Somijā izbauda skolu, kur pedagogs ir tikai konsultants

Janvāra beigās pēc sešu dienu ilgas prombūtnes no Somijas pilsētas Kalajoki atgriezušās četras Grobiņas ģimnāzijas skolnieces Evelīna Žvagule, Andžela Rudzīte, Jolanta Kučinskaite un Loreta Kairo. Pilsētā, kas atrodas aptuveni 250 kilometrus no Ziemeļpola, meitenes kopā ar skolotājām Ilzi Kāli un Vintru Pūķi veidoja biznesa plānu vietējai viesnīcai un mācījās sadarboties ar citu tautu skolēniem. Ģimnāzistes pēc mācību brauciena ir apmierinātas un uzskata, ka tas padarījis viņas drošsirdīgākas un iemācījis būt iecietīgākām pret citiem.
Iepazīst ziemeļnieku kultūru
Grobiņas ģimnāzijas direktore Laila Urbāne priecājas par skolotājas Indras Kalniņas uzņēmību. Viņa jau daudzus gadus raksta dažādus projektus un skolu piesaka piedzīvojumiem: “Indra jau aptuveni trīspadsmit gadus virza projektus. Es pat vairs nevaru precīzi pateikt, cik projekti jau ir realizēti viņas darba dēļ.” Šoreiz I. Kalniņa pieteikusi skolu “Nordplus” programmai, kuras mērķis ir veicināt Ziemeļvalstu sadraudzību un skolēniem piedāvā paviesoties dažādās ziemeļu zemēs.
Tomēr ceļojumu tāpat vien nepiešķir. Grobiņas ģimnāzistēm tika dots uzdevums ekonomikā – jāizanalizē kādas Somijas pilsētas vietējās viesnīcas darbības plusi un mīnusi. Skolā audzēknes nebija apguvušas analizēt uzņēmumu stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus. Tomēr I. Kāles audzēknēm ar uzdevumu izdevies tikt galā ļoti labi.
Aizbraucot uz Somiju, gaidīja vēl viens uzdevums – trīs dienu laikā jāizveido mārketinga plāns šai pašai viesnīcai un vēlāk tas jādemonstrē viesnīcas menedžerei. Andžela Rudzīte smejas, ka, pirms satikusi menedžeri, savā iztēlē bija iedomājusies trīs plecīgus vīrus melnos uzvalkos, kuri pārvalda viesnīcu, taču patiesībā tā bijusi ļoti jauka sieviete.
Ar angļu valodu ir “uz tu”
Vienlaikus ar latviešu meitenēm projektā piedalījās ar citu valstu pārstāvji un darbs pārsvarā notika grupās. Darba grupas tika veidotas jauktas – katrā grupā bija viens Latvijas, viens Zviedrijas, viens Islandes un trīs Somijas pārstāvji. Viss darbs notika angļu valodā, tāpēc tiem, kuriem svešvalodu lietošana liek kautrēties, nācās pārkāpt savai kautrībai un pielāgoties. Jolanta Kučinskaite atzina, ka visiem dalībniekiem bija ļoti labas angļu valodas zināšanas. “Vienīgais, kas sākumā stājās ceļā, bija kautrīgums. Citi baidījās runāt, jo domāja, ka neprot, bet, kad sāka runāt, tad nevarēja apstāties,” smejas meitene.
Skolotāja Ilze lepojas ar savām skolniecēm, jo no citu valstu kolēģiem saņēmusi daudz uzslavu. “Varam būt ļoti lepni par mūsu meitenēm, kuras kolosāli runā angliski! Par Jolantas valodu labus vārdus teica islandiešu skolotāji, par Andželas izrunu arī bija uzslavas. Kad notika internacionālais vakars, tad ar lepnumu skatījāmies, ko mūsu meitenes rādīja. Piemēram, Andžela spēlēja ģitāru, un visi klausītāji burtiski sastinga,” lepojas I. Kāle.
Metodi cer ieviest Latvijā
Grupu darbs jauniešiem bija jāpaveic patstāvīgi, bez skolotāju palīdzības, jo tāds mācīšanās veids Somijā tiek uzskatīts par vislabāko. Andželika atceras: saņemot uzdevumu, viņai šķitis, ka neko nesaprot, bet skolotāji ieteikuši strādāt pašiem, meklēt palīdzību internetā. “Teica, ka tā būs arī lielajā dzīvē, ne vienmēr viss ir godīgi,” skaidro skolniece.
Viss mācību process Somijā esot citādāks. “Mums bija pārsteigums par mācību sistēmu kopumā. Pirmkārt, skolās nav stundu zvani. Skolā valda liels miers. Audzēkņi pavada skolā visu dienu, nav tādas iziešanas ārā kā pie mums. Skolā ir dīvāni, kur var atpūsties, skola katram skolēnam ir nodrošinājusi datoru, ja grib kaut ko paskatīties, viss notiek iekšienē. Autobuss bērnus atved un aizved, mācību diena beidzas pulksten 16,” stāsta I. Kāle.
Skolotāja paviesojusies arī kādā mācību stundā un novērtējusi, kā jaunieši tiek mācīti. “Somijā strādā modelis, ko grib ieviest arī pie mums, ka skolotājs ir tikai kā konsultants un bērni strādā patstāvīgi. Skolotājs izdala darba lapas, un skolēni paši meklē informāciju un dara. Jaunieši tiešām strādā un vēlāk kopīgi pārrunā atbildes. Skolotājs ir telpā, lai vadītu procesu, nevis teiktu: “atveram klades, rakstām datumu” un tamlīdzīgas lietas,” pārliecinājusies pedagoģe. Viņas skolnieces gan nav tik pārliecinātas, ka pēc šāda principa gribētu mācīties arī Latvijā, jo uzskata, ka apgūstamajā vielā ir arī tādas tēmas, kurās bez skolotāja padoma neiztikt.
Novērtē iecietību un sirsnību
Brauciena laikā visas četras meitenes nakšņoja pie vietējām ģimenēm, lai iepazītu viņu kultūru un ikdienu, ne tikai mācītos un rakstītu biznesa plānu. Katrai bija sava viesģimene, ar kuru sešu dienu laikā radies ļoti ciešs kontakts. Jolanta dzīvojusi ģimenē, kurā bez abiem vecākiem bijušas divas meitas un viens dēls. “Mēs ļoti labi sadzīvojām. Mamma varēja runāt angliski, bet tētis nē, tāpēc pirms manas aizbraukšanas viņš visu dienu mācījās vienu teikumu, lai beigās varētu man novēlēt jauku ceļu un pateikt paldies, ka atbraucu,” atklāj grobiņniece.
Meitenes stāsta, ka Somijā cilvēki ļoti daudz laika izvēlas pavadīt ģimenes lokā, nevis izklaidējoties ārpus mājas. “Mūsu meitenēm bija pārsteigums, ka viņu pilsētā nav kinoteātra. Somi ļoti izbauda laiku ar ģimeni, novērtē to,” stāsta skolotāja Ilze.
Andželai atmiņā visvairāk iespiedies tas, ka somi ir ļoti atvērti un saprotoši cilvēki. “Latvijā cilvēki ir nejauki viens pret otru, un tur es sapratu, ka tas nav normāli. Normāli ir, ka cilvēki pieņem viens otru un atbalsta, nav jāpacieš, ka kāds pret tevi ir nejauks,” pārliecinājusies ģimnāziste. Arī skolā sastaptie skolotāji ir ļoti brīvi un daudzi no viņiem ir skolēnu draugi. Vēl meitenes priecājas, ka Somijā cilvēki nebaidās būt tādi, kādi vēlas. Ja patīk zili un zaļi mati, tad tādus arī nokrāso, un neviens par to nebrīnās.
Savukārt Evelīna Žvagule priecājas par valodas uzlabošanu: “Man ir vieglāk runāt angliski. Esmu kļuvusi drošāka, un tagad ir vieglāk komunicēt ar cilvēkiem.”
Projekta laikā katra iesaistītā valsts uzņems skolēnus un dos līdzīgu pieredzi kā Somijā. Nākamais brauciens paredzēts aprīlī, kad cita skolēnu grupa dosies uz Islandi. Braucienā piedalīsies Terēze Treimane, Kārlis Geistarts, Ineta Celmaine un Selīna Krista Done, kā arī ģimnāzijas direktore L. Urbāne. Sākumā jaunieši apmeklēs Reikjavīku, taču pēcāk dosies uz kādu mazu Islandes salu, kur veidos biznesa plānu muzejam, kas veltīts vulkānu izvirdumiem. Jaunieši ir apņēmības pilni un ļoti gaida jauno piedzīvojumu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām