Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Kurā valodā pašvaldībai jākomunicē ar iedzīvotājiem? Vai pieļaujamas valodas atkāpes?

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 23. februāris 07:00

413
Kurā valodā pašvaldībai jākomunicē ar iedzīvotājiem? Vai pieļaujamas valodas atkāpes?

Katrai valstij ir sava valoda, kuru godā par valsts valodu. To māca bērniem, lieto dokumentos, un tajā tiek dziedāta himna. Kurā valodā pašvaldībai, kas ikdienā sniedz lērumu informācijas, būtu jākomunicē ar valsts iedzīvotājiem? “Kursas Laiks” šoreiz aicina padomāt par to, cik smalka ir robeža starp pielāgošanos svešvalodīgajiem un valsts valodas necienīšanu.

Meklē robežas
Pasniedzēja Aija Kairēna “Kursas Laikam” stāsta, ka pēdējā laikā kļuvusi nacionāli noskaņota, un uzskata, ka Latvijā vairāk jālieto latviešu valoda. Viņas pārliecība ir tāda, ka visās pašvaldības iestādēs jālieto tikai un vienīgi latviešu valoda, jo tā ir valsts valoda. A. Kairēna dzirdējusi par Rīgas mēra sodīšanu un piekrīt, ka sodīt tiešām vajadzēja. “Patika Baibas Brokas izgājiens, kad viņa skaļi pateica, ka viņai kā valsts amatpersonai jākomunicē tikai un vienīgi valsts valodā. Kur ir tā smalkā robeža starp izņēmumiem, kad tiešām ir jānāk pretī un jālieto cita valoda? Ja cilvēks tiešām ir tūrists un es ar viņu varu sarunāties viņa valodā, tad labi, kāpēc ne? Bet ja viņš te dzīvo piecdesmit gadus un tēlo tūristu?” jautā A. Kairēna.
Sporta skolā strādājošā Evija Jurberga savā darbā novērojusi, ka jāprot lietot dažādas valodas un jāpielāgojas cilvēkam, kurš ir pretī. “Ja pretī nāk latviešu cilvēks, jārunā latviski; ja krievs – krieviski. Ir jābūt daudzvalodībai. Ja nāk ķīnietis, tad jārunā angliski, jo ķīniešu valodā droši vien nevarēs. Pašvaldībās būtu jāatrod tādi darbinieki, kas prot dažādas valodas un atbild cilvēkiem, kā nepieciešams,” savelkot paralēles ar savu darbu un pašvaldību ikdienu, uzskata E. Jurberga.
Ierēdņiem jāzina
Bibliotekārs Einārs Skuja ir pārliecināts, ka cilvēks, kurš nezina latviešu valodu, nevar strādāt valsts pārvaldē. “Mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Pašvaldība ir valsts iestāde, un tur ir jārunā tikai latviski,” pārliecināts ir Einārs. Kad “Kursas Laiks” jautā, kā rīkoties ar Saeimas un pašvaldības deputātiem, kuri neprot valsts valodu, viņš iesmejas un ietur zīmīgu pauzi: “Bija jau arī gadījums ar to policistu, kurš neprata latviešu valodu. Tādi taču nevar strādāt!”
Arī Vita Strīķe, kura ikdienā strādā par sekretāri, uzskata, ka Latvijā pašvaldībām jārunā latviski. Viņa gan atzīst, ka reizēm droši vien rastos dažādi izņēmumi, kad nāktos lietot citas valodas, tomēr latviešu valodai jābūt prioritātei. Par Latvijas tiesu sistēmā pirmo gadījumu, kad amatpersonu sodīs par citas valodas izmantošanu, V. Strīķe ir dzirdējusi, bet tiesas spriedumam viņa nepiekrīt. “Ušakovu gan sodīt nevajadzētu. Kāpēc nesarunāties ar saviem vēlētājiem krieviski, ja ir tāda grupa? Ja viņš zina, ka auditorija ir krievvalodīga un citādi viņi nesapratīsies, tad kāpēc ne? Sodīt nevajag,” uzskata V. Strīķe.

Mērs saņem sodu
Rīgas mēra Nila Ušakova vadītā pašvaldība ir pirmā, kas iekūlusies skandālā par svešvalodas lietošanu. N. Ušakovs pašvaldības sociālā tīkla profilā saziņai ar iedzīvotājiem lietojis svešvalodu, un tiesa to uzskatījusi par pārkāpumu.
Februāra nogalē Latvijas medijos parādījās ziņa, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstājusi negrozītu Valsts valodas centra (VVC) direktora lēmumu piemērot N. Ušakovam 140 eiro lielu naudas sodu par pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās – krievu un angļu valodā.
N. Ušakovs sola spriedumu pārsūdzēt, taču VVC uzsver, ka pašvaldības iestādēs lietojama tikai valsts valoda un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos var lietot svešvalodu.
Šobrīd VVC uzsācis arī lietvedību par nesen notikušo atgadījumu, kad N. Ušakovs Ēnu dienas pasākumā Rīgas domē uz dalībnieku jautājumiem atbildējis krievu valodā.
Kategorijas

Kategorijas