Pašvaldība novērtē prasmi uzburt brīnumus

2017. gada 9. februāris 07:00

573

Pašvaldība novērtē prasmi uzburt brīnumus

Par Goda priekulnieci, sagaidot pilsētas 89. dzimšanas dienu, nosaukta pirmsskolas izglītības iestādes “Dzirnaviņas” ilggadējā un vienīgā vadītāja Ina Dalbiņa. Tagad dārziņā nāk pirmo audzēkņu bērni un priekulnieki uz ielas I. Dalbiņu uzrunā: “Vadītāj!”

Pa spirāli uz augšu
Par priekulnieci Ina Dalbiņa sevi sauc kopš 1976. gada. Pēc pedagoģiskās skolas varējusi izvēlēties, strādāt Nīcā vai Priekulē, un palikusi tuvāk dzimtajai Kalvenei. Sākusi strādāt pašvaldības bērnudārzā “Sprīdītis”, bet 1987. gadā pieteikusies darbam sovhoza celtajās “Dzirnaviņās”, jo vēlējusies dzīvokli ar centrālapkuri. Pieņēmusi kopsaimniecības priekšsēdētāja piedāvājumu kļūt par vadītāju bērnudārzam, kuram tobrīd slējies tikai karkass. Kolektīvam bijuši arī citi uzdevumi – “braucām talkās, lasījām ābolus, vācām kartupeļus”. Deviņdesmito gadu “juku bruku laikos” I. Dalbiņa paralēli savam amatam bijusi arī sovhoza dispečere, laidusi atvaļinājumā sekretāri un ēdnīcas vadītāju.
Kritiskākais bijis laiks, kad māmiņām piešķirti pabalsti par bērnu audzināšanu mājās. Bērnu skaits pirmsskolas iestādē samazinājies, tomēr līdz pat šim turas ap simtu. Vadītāja vērtē, ka attīstība virzījusies kā pa spirāli, bet visu laiku uz augšu. “Maināmies laikam līdzi, pieslēdzamies projektiem, kur vien ko var paņemt, pārbaudām savas spējas.”
Apkures pārkārtošana, siltināšana – tie ir daži pamatīgākie projekti. Katru gadu veiktos pilnveides darbus vadītāja sauc par sīkiem. Piemēram, šogad tiks remontētas vienas grupiņas telpas, turpināta jauna žoga uzlikšana.
I. Dalbiņa veic arī “Dzirnaviņu” metodiķes darbu, tāpēc vienlīdz daudz rūpju velta gan pedagoģiskajam, gan saimnieciskajam darbam. Viņa vada arī visa novada pirmsskolas iestāžu metodisko darbu. Jau par tradīciju kļuvis sešgadnieku kopīgs pasākums pavasarī skolas gaitu sākuma gadā. Šogad tas notiks Virgā.

Tur līdzi bērniem
Arī par pārmaiņām Priekulē I. Dalbiņa saka kodolīgi: “Iet laikam līdzi.” Pēdējā no tām – noasfaltēta uz bērnudārzu vedošā Dzirnavu iela. Nākamos plānus griboties realizēt uz valsts simtgadi, un vadītājas žests vēršas uz zālaino zonu starp bērnudārzu un dzīvojamajām ēkām.
Priekulnieki I. Dalbiņu zina arī kā amatierteātra trupas dalībnieci. Agrāk dziedājusi korī, dejojusi, sportojusi. Ļoti paticis orientēšanās sports. Tagad brīvajā laikā brauc ar velosipēdu, nūjo. Vadītājas vaļasprieks ir rokdarbi – dekupāža, aušana, adīšana, šūšana. Labprāt apmeklē kultūras pasākumus – teātri, izstādes.
Vai vadītājai ar 24 stundām diennaktī pietiek? “Pietiek. Jāiedala laiks visam, arī savējiem.” Dēla un meitas ģimenēs aug četri mazdēli vecuma amplitūdā no diviem līdz deviņiem gadiem, kuriem jātur līdzi kustībās un jāaug kopā prāta ziņā. I. Dalbiņa atklāj, ka gan mazbērnu, gan bērnudārza audzēkņu dēļ jālasa viņu vecumam atbilstošās grāmatas. Jāzina viņu spēles un jāorientējas multiplikācijas filmu varoņos. “Kā es varu viņiem teikt, ka neskatījos?” Grāmatnīcā pirms pirkšanas grāmatas jāizšķirsta un jānovērtē gan saturs, gan vizuālais noformējums ar domu: “Vai bērniem tas patiks un interesēs?” Bērndārznieki vēl ticot Ziemassvētku vecītim, un “brīnumu laiks ir jāprot uzburt”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašvaldība novērtē prasmi uzburt brīnumus

Kategorijas