Dreimaņu pāra hobijs – tiesāt autosporta sacensības

2017. gada 9. februāris 07:00

731

Dreimaņu pāra hobijs – tiesāt autosporta sacensības

Liepājnieks Egils Dreimanis ikdienā strādā ceļu būvē, un viņa sieva Inese ir pilna laika mamma abu kopīgajām četrām atvasēm. Tomēr jāteic, ka papildus laulības dzīvei un bērnu audzināšanai viņus jau vairākus gadus vieno vēl kas – mīlestība pret autosportu. Kā tā izpaužas? Savā brīvajā laikā kā viens, tā arī otrs labprāt tiesā autosporta sacīkstes, turklāt profesionālā līmenī, pārstāvot biedrību “SK Vecpils”.

Septiņi motori un pieci kūleņi
Atskatoties uz to, kā tas viss sākās, Egils atminas – viņam interese par autosportu radusies jau agrā bērnībā: “Tolaik dzīvoju Vecpilī, un ik gadu gar mūsu māju vijās kāds no rallija “Kurzeme” ātrumposmiem. Šā pasākuma iespaidā tad arī dzima mana vēlme kādreiz nākotnē vismaz kaut kādā mērā būt saistītam ar autosportu.” Iespēja šo domu īstenot radusies pirms aptuveni pieciem gadiem. “Vecpils autotrasē norisinājās folkreisa sacensības, kurās piedalījos kā tiesnesis. Kā man gāja? Acīmredzot labi! Jo šo pienākumu līdz pat šodienai tā arī neesmu pametis,” par savu brīvā laika aizraušanos priecājas Egils.
Jāpiebilst, ka paralēli tam divu sezonu garumā vīrietis savus spēkus centies pierādīt arī braukšanas mākslā, startējot folkreisa sacīkstēs kā sportists: “Kad viena gada garumā biju sacensības vērojis no tiesnešu posteņiem, radās vēlme to gaisotni izjust arī no cita skatupunkta. Sāku braukt. Mana pirmā sezona gan neizdevās gluži tāda, kādu biju gribējis – sešās gonkās nobeidzu septiņus motorus. Taču otrajā sezonā mans sniegums bija jau labāks – lai arī ķibeles ar tehniku turpinājās, tomēr lielākoties spēju iekļūt finālistu sarakstā.” Jāsaka gan, ka, par spīti šķietamajai virzībai uz augšu, otrā sezona Egila braukšanas karjerā izrādījusies arī pēdējā. “To noslēdzu ļoti neveiksmīgi – ar pieciem kūleņiem un pilnībā iznīcinātu auto. Tāpēc tobrīd nolēmu braukšanai uz kādu laiku atmest ar roku,” skaidro vīrietis. Viņš gan priecājas, ka vēlme pašam braukt sacensībās nekad nav mazinājusi interesi par to tiesāšanu.

Algā – gandarījums
Pirms vairāk nekā diviem gadiem Egila hobijam – nedēļu nogalēs tiesāt autosporta sacīkstes – pievienojās arī sieva Inese. Viņa skaidro, ka agrāk uz šiem pasākumiem labprāt braukusi līdzi vīram kā skatītāja: “Līdz tai vienai liktenīgajai reizei, kad saņēmu piedāvājumu arī pati izmēģināt tiesāšanu.” Pēkšņajam izaicinājumam tobrīd sniegusi pārliecinošu jāvārdu un šo lēmumu nav nožēlojusi līdz pat šodienai. “Šais pāris gados, kopš arī es pavisam oficiāli esmu piebiedrojusies Egila hobijam, abi ar vīru esam tiesājuši autošosejas, rallijkrosa, folkreisa un autokrosa sacensības gan Latvijā, gan arī Lietuvā. Visi šie autosporta pasākumi bijuši ļoti aizraujoši, taču visspilgtāk atmiņā, protams, palicis 2016. gadā aizvadītais pasaules rallijkrosa čempionāta posms Latvijā, Rīgā,” savās sajūtās dalās Inese. Un arī Egils piekrīt sievas viedoklim: “Tas pasākums mums vienkārši nevarēja nepatikt! Tur taču piedalījās pasaules līmeņa braucēji ar ļoti jaudīgiem auto un arī trase bija interesanta un labi pārredzama. Tāpat jāpiebilst, ka lielākus un mazākus ar tiesāšanu saistītus pienākumus veica vismaz 100 tiesneši. Tādējādi tas viss kopā mums sniedza neaprakstāmas emocijas!”
Tieši to abi biedrības “SK Vecpils” tiesneši atzīst par pašu galveno ieguvumu savā brīvā laika nodarbē – daudz pozitīvu sajūtu. “Tas galu galā nav mūsu maizes darbs. Mēs to darām brīvprātīgi, par labi paveiktiem pienākumiem samaksā saņemot gandarījumu! Un gandarījumu veido vairākas nianses. Pirmkārt, priecājamies, ka varam būt šo pasākumu sastāvdaļa, otrkārt, pozitīvas emocijas gūstam, redzot un izjūtot sacensību aizkulises – lielākā daļa skatītāju tās tomēr nevar piedzīvot! Un, treškārt, priecē arī tas, ka gan autosportisti, gan sacīkšu organizatori mūs pazīst. Mēs visi esam savējie – gluži kā viena liela autosporta ģimene!” paskaidro Inese.

Uzbrauc virsū postenim
Uz jautājumu, vai autosporta tiesnesis tomēr nav īsti vīrišķīga nodarbe, Inese atbild noliedzoši: “Arī meitenes var gan tiesāt, gan braukt. Viss jau atkarīgs no tā, kā tu un tev apkārt esošie to uztver. Autosportā gan šobrīd daiļā dzimuma pārstāvju tiesnešu un braucēju vidū ir skaitliski mazāk nekā vīriešu. Bet esmu pārliecināta, ka jebkura jauna interesente mūsu pulkā tiktu uzņemta ar atplestām rokām. Varbūt meitenes nākotnē sasparosies!”
Tādu ļoti ticamu iemeslu, kāpēc daiļā dzimuma pārstāves šai ziņā līdz šim ir bijušas krietni pasīvākas, sieviete gan nevar nosaukt, taču kā vienu no varbūtībām min dažkārt iespējamos bīstamības momentus. “Te varu nosaukt vienu piemēru arī no savas tiesāšanas pieredzes. Pirms aptuveni diviem gadiem Rīgā, sporta kompleksā “333” aizvadītajās sacīkstēs, abi ar vīru piedzīvojām negaidītu pavērsienu – viens no folkreisa braucējiem nesavaldīja savu auto un uzbrauca virsū tiesnešu postenim, uz kura mēs tobrīd stāvējām. Trieciena rezultātā Egils lidoja uz aizmuguri, savukārt es piezemējos uz vainīgā auto priekšējā stikla un kapota,” notikuma detaļas atklāj Inese un smej, ka auksto laikapstākļu dēļ abi ar vīru todien bijuši silti saģērbušies, tāpēc, iespējams, kritiens bijis nedaudz mīkstāks. “Galu galā viss beidzās labi, tikai atlikušo sacensību daļu vērojām jau no skatītāju tribīnēm,” skaidro autosporta tiesnese.

Jābūt neitrālam
Bet kā tad vispār cilvēks var kļūt par autosporta tiesnesi? “Vispirms noteikti ir jāsaprot, vai konkrētā persona to patiešām vēlas darīt. Tāpēc sākumā iesaku pamēģināt tiesāšanu kādā no gonkām. Ja tas saista un patīk, tad nākamais solis ir Latvijas Automobiļu federācijas licences iegūšana. Es savulaik šo dokumentu saņēmu, vajadzīgās zināšanas apgūstot speciālos kursos Rīgā. Taču Inese nepieciešamo informāciju bija uzkrājusi, ilgāku laiku vērojot un analizējot sacensības no malas kā skatītāja. Arī viņai, protams, ir LAF licence,” paskaidro Egils un piebilst, ka katram autosporta veidam ir sava atbilstoša licence.
Runājot par tiesnešu pienākumiem, Inese atzīst, ka tie katrā autosporta veidā mēdz nedaudz atšķirties. “Taču galvenokārt mums ir jāredz, kas notiek trasē, jāpārzina karogu izmantošana, jābrīdina par pēkšņām bīstamībām un jāpieraksta auto sagriešanas gadījumi.” Papildus tam kā vēl vienu obligātu prasību tiesnešu darbā Inese nosauc spēju būt neitrāliem un neietekmējamiem. “Mums jau jebkuram ir kāds favorīts braucēju vidū, piemēram, Egils savā no tiesāšanas brīvajā laikā skrūvē autokrosa komandas “Mexa Racing Team” sportistu brāļu Daiņu sacīkšu automobiļus, tāpēc jo īpaši priecājas par šo braucēju sasniegumiem. Taču, par spīti patikai pret kādu no sportistiem, tiesnešiem sacensību laikā gan spriedumos, gan rīcībā ir jāsaglabā neitralitāte,” sava hobija aizkulises atklāj I. Dreimane.

Novērtē ar apbalvojumu
Jautāti, vai kādreiz viņiem varētu apnikt autosporta tiesāšana, abi šīs jomas entuziasti, ilgi nedomājot, atbild stingru “nē”. “Laika gaitā esam pārtapuši par īstiem benzīngalvām un no tā acīmredzot atbrīvosimies tikai tad, kad gulsimies zārkā!” smej Egils. Arī Inese vīra teiktajam pievienojas, piebilstot, ka tas, kas no sirds patīk, jau nevarot apnikt: “Pie tam mēs jau ne tikai tiesājam, bet arī labprāt apmācām jaunos šā amata gribētājus. Neviltots prieks ir par katru autosporta ģimenes kuplinātāju!”
Arī runājot par pašu bērniem, abu autosporta tiesnešu nostāja ir pozitīva. “Līdz šim viņi gonku gaisotni ir izjutuši, atbraucot mums līdzi uz vairākiem Vecpils pasākumiem. Taču, ja kāds no viņiem nākotnē vēlēsies braukt vai būt tiesnesis, centīsimies šo domu atbalstīt,” savu pārliecību pauž Egils, piebilstot, ka viena no atvasēm šādu mērķi jau ir izvirzījusi. “11 gadus vecā meita Viktorija šobrīd ļoti nepacietīgi gaida savu 13. dzimšanas dienu, jo tad varēs sākt trenēties folkreisā!” smej vīrietis.
Arī pats Egils nākotnē labprāt vēlētos atgriezties autosportā kā folkreisa braucējs. “Viens mazs kausiņš jau man ir no pirmās sacīkstes – par labāko debiju! Taču priekšdienās pavisam noteikti gribētu izcīnīt arī kādu no trim lielajiem kausiem,” savas cerības neslēpj autosporta tiesnesis. Te gan jāpiebilst, ka Egils salīdzinoši nesen ticis pie vēl kāda apbalvojuma šai jomā. “2016. gada nogalē aizvadītajā LAF balvu pasniegšanas pasākumā gan es, gan mans kolēģis un biedrības “SK Vecpils” pārstāvis Kaspars Butkus bijām to tiesnešu vidū, kas saņēma īpašu pateicību par aktīvu līdzdalību, degsmi un profesionalitāti autokrosa sacensību tiesāšanā,” stāsta vīrietis, paskaidrojot, ka šāda veida novērtējums viņā rosinot vēlmi sava brīvā laika hobiju mīlēt vēl stiprāk.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dreimaņu pāra hobijs – tiesāt autosporta sacensības

Kategorijas