Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sabiedriskais transports Tāšos – blāva bērnības atmiņa

VENDIJA PIKŠE

2017. gada 9. februāris 07:00

2018
Sabiedriskais transports Tāšos – blāva bērnības atmiņa

Medzes pagasta Tāšos dzīvo aptuveni piecsimt cilvēku – tā spriež viens no tur satiktajiem iedzīvotājiem. Lielākoties šeit dzīvojošie ik dienu dodas uz darbu citos pagastos vai pilsētās, kas nozīmē mērot no 10 līdz pat 20 kilometriem, ja, piemēram, darbavieta atrodas Liepājā. Nav jau nekas neparasts, ka cilvēki brauc uz darbu šādus attālumus, tomēr Tāšos ir kāda problēma, kas pastāv jau daudzus gadus – šajā vietā nekursē sabiedriskais transports.

Pieradusi iet ar kājām uz Grobiņu
Tāšenieki, kurus “Kursas Laiks” sastapa, vēlas, lai arī caur viņu ciematu reizi pa reizei izbrauktu autobuss, bet ikdienā jau pieraduši pie tā, ka pašu spēkiem jāizplāno maršruti un pārvietošanās iespējas. “Autobusu, kas brauca šeit cauri, atceros no bērnības. Laikam kādus divdesmit septiņus gadus nav redzēts,” smejas sastaptā Benita Svara, kura Tāšos nodarbojas ar lopkopību. Tā kā Benitas dzīve bez darīšanām citās pilsētās un pagastā nav iespējama, viņa ikdienā izmanto Grobiņas transportu un vairākus kilometrus mēro cauri Tāšu mežam, lai nonāktu pie Grobiņas šosejas un izmantotu tur kursējošo autobusu. “Mums no šejienes līdz Grobiņai ir pieci kilometri: divi pa zemes ceļu, pārējais pa asfaltu.”
B. Svara uzskata, ka sabiedriskais transports vairāk vajadzīgs tiem, kuri dzīvo tuvāk Tāšu muižai, jo no viņas mājas izdevīgāk ir doties līdz Grobiņai, no kuras kursē visi nepieciešamie transporti, nekā cauri Tāšiem un uz Medzes pusi. “Mēs caur Grobiņu braucam uz Medzes pagasta pārvaldi,” par nedaudz absurdo transporta sistēmu, kuru izveidojusi viņas ģimene, smejas B. Svara, norādot, ka viņai vairs nepietiek spēka, lai ar kājām ietu cauri mežam un pa īsāko ceļu nokļūtu Medzē, vieglāk ir ar kājām aiziet līdz Grobiņai.
Uldis Poriņš, kurš ikdienā strādā celtniecībā, kā labāko pārvietošanās līdzekli Tāšos uzskata automašīnu. Taču, ja spēkratam gadās tehniskās ķibeles, tad vienīgais glābiņš esot apkārtējie kaimiņi, kuri varētu izlīdzēt un aizvizināt līdz darbam. “Būtu labi, ja no šejienes brauktu autobuss kaut vai uz Kapsēdi vai Grobiņu, no kuras tālāk varētu pārsēsties uz citu transportu,” spriež U. Poriņš.

Izmanto skolēnu autobusu
Liene Cinkmane stāsta, ka par autobusu, kas gājis cauri Tāšiem, dzirdējusi tikai no savas mammas, jo kopš Lienes dzimšanas šeit sabiedriskais transports nav redzēts. Viņa uzskata, ka transporta kustību vajadzētu atjaunot, jo Tāšos dzīvojot pietiekami daudz cilvēku, kuriem tas atvieglotu ikdienu.
Tāšeniece atzīst, ka reizēm izpalīdz skolēnu autobuss, kas var aizvest līdz Kapsēdei, no kurienes tālāk jau var izmantot citus transporta līdzekļus. Tas, protams, ir pret likumu, taču arī šoferi saprot situāciju. “Ir gadījies uz Liepāju braukt arī ar taksi. Caur pazīšanos ir cita cena, bet tā vispār viens brauciens izmaksā ap piecpadsmit eiro,” stāsta Liene, kura dzīvošanu Tāšos uzskata par dārgu. “Autobusam tu samaksāsi vienu eiro, bet mašīnai, kas tevi aizvedīs, piecus vai desmit. Par velti jau neviens negrib vest.”
Arī braukšana ar skolēnu autobusu nav izeja, jo, pirmkārt, tas ir nelikumīgi un var sagādāt nepatikšanas, otrkārt, šis autobuss kursē divreiz dienā – no rīta un vēlā pēcpusdienā, tāpēc daudzus darbus nemaz nav iespējams paveikt, ja grib paspēt uz kādu no reisiem.
“Ja zinu, ka kaut kur būs jābrauc, tad reizēm visu nedēļu plāno, jautā, kam no paziņām būs laiks un iespēja aizvest. Reizēm tētis brauc ar auto, reizēm brālis no Liepājas var atskriet,” stāsta Liene. Jaunā sieviete, kurai ir arī bērni, uztraucas brīžos, kad mazie saslimst: “Ja ir galīgi slikti jau, var saukt ātros, bet kā ir ar maziem bērniem? No rīta viss labi, vakarā jau temperatūra, bet ģimenes ārstu te nav un uz pilsētu jābrauc pašiem. Nav tikai, ar ko aizbraukt...” Liene vēlas, lai autobuss vai mikroautobuss viņas ciematā iegrieztos  kaut vai vienu vai divas reizes pa dienu – tā, lai vietējie varētu tikt uz pilsētu vai pagastu un nokārtot savas darīšanas.