Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vardes vairo omulību

ANITA PLATACE

2017. gada 9. februāris 07:00

7534
Vardes vairo omulību

Pirmā vardīte vecpilnieces Indras Kreices dzīvē ienākusi kā pašas pirkts suvenīrs, kas Austrumu kultūrā simbolizē mājas sargātāju. Tā jānovieto priekšnamā ar degunu pret ārdurvīm, lai slikti cilvēki nenāktu pa durvīm iekšā.
Tad pārlūkoti mājā jau esošie priekšmeti, kas kombinēti ar vardes tēlu. Piemēram, mušu pletnīte esot saglabājusies no Kreicu atvašu bērnības. Viena rotaļlieta pat atņemta sivēniem, nomazgāta, salabota un kļuvusi par kolekcijas sastāvdaļu. Pēc tam – “kaut kā netīšām aizgāja”.
Indra zina precīzu eksponātu skaitu – tikšanās brīdī ar “Kursas Laiku” tie ir 299, sakrāti četros gados. Laikā, kad mājās vēl bijuši visi pieci bērni, kolekcijai tur nebūtu vietas. Tagad vardes izvietotas senlaicīgā grāmatplauktā un gultās un ar tām ļauts spēlēties mazbērniem. “Visas pazīstu un zinu katras stāstu.”

Kulonu nedabū
Kolekciju Indra sakārtojusi tematiski. Ļoti daudzveidīgs ir bērniem domātais klāsts: vardes rotā visdažādākās viņu praktiskās lietas – no pamperiem līdz velosipēdam. Pašai iepaticies vardi atgādinošs ogu kombainiņš. Vairāki varianti kalpo kā atstarotāji. Baltās vardes domātas bērnu fantāzijas rosināšanai un apkrāsošanai.
Atsevišķi mīkstās rotaļlietas, citviet – dārgākās. Ne viena vien vardīte izveidota kā krājkasīte vai naudas turētāja. Visdažādākajos veidos – pulksteņi. Mazāk ir tematisko rotaslietu – vien trīs brošas. Reiz Indra gadatirgū ieraudzījusi kulonu ar vardīti, bet “deguna galā viens to nopirka”.
Daudzas figūras funkcionē kā dārza dekori un gaismas ķermeņu vai sensoru turētājas. Pat kā miniatūrs ūdenskritums un lejkanna. Sezonas laikā tās pilda savas funkcijas dārzā un dobēs.
Kolekcijas kopšana pūles neprasa – lauku sētā neesot tādi putekļi kā pilsētā. Vien dārzā izvietotās palaikam jānomazgā.

Izkāpj no pasakas
Kolekciju papildina arī bērnu no ārzemēm atvestie un draugu uzdāvinātie priekšmeti. Lielākā varde – mīkstā rotaļlieta – ir meitas dāvana. No Īrijas vestā, aptuveni divus kilogramus smagā vardes akmens figūra muitas zonā uztverta ar aizdomām – vai tikai tās vēderā nav kas aizliegts.
Īpaša ir draudzenes dāvana – pašas uzadīts varžu pāris. Indra tajā saskata sevi un dzīvesbiedru. Arī citiem neesot problēmu ar dāvanas izvēli.
Indrai no dzīvām vardēm nekad nav bijis bail. Bērnībā to laukos bijis daudz vairāk nekā tagad. Viņa vēro, ka rotaļlietās un dekoratīvajos priekšmetos pārsvarā tās atveidotas mīlīgākas nekā ir dabā. “Man patīk, ka viņu skatiens ir mīļš. Kā no pasakas izkāpušas.” Vardīšu klātbūtne radot omulīgu gaisotni. Tikai retās figūras acis skatās dusmīgi, un neesot patīkami, ja tās telpā it kā seko saimniecei līdzi.
Indra stāsta, ka kolekcijas papildināšanas azarta kulminācija jau esot garām. Tagad viņa vardes izvēlas ar atlasi – ne vairs vienkāršas figūriņas, bet interesantas un oriģinālas, kā arī praktiski pielietojamas. Tam iemesls ir arī finansiālais ieguldījums. Saimniece lēš, ka vaļasprieks jau prasījis ap četriem, pieciem tūkstošiem eiro.