par māju ir Grobiņas pašvaldība.
“Gribētu mājai renovāciju sagaidīt. Man dzīvoklis privatizēts, un vēlos dzīvot normālā mājā. Gribētu mājai gan jumtu jaunu, gan siltināšanu. Lai deputāti par šo lietu padomā!” stāsta Aigars Krauja. Dažas mājas tālāk, pie Priežu ielas 1a, “Kursas Laiks” sastapa mājas iedzīvotāju Ģirtu labojam auto. “Monopola stāvoklis te izveidojies. Privatizētie dzīvokļi ir mazākumā, un, manuprāt, apsaimniekošanai izvēlas tās dārgākās cenas, nevis lētākās. Durvis mums atregulēja, lai normāli taisās ciet – 70 eiro. Piemājas teritorijas kopšana gadā mājai izmaksā 1800 eiro. Tas nav normāli. Ziemā te nekas nav jādara. Pēc cenas iznāk, ka zāli mums frizieris ar matu mašīnu nāk pļaut,” tā kapsēdnieks Ģirts.
Pabraucot nost no Kapsēdes, tuvāk Tāšu ezeram, cilvēki piemin grants ceļus un kā jau visur teic, ka brīžiem un vietām tie nav izbraucami. Vēl uz Tāšiem vairs nav autobusa, bet par to atsevišķs stāsts.
Šķēdē – sava republika
Gluži nost no visa Grobiņas novada ir Šķēdes mazdārziņu rajons, kur vairākums iemītnieku ir vasarnieki. Ziemā te retā mājā kūp skurstenis. Arī deklarējušies cilvēki pārsvarā ir Liepājā. No šā dokumentālā fakta arī visas šķēdenieku problēmas. “Kanalizāciju te jau sen vajag, un solīja, ka būs, bet vēl aizvien nav. Saka, ka ciemā vajag vismaz 200 deklarēto iedzīvotāju, tad darīšot,” tā viens no nedaudzajiem ziemotājiem. Viņš, paliekot anonīms, “Kursas Laikam” pastāstīja, ka autobusu satiksme uz Šķēdi derīga tikai tiem, kuri te brauc dārziņus kopt, nevis strādājošiem cilvēkiem. “Autobusi ir reti, atiet par vēlu un pienāk par agru,” saka šķēdenieks.
Pēc atkritumu kalniem pie gružu kastēm katras ielas galā var spriest, ka dzīve te kūsā. Sastaptie paskaidro, ka atkritumus ziemā izvedot reti, tādēļ tie krājas. Jautāti par šķirošanu, visi smejas: “Šķiro, nešķiro – tik un tā visu vienā mašīnā saliek. Kāda nozīme!”
Kāds no iedzīvotājiem min, ka ciems nemaz nav piederīgs Grobiņas novadam, bet vairāk Liepājai un vajadzētu nomainīt pašvaldību, tad, iespējams, kanalizācija parādītos.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grobiņā dzīvo, nomales nīkst

Kategorijas