Darba vide Latvijā. Kurš ir noteicēja lomā?

2017. gada 23. februāris 07:00

“Latvijā ir viegli atrast darbinieku, kurš brīvi pārvalda trīs vai vairāk valodas, kas Rietumu pasaulē ir retums. Arī salīdzinoši zemās darbaspēka izmaksas paver iespējas investīciju piesaistei un lielu ražotņu atvēršanai,” pārliecinājies mārketinga speciālists Māris Silinieks.

“Ģeogrāfiskā atrašanās vieta kalpo par labu ērtai loģistikai, un daudzi lieli uzņēmumi izvēlas savu Baltijas pārstāvniecību atvērt tieši Latvijā,” pauž personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay” mārketinga direktors Māris Silinieks. Viņaprāt, mūsdienās labi ir tas, ka uzņēmums ar labu biznesa ideju un prasmīgi piesaistītām investīcijām var dažu gadu laikā izaugt no maza startup uzņēmuma par lielu, starptautisku uzņēmumu, kas nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku.

Izglītībai jāiet rokrokā ar biznesu
Taujāts, kā darba vidi Latvijā vēl vairāk varētu uzlabot, M. Silinieks atbild: “Ciešāka uzņēmējdarbības un izglītības sistēmas sadarbība noteikti sekmētu atbilstošāku speciālistu piegādi darba tirgum. Latvijā diemžēl vēl ir situācija, ka augstskolas absolvents ienāk darba tirgū caur lieliem šķēršļiem, jo darba devēji nereti apsūdz augstskolas nepietiekamā praktisko iemaņu došanā saviem audzēkņiem. Jaunajam speciālistam ir jāsāk pašam apbružāties darba tirgū un gūt pieredzi, strādājot zemākos amatos, kas bieži noved pie darba karjeras attīstības ar izglītību nesaistītā virzienā. Izņēmumi ir tās jomas, kurās ir izteikts speciālistu trūkums. Piemēram, talantīgākos IT studentus darba devēji izķer jau pirmajos kursos un nodarbina tos, turpinot studijas. Šādi darbinieks gūst vislabāko praktisko pieredzi, jo tā ir saistīta ar konkrētā uzņēmuma specifiku, un arī mācības ir daudz produktīvākas, ja tās uzreiz var sasaistīt ar darbu – pielietot praktiski.”

Jāsalāgo abu pušu vajadzības
Arī par šābrīža darba devēja un darba ņēmēja attiecībām “WorkingDay” mārketinga direktoram ir savs viedoklis: “Jomās, kurās ir izteikts speciālistu trūkums, labs darbinieks ir noteicēja lomā. Darba devēji ir spiesti pārvilināt speciālistus no konkurentu uzņēmumiem, piesolot lielāku atalgojumu un nodrošinot atbilstošu darba vidi, lai nepazaudētu savus darbiniekus. Tas ir līdzīgi kā tirgus pieprasījumā un piedāvājumā – ja ir kādas preces vai pakalpojuma deficīts, tā cena ceļas.”
M. Silinieks atzīst, ka mūsdienu situācijā gan darba devējam, gan ņēmējam jāsaprot, ka svarīgi veidot abpusēji auglīgas darba attiecības – darba ņēmējam savi pienākumi jāpilda godam, savukārt darba ņēmējam jānovērtē darbinieka pūles un jāmotivē viņa turpmākā attīstība. “Gudrs darba devējs labi zina, ka visproduktīvākais ir motivēts darbinieks, kura noslodze ir salāgota ar viņa personiskajām īpašībām un darba pieredzi. Protams, arī vadības metodes kādā nomaļā gaterī, kur darba devējam pat jāpieskata, lai darbinieks neierastos darbā alkohola reibumā, atšķirsies no kāda starptautiska tehnoloģiju uzņēmuma,” pārliecināts mārketinga speciālists.
Izspiestā citrona princips
M. Silinieks atzīst, ka labākajam darba devējam atrast labāko darbinieku ir gandrīz neiespējami un tā notiek vien ideālā pasaulē. “Latvijā samērā jaunās uzņēmējdarbības dēļ lielā daļā uzņēmumu vadītāji ir paši uzņēmuma dibinātāji un, no “WorkingDay” personāla atlases pieredzes zinot, cik komplicēts darbs ir piemeklēt uzņēmumam labu vadītāju, daudzos gadījumos tieši šis varētu būt šķērslis veselīgai darba atmosfērai uzņēmumā,” atklāj profesionālis. Viņaprāt, vadītājiem svarīgi pašiem izglītoties un mācīties pilnvērtīgi piemeklēt sev personālu un, to prasmīgi vadot, pilnībā izmantot tā potenciālu. “Teiciens “izspiest kā citronu” ir radies tieši gadījumos, kad nav saskaņas un abpusējas motivācijas vadītājam un padotajam. Atbilstoši tā potenciālam prasmīgi motivēts un nodarbināts darbinieks var uzrādīt pat labākus darba rezultātus nekā “izspiestais citrons”. Un lielākais ieguvums visiem būs veselīgs mikroklimats uzņēmumā,” pārliecināts M. Silinieks.

Gan laba, gan slikta pieredze
Grobiņnieks Harijs Žuburs pievienojas viedoklim, ka darba vide Latvijā ir laba un situācija kopumā nav tik melna, kā to mālē. Jaunais vīrietis strādā celtniecībā un līdz šim saskāries tikai ar pozitīviem piemēriem kā darba vides, tā priekšniecības ziņā. “Strādāju celtniecībā – ir labi. Slodze – kā ir tās astoņas stundas, tā arī ir.” Taujāts, vai priekšniecība dažādās situācijās – slimības laikā un citos apstākļos – ir pretimnākoša un ir iespējams paņemt arī kādu brīvbrīdi, H. Žuburs atbild: “Jā, jā – visu var sarunāt.”
Grobiņas bibliotēkā strādājošā Ieva Ozoliņa, taujāta, kādi ir viņas priekšstati par darba vidi Latvijā un darba devēju attieksmi pret darba ņēmējiem, atbild: “Tas atkarīgs no darbavietas.” Grobiņniece ar savu šābrīža darbavietu ir ļoti apmierināta: “Es nāku no draudzīgas darbavietas, darbalaiks ir labs – varu no rīta aizvest bērnus uz dārziņu.” I. Ozoliņa gan neslēpj, ka ne visur darba vide ir tik apmierinoša: “Maiņu darbs iepriekš bija, tas mani neapmierināja. Tā bija kafejnīca, tur bija pārlieku liela slodze un vēl tas, ka brīvdienās tu neko nevari ieplānot, ja ir maiņu grafiks.” Šā iemesla dēļ darbs bibliotēkā I. Ozoliņai šķiet ļoti laba izvēle. “Tagad bibliotēkā ir labi. Ir arī pretimnākšana saistībā ar bērniem. Tā kā man ir divi mazi bērni, tas ir svarīgi. Nāk arī kolēģes pretim,” priecājas grobiņniece.

Studē un iepazīst uzņēmējdarbību
Liepājniece Karolīne Einase šobrīd studē, taču paralēli studijām liek lietā savas zināšanas, strādājot dažādus prakses darbus. Par darba vidi Latvijā liepājniecei ir savs viedoklis: “Tas ir atkarīgs no darba devēja, darbavietas.” Viņasprāt, pats uzņēmējs veido sava uzņēmuma darba vidi un viņam jāizlemj, kādu viņš to vēlas veidot – vai sev un saviem darbiniekiem tīkamu un apmierinošu vai tomēr saspīlētu un gana drudžainu, cenšoties gūt labumu vien sev.
K. Einase atzīst, ka, dodoties uz kādu uzņēmumu, jau zina, kādam būtu jābūt labam darba devējam un ko no viņa gaidīt: “Man ir ļoti labi, es arī pati esmu mācījusies par vadītāju, zinu, ko gaidīt, un līdz šim esmu saņēmusi, ko gaidīju. Šobrīd es vēl mācos, pagaidām esmu bijusi tikai praksē.” Viņa gan uzsver, ka līdz šim ar darba devējiem praksēs ir ļoti paveicies un visi bijuši gana atsaucīgi un pretimnākoši.
Taujāta par pārlieku lielo slodzi dažādās darbavietās un kopējo darba vides vērtējumu, jauniete saka: “Ir vietas, kur pārslodze ir, protams, ir dzirdētas dažādas atsauksmes. Bet nu kopumā nav tik slikti, es domāju.”

Svarīga – pretimnākšana
Tāšeniece Liene Cinkmane šobrīd strādā veikalā “Maxima” par pārdevēju. Ar savu darbavietu un darba devēju jaunā sieviete ir apmierināta: “Es strādāju maiņās. Priekšnieks dara visu iespējamo, lai tā darba vide būtu laba.” Sieviete uzsver, ka arī līdz šim, strādājot citur, problēmas ar darbu un priekšniecību viņai nav bijis. “Protams, nogurst, kad tās divpadsmit stundas dienu dienā strādā vienu un to pašu, bet tā tas ir,” viņa saka par savu darba ikdienu.
Tāšeniecei ļoti patīk priekšniecības attieksme un pretimnākšana, kas viņai īpaši svarīgi mazo bērnu dēļ: “Visu var sarunāt – brīvdienas var sarunāt, samainīties. Man pašreiz ir slimības lapa, jo bērni ir slimi. Pazvanu, pasaku, uzreiz jau nāk pretī, sarunā, ka cits aizvieto. Gadu strādāju “Cukuriņā”, aizgāju dekrētā, un mani jau pēc pusotra gada paņēma atpakaļ. Man jau darbavieta ir, viss ir super! Nevienā darbavietā nebūs ideāli – tas ir vairāk nekā skaidrs. Pašam jau arī jāiet pretim, ne jau tikai no priekšnieka kaut kas jāgaida,” pārliecināta L. Cinkmane un bilst: “Ir dienas, kad pilnīgi viss ir slikti, bet tas uznāk un pāriet.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darba vide Latvijā. Kurš ir noteicēja lomā?

Kategorijas