Priekules novadam Ikara spārni kūst

2017. gada 16. februāris 07:00

1110

Priekules novadam Ikars karogā, tas, kurš tepat Latvijā kala metāla spārnus, lai saulē nekustu. Ar pašu Priekuli gandrīz kā ar sengrieķu Ikaru – jo tuvāk Lietuvai, jo spārnos lielāki caurumi. Tie vislabāk redzami uz ceļiem. Novada iedzīvotāji smej, ka ceļus netaisa, lai nevarētu uz Lietuvu tikt – tur gāze balonos uz pusi lētāka un preču izvēle plašāka.

Vecie apmierināti, jaunie būvējas
Vecāki ļaudis pašvaldību slavē, bet jaunie būvē mājas un daudz nerunā. “Viss ir labi. Ko pensionāram vajag? Veselība man pašam vēl ir laba. Komunālie strādā, ietve ziemā nokaisīta. Priekulē ir labi dzīvot. Vēlēt es arī iešu, protams. Tā taču mūsu priekšniecība, bez tās nevar,” saka priekulnieks Zigurds Doniņš.
Privātmāju rajonā Vaiņodes virzienā visur rosība. Vieni remontē fasādi, citur darbi atlikti, jo pelna naudu ārzemēs, bet drīz būs atpakaļ. “Lai tikai ļauj mums tā dzīvot tālāk! Te ar laiku būs vairāk ģimenes un bērni būs,” “Kursas Laikam” atbild sieviete, stumjot mazo bērnu ratiņos.
“Priekulei vajag to pašu, ko visiem. Darba vietas vajag cilvēkiem,” saka priekulniece Sanita Pīlagere. Kāds jauns puisis, kurš atgriezies no Lielbritānijas, atzīst, ka darbu pats sev izdomāšot, lai tikai te Latvijā ļautu strādāt. “Latvijā, lai savu zemi koptu un mīlētu, ir sava valsts jākrāpj. Angļiem valsts, zeme un tauta ir viens vesels, tāpēc viņi dzīvo labāk,” tā secina puisis pēc atgriešanās Priekulē.
Pensionāre Dzintra Vītola netālu no Priekules domes ēkas “Kursas Laikam” atzīst, ka savu reizi nākas kārtot darīšanas pašvaldībā. “Tur vienmēr visi ir laipni un izpalīdzīgi,” slavē Dz. Vītola. Arī pensionāre Staņislava Stasina sākumā pašvaldību slavē, bet, jautāta, ko vēlas, lai deputāti izdarītu, attopas: “Lai uzlej asfaltu te kādu gabaliņu pa Purmsātu ceļu ārā no Priekules! Vasarās viss ir noputējis, drēbes nevar pažaut, kur vēl logus nomazgāt”. Putekļu mākoņi veļas ne tikai pār pensionāres māju, bet arī vidusskolas un Priekules sporta halles virzienā, to “Kursas Laiks” novēroja arī ziemas spelgonī.

Kalētos veiksmes atslēgas kabatā
Ja neskatās uz bedrēm asfaltā, tad, iebraucot Kalētos, ir jūtama atšķirība no citiem ciemiem. Arī ļaudis vietējo pašvaldību nerāj. Saka: visa kā pietiekot un uz vietas tiekot darīts viss vajadzīgais, tādēļ nācās “Kursas Laikam” meklēt, vai deputātiem vispār ir vēl, par ko lemt Kalētos un ko darīt arī nākotnē.
Pabraucot aiz pagastmājas, laikraksts ierauga pašvaldības namu ar nosaukumu “Brūzis”. Nosaukums tāds, jo tiešām te baronam kādreiz bijis spirta brūzis.
Virs garāžas-darbnīcas “Putekļu kantoris”, netālu no “Brūža”, vietējais mākslinieks Ainārs Zass pielicis uzrakstu “Vīri lokās, bet nelūzt”. Paskatoties uz “Brūža” ēku, to pašu var teikt par māju. Tajā gan atrodas pašvaldības sociālā istaba, pasta kantoris un kādā istabā esot pat senlietu krātuve, bet skaidri redzams, ka mājai remonts vajadzīgs. Bez pašvaldības īpašumiem te arī ir privatizēti dzīvokļi. Vilkšot mājā jaunu apkuri pašvaldības iestāžu vajadzībām, bet cilvēki nemaz centrālapkuri negrib. Palikšot pie malkas – lai jaunie deputāti gudro, lai visiem labi! Arī jumta remonts mājai vajadzīgs. Īsāk – būs, par ko lemt arī pēc pusgada, kad ievēlēs jaunus deputātus Priekules novadā.
Kalētos “Kursas Laiku” pārsteidz kādas pensionāres teiktais. “Te jau uz vietas viss ir labi, bet tās mūsu partijas visas ir sasmērējušās. Balsotu par “Saskaņu”, ja būtu tāds piedāvājums,” spītīgi saka pensionāre. Viņai Andreja Elksniņa teiktais, ka vajagot dažus šajā valstī “likt pie sienas”, bijis pa prātam. Priekules novads politiski šobrīd ir “tēvzemiešu” paspārnē, un Rīgas kungi ar saviem lēmumiem un uzvedību var daudz ko mainīt arī pašvaldību vēlēšanās. Uz labo pusi vai slikto varas partijām, vēlētāji parādīs.
Par šo taisnību “Kursas Laiks” pārliecinājās, viesojoties pie kalētnieces Elitas Razmas. Par vietējo varu viņa nesaka nevienu sliktu vārdu, bet, kā piemin Saeimu, tā rājas vienā laidā. “Visapkārt vecīši vien, jaunie pārāk daudz brauc prom. Kas ar šādu politiku būs pēc divdesmit gadiem?” jautā E. Razma.
Par nākotni runājot – tieši Kalētos veiksmes atslēgas pagastam kabatā, jo skolā ir skolēni.
Ir bērni un māmiņas, ir arī problēmas. Priekulē “Kursas Laiks” sastapa divas māmiņas no Kalētiem, audzinot arī pieņemtus bērnus. Viņām pārmetums novada centram. “Tagad atbraucām uz semināru par ģimenes ekonomiku. Uzzinājām tikai šodien. Informāciju par semināriem un citām lietām vajag arī pagastos. Ja Sociālā nodaļa nevar paziņot, lai deputāti paši brauc un izlīmē lapiņas par to, kas būs!” viena caur otru pukojās kalētnieces.

Gramzdā sūdzas par bedrēm
Par bedrēm pa ceļam uz Skodu rājas ne tikai iedzīvotāji visā novadā, arī pašvaldība iesniegusi VAS “Latvijas valsts ceļi” lūgumu ceļu remontēt, citādi novada domes vadītāja Vija Jablonska paredz, ka “ceļš būs jāuzar”. Ievērojot valsts finansējumu šā tipa valsts autoceļiem, tuvākajā nākotnē var gan gadīties, ka V. Jablonskai nākas jūgt zirgu un ceļu art.
Gramzdas pagastā ir arī citas nepatīkamas tendences. Ievadam noder Mazgramzdas ciema aina. Katra otrā māja izskatās pamesta, bet tajās, kur “Kursas Laiks” iegriežas, cilvēki runā rezervēti. Pie kādām namdurvīm saimnieks atbild, ka māju nupat nopircis. “Nesen pārvācāmies no Liepājas. Neko daudz vēl par šo vietu un sadzīvi nezinu,” atbild saimnieks.
Kāda māmiņa atzīst, ka ved bērnu uz Priekules skolu mācīties. “Tā mēs pirmajā klasē iesākām, un mainīt neko negrasos,” saka Mazgramzdas iedzīvotāja. Arī Gramzdā daudzi bērnus ved mācīties uz citurieni, piemēram, Kalētu skolu, un tā ir vecāku izvēle, nevis skolas optimizācijas vaina.
Gramzdas daudzstāvu māju rajonā “Kursas Laiks” sastapa gramzdenieku Guntaru Staigvilu. Jautāts par iedzīvotāju vēlmēm, viņš ieteic ceļu pielabot, bet galvenā rūpe ir par puiku. “Būtu labi, ja bērniem būtu, kur trenēties. Citādi iznāk, ka uz sporta sacensībām jābrauc, bet treniņiem vietas nav. Dēls spēlē florbolu,” saka G. Staigvils. Jautāts, kas vainas nesen remontētajai skolas sporta zālei, G. Staigvils norāda, ka tur treniņi nevarot notikt. Sporta zāles remonts uztaisīts nepareizi, telpas esot mitras, un ciema bērni palikuši bez vietas sporta nodarbībām.
Turpat sastaptais Igors Kočetkovs uz Gramzdu pārcēlies no Liepājas. Te svaigāks gaiss un sēnes mežā. “Pagastam jauns saimnieks, un var redzēt, ka kaut ko dara. Te, lūk, taciņu uztaisīja. Tālāk, rau, krūmus izcirta,” ar novērojumiem dalās I. Kočetkovs. Arī viņš ieteic pievērst uzmanību asfaltam – gan ciemā, gan uz lielceļa.

Bunkā atklājas likumu nejēdzības
Pa ceļam uz Bunku “Kursas Laiks” saņēma ieteikumu – pievērst uzmanību grants ceļam, kas ir labāks par dažu labu asfaltēto. Pašā ciemā sastapām ģimeni, kura gaidīja savu atvasi no Krotes. “Atbrauks ar autobusu,” sola mamma. Tiešām, no 40 vietu autobusa izkāpa viens puisēns. Vairāk braucēju nebija. Bērna sagaidītāji “Kursas Laikam” atklāja absurdu, kas izveidojies nesen, kopš komercpārvadātāji un valsts sāka regulēt satiksmes biznesa sfēru valstī. “Ir vecāku sapulce skolā, un mēs labprāt brauktu autobusā kopā ar bērnu uz sapulci, bet tā nedrīkst. Bērns brauc pa priekšu, bet vecāki nopakaļ ar savu transportu. Ja pēkšņi transporta nav, tad no Bunkas uz Kroti sabiedriskais transports neiet. Tas ir muļķīgi, un ceru, ka šādām izņēmuma situācijām deputāti var atrast risinājumu,” saka tētis. Savukārt mamma atklāj, ka arī sabiedriskā transporta iespējas, braucot uz Liepāju vai Priekuli no Bunkas, nav iepriecinošas. “Uz Priekuli var aizbraukt atsevišķās dienās, kad pietiek laika ārsta apmeklējumam vai iepirkties. Katru dienu tā nav,” pastāsta māmiņa. Abi strādā vietējā gaterī. “Cita darba jau te apkaimē nav. Būtu darba vietas, būtu te arī cilvēku vairāk un vairāk bērnu, kas brauc uz skolu,” tā buncenieks. “Tā jau nav. Brīžiem veikalā vajag pārdevēju, jo ilgi tur neviena nestrādā,” smejas sieva. Abi novēl deputātiem saglabāt autobusu, kas bērnus ved uz skolu un bērnudārzu. “Tas ir ļoti nozīmīgi, citādi es nevarētu strādāt,” piebilst mamma.

Virgā prasa apgaismojumu
Inese un Genādijs Artamonovi Virgā sākuši dzīvot pērnajā maijā. Var teikt, ka viņi no visiem novada iedzīvotājiem viskonkrētāk prasa to, ko no pašvaldības deputātiem var prasīt. “Ceļu vajag normālu. Mēs taču te laužam savu mašīnu, un kaimiņiem tas pats noteikti,” saka Genādijs. “Apgaismojums uz šīs ielas arī derētu. Ziemā ir briesmīgi tumšs. Skat, te vairāk nekā desmit mājas. Liepājā ir ielas, kur desmit mājas tikai un ir apgaismojums. Tāpat Priekulē tā ir, bet mums nav apgaismojuma. Kāpēc tā?” jautā Inese.
Abi prātā pārliek, kas vēl noderētu ciemam, un atklājas, ka autobusu pieturā saraksti neatbilst īstenībai. “Tur nav īstais saraksts. Cilvēks pēc tā var ilgi gaidīt īsto autobusu Virgas pieturā,” piebilst Inese. Par ūdens atdzelžošanu pāris nav vienprātībā. “Ūdens kā kafija. Augsts dzelzs saturs. Vajadzētu jau tīrāku,” spriež Inese, bet vīrs strīdas pretī: “Paplakā ir atdzelžošana. Tas tāds nedzīvs ūdens. Vēl jāpadomā, vai mums to vajag.”

Purmsātos pirmajā vietā – ceļš
Purmsātos nupat uzbūvēts jauns bērnu laukums, sakopta aleja, ir jauns apgaismojums. “Pašvaldība te daudz ko dara,” norāda Aigars Šterbergs. Jautāts, kas purmsātniekiem svarīgi, viņš uzreiz norāda uz Purmsātu–Priekules ceļu. “To vajadzētu pielabot, un tepat centrā asfalts jau arī labojams, citādi vēlāk būs dārgāk,” spriež A. Šterbergs.
Darbs purmsātniekiem esot: kurš braucot uz Paplakas kautuvi, kurš tepat gaterī strādājot. Arī pasākumi jauniešiem notiekot. “Cilvēki jau paši daudz ko var un darbu paši atrod, bet ceļu viņi sataisīt nevarēs,” tā purmsātnieks.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules novadam Ikara spārni kūst

Kategorijas