Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Kleini piedāvā savus un dvēseles radinieku darbus

VALIJA BELUZA
Laikraksta arhīvs

2017. gada 9. februāris 07:00

859
Kleini piedāvā savus un dvēseles radinieku darbus

Mākslas salons un darbnīca “Ludviķis” tūristiem ir jauka pilsētas vizītkarte, liepājniekiem – vēl viena kultūras saliņa, kur iegādāties vai vismaz iepazīt oriģinālas lietas, savukārt objekta saimniekiem, Kleinu ģimenei, tā ir iespēja realizēt savus un dvēseles radinieku – gan Liepājas un Rīgas, gan Lietuvas un Igaunijas mākslinieku – darbus.

Atbalsta vietējos autorus
Inga Kleina teic, ka ļaudis, kuri pirmo reizi sper soļus pār slieksni, lielākoties priecājas. Dažs turpretī ienāk līdz pusistabai un, pat neatņēmis sveicienu, metas ārā. Tik dažādi esam!
“Kursas Laika” novērojumam, ka cenas te nav no mazākajām, salona saimniece negrib piekrist un piezīmē, ka piedāvājums nav mērķēts tikai uz naudīgiem tūristiem. Un pārsteidzīgi ir spriest par vietējo cilvēku zemo pirktspēju. “Vienmēr bijuši dažādi sabiedrības slāņi un arī atšķirīgs piedāvājums. Viss ir salīdzināms. Piemēram, ja es nevaru atļauties nopirkt mašīnu, braucu ar riteni vai eju kājām. Viens pērk reņģes, otrs – stores. Tāpat ir amatnieki, kas sēž tirgū, mākslinieki, kuri brauc uz Kalnciema kvartālu, un ir mums arī pieprasīti meistari, kam viss notiek bez iepriekš minētā. Latvijā dzīvo pietiekami daudz turīgu pilsoņu, kuri neatbalsta vietējos, bet brauc atpūsties un iepirkties ārzemēs, tikmēr iebraucēji no bijušās Padomju Savienības republikām jo­projām augstu novērtē lietas, kam piemīt “pribaltijskij kolorit”,” spriež salona saimniece, nevilšus noglāstot rokdarbnieces Sandras Zāles-Zālītes no kvalitatīva materiāla darinātos izstrādājumus.
Liepājnieku varēšanu te pārstāv arī Dzintras Bitēnas tekstilmozaīkas no audumu fragmentiem, Daces Grīnbergas, Daces Virsnieces un Zanes Eltermanes keramika. Uzmanību piesaista aktrises Sigitas Jevgļevskas svēpētie māla trauki, kas raksturīgi Latgalei. Lietpratēji noteikti atpazīs Liepājas puses meistaru Vinetas Trumpenieces un Antras Mazikas rokrakstu. Formas izpausme kokā ir Aivara Kleina veikums, savukārt senlaicīgā skapī rindojas Ingas Kleinas radošuma apliecinājums – rotas.
Pieredzējusī māksliniece atceras, ka savulaik liela piekrišana bijusi viņas darinātajām matu stīpām, kaklarotām un brošām ar košām puķēm, uzradušies arī pakaļdarinātāji. Atšķirīgs kreļļu vai rokassprādžu garums, krāsaino bumbiņu teju bezgalīgas variācijas un akmeņu kombinācijas – vienmēr top kaut kas iepriekš neredzēts. Inga neslēpj, ka dažas jaunas idejas pie viņas atnākušas sapnī.
Agrāk liepājniece domājusi, ka ar stangām, stieplēm un instrumentiem, kas nepieciešami kreļļu vēršanai, nekad neknibināsies, tomēr rotu vilkme izrādījusies pārāk spēcīga. Kopumā ar aksesuāru izgatavošanu viņa ir pazīstama jau gadus piecpadsmit, tie realizēti Rīgas mākslas salonos, bet Liepājā mākslinieces darbi pašlaik nopērkami tikai un vienīgi “Ludviķī”.

Atzīst pielietojamo mākslu
No Zanes Eltermanes un Daces Grīnbergas māmuļas rokdarbiem dveš etnogrāfisko vērtību pamatīgums, tikmēr modernākas līnijas un griezumus var nolasīt nīcenieces Kristīnes Celmiņas adījumos ar mašīnu. Kopš galerijas “Klints” laikiem Kleini sadarbojas ar stikla mākslinieci no Rīgas Kristīnu Sunepu-Celmiņu.
Salona saimnieki uzsver, ka mākslas telpa tiek veidota pakāpeniski, nesteidzoties, tāpēc pagaidām vieta ierādīta vien saimnieka Aivara Kleina un Gintas Stavrovskas gleznām. “Pirmkārt mēs ņemam to, kas pašiem patīk – pielietojamo mākslu, nevis štancētus, lētus niekus. Ja darba līmenis neuzrunā, atsakām. Arī tad, ja meistars savus darbus jau realizē visās iespējamās vietās. Protams, meklēsim jaunus autorus, jo arī pircēji arvien vēlas ko svaigu,” atklāta ir salona īpašniece.
“Man vienmēr ir patikuši veikaliņi, kur rosās pats saimnieks, nevis neitrāls pārdevējs,” teic Inga. Par salona sortimenta reklamēšanu sociālajos tīklos rūpējas meita Agate, šobrīd māmiņa uz pilnu slodzi. Tikko ieradusies, viņa nekavējoties ķeras pie mārketinga lietām, un interesantākie priekšmeti piedzīvo fotosesiju. Kleinu vecākā atvase Agnese Kleina salona preču klāstu papildina ar neparastiem plānotājiem un divdesmit pasaules valstīs tirgoto bilingvālo grāmatžurnālu “Benji Knewman”.

Vecam namam iedveš dzīvību
Inga un Aivars Kleini par savu šo vietu sauc kopš pagājušā gada oktobra. Mājā ir divpadsmit dzīvokļi, kas ar vairākkārtējām piebūvēm un pārbūvēm tikuši zem viena jumta. Kleinu ģimene meklējusi tieši vecu māju – ar pieredzi. “2015. gada maijā gan pirkām kaķi maisā, pieļaujot, ka bez brīnumiem neiztiksim, bet Aivara intuīcija nostrādāja pareizi. Jumts savests kārtībā, logi ir iekšā.”
Daiļskanīgais nosaukums “Ludviķis” ģimenes lolojumam dots par godu vecpilsētas ieliņai, kurā ēka atrodas. Vaicāta, vai šis projekts ir turpinājums iepriekšējam, I. Kleina ir atklāta: “Kā mūs no vienas vietas (mākslas galerija “Klints” – aut.) izmeta, tā ar Aivaru par to vien runājām. Tā mums bija sāpīga skola visās jomās. Galerija ir noiets etaps, jo laiki bija citi un arī mēs esam mainījušies. Agrāk uzsvaru likām uz izstādēm, darbu realizēšanu atstājot otrajā plānā. Tagad ir otrādi.”
Mākslinieku īpašumā esošās telpas restaurēšanai Aivars veltījis ne mazums pūļu. Lai saglabātu vēsturisko kolorītu, vietumis atstāti iepriekšējos gadsimtos raksturīgo sienu un griestu apgleznojumu fragmenti. Vītnes rokoko stilā, cara un Latvijas pirmās brīvvalsts laiku ornamenti, apzināti nav aizkrāsota arī padomju perioda liecība – pa­trepes durvju rotājums.
Dienasgaismu ieraudzījusi zem linoleja iepriekš paslēptā grīda, tai nācies gādāt ielāpus vietās, ko sabojājusi vanna, tualete un plīts. Vismaz divsimt gadu kalpojusī māja arī diezgan jūtami nosēdusies, vairākas mēbeles nācies pielāgot – lai tās būtu pienācīgā līmenī.
Aivars pašlaik cenšas sakārtot pagrabu, kas tieši zem salona. Kas zina, ar laiku tur varētu tapt izstāžu zālīte. “Pagrabs jebkurā gadījumā jāsaved kārtībā: ko tad mēs te priecāsimies, ja apakšā visādi mūdži dzīvos.”
+ 9
Kategorijas

Kategorijas