Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Kādēļ notiek tik daudz traģisku ugunsnelaimju?

ANITA PLATACE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 16. februāris 07:00

613
Kādēļ notiek tik daudz traģisku ugunsnelaimju?

Statistika ugunsdrošības jomā ir sūra. Kopš gada sākuma valstī reģistrēti 819 ugunsgrēki, kuros cietuši 67, bet gājuši bojā 17 cilvēki, to skaitā divi nepilngadīgie. 13. februārī vien dzēsti 19 ugunsgrēki, bet 14. februārī ugunsnelaimē gāja bojā ap 75 gadus vecs vīrietis Kazdangas pagastā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka visbiežāk deg atkritumi, papīri, malka, sadzīves priekšmeti, mēbeles, elektrības vadi, riepas, kā arī sodrēji ēku dūmvados.

Jāiesaistās pašvaldībām
“Viens no iemesliem varētu būt tas, ka cilvēki pirms ziemas perioda nepietiekami tīra dūmvadus,” pieļauj liepājnieks Jānis Freimanis.
“Domāju, cilvēki ir pavirši,” vērtē liepājnieks Miervaldis Ziemelis un dalās savā pieredzē: “Krāsns kurināšanā jābūt noteiktai disciplīnai – cik pagales iemetu, kad aizšauju šīberi – un pie tās jāpierod. Un tā jādara katru dienu. Ja domā, ka no pārkurinātas krāsns būs labāk – nebūs. Es labāk iekurinu divas reizes un pa druskai, nevis vienu reizi briesmīgi daudz.” M. Ziemelis atgādina, ka no krāsns regulāri jāizgrābj pelni. Ja to neizdara, var izkrist ogles.
“Tas notiek neuzmanības dēļ un tādēļ, ka cilvēkiem nav naudas, lai uzmūrētu jaunas krāsnis un plītis,” spriež bernātniece Niāra Kapūna. No pensijas vien viņi to nevarot atļauties un iztiek, kā ir. Jaunas plīts uzmūrēšanai esot vajadzīgi tūkstoši. Skursteņi ir veci, un to profesionālu tīrīšanu daudzi arī nevar atļauties. “Pārsvarā jau nodeg vecās mājas,” zina N. Kapūna un uzskata, ka šajā jomā pašvaldībām jānāk iedzīvotājiem pretī un jāpiešķir līdzekļi krāšņu un skursteņu remontam. “Nevis atbalstīt dzērājus un bezdarbniekus, bet vecos pensionārus,” viņa iesaka pašvaldībām.
“Cēlonis ir lauku sabiedrības depresīvais stāvoklis,” uzskata kalētniece Māra Dabare. “Mēs nemaz nestādāmies priekšā, kāds laukos ir nenormāls alkoholisms. Ja ir depresija, cilvēks par sevi nerūpējas – gribu aizmirsties, nomirt, ātrāk prom. Tad nav rūpju arī par māju.”
Kā praktisku cēloni potenciālajai ugunsnelaimei M. Dabare norāda kurināšanu ar zaļu malku. Sākumā tā nedeg, bet, kad iedegas, cilvēks jau aizgājis gulēt.

Izglābj dūmu detektors
J. Freimanis mīt dzīvoklī daudzdzīvokļu ēkas 4. stāvā un spriež, ka tajā vajadzētu būt drošāk nekā mājā. Bīstamība varētu rasties, ja bērni neuzmanīgi apietas ar gāzi, darbojas ar atklātu uguni. Ko darītu, ja izceltos ugunsgrēks, neesot aizdomājies. “Droši vien uzmestu liesmām segu un censtos izkļūt ārā.” 
Ja izceltos nelaime, M. Ziemelis vispirms zvanītu ugunsdzēsējiem. “Man ir diezgan trausls miegs, domāju, ka laikus pamostos.”
M. Dabares ģimene dzīvo privātmājā un cenšas malku sagatavot trīs, četriem gadiem uz priekšu, lai vienmēr sausa. Jau sen pielikuši dūmu detektorus. Viņa nepiekrīt, ka tie jāizvieto tikai guļamtelpās. Pieredzējusi, ka tam jābūt arī virtuvē, jo ar skaņas signālu pasargāti no tālākas nelaimes, kad iekšpusē aizdedzies tvaiku nosūcējs. Izrādījies, ka celtnieki tam apkārt sabāzuši avīzes, un tās aizdegušās. Laikus brīdināti, Dabari uguni nodzēsuši pašu spēkiem.
Arī N. Kapūnas ģimene dzīvo privātmājā. “Mums ir dūmu detektors. Centrālapkuri kurinām ar malku. Skurstenim ir desmit gadu garantija, bet ir doma uzlikt jaunu. Jābūt uzmanīgiem, piemēram, sveces bez uzraudzības nedrīkst atstāt.”
Kategorijas

Kategorijas