Putnus no gripas sargās aiz slēgtām durvīm

2017. gada 23. februāris 07:00

152

Putnus no gripas sargās aiz slēgtām durvīm

Jau rakstīts, ka no 1. marta līdz 1. jūnijam – gājputnu migrācijas aktīvajā periodā – aizliegts turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus, lai pasargātu tos no putnu gripas. Biodrošība jāpastiprina pat tad, ja saimniecībā ir tikai pāris vistiņu.

Kādas desmit vien ir, par dējēju pulciņu, kas čakli kašņājas pa dārzu arī padrēgnā februāra dienā, saka Rucavas novada “Timbru” saimnieks Jānis Vajevskis. Olas ģimenes pašpatēriņam tās arī dēj čakli. Diezin vai tā dēšot tad, kad vairs nevarēs brīvi staigāt pa lauku. “Jāsāk gatavot novietni,” saimnieks saka pāris nedēļu pirms 1. marta, kad sāksies aizlieguma periods. Putnu uzvedība nebrīvē neesot prognozējama, jo pie āra apstākļiem tie pieraduši kopš dzimšanas. Nepakļauties prasībai Vajevski neriskē, jo ir mājražotāji un noteikumu neievērošana vienā jomā varētu atsaukties arī uz otru.
Saimnieks spriež, ka par putnu gripu visvairāk jāuztraucas lielākiem olu ražotājiem, īpaši bioloģiskajiem. Notikums Krimuldas novadā, kur mēra dēļ bija jāizkauj ap desmit tūkstošiem cūku divās fermās, rādot, ka pasargāt no šādām slimībām dzīvo radību ir gandrīz neiespējami. Viņam gan nav skaidrs, vai tiešām visi saslimušie dzīvnieki aizietu bojā un vai izdzīvojušajiem neveidotos imunitāte, ja netiktu iznīcināti masveidā?

Granti gādās saimnieks
Reālajiem putnu gripas draudiem īsti netic tadaiķniece Adele Baltaviča. Putnkopji pirms vairākiem gadiem jau pieredzējuši līdzīgu brīdinājumu, izpildījuši prasību apvilkt āra novietnes ar tīklu, bet vēlāk neoficiāli atklāts, ka tas bijis vien mārketinga triks. A. Baltaviča pieļauj, ka līdzīgi var būt arī šoreiz. Olu cena, kas veikalos palielinājusies pirms Jaunā gada, pēc tam vairs nav kritusi, bet pa centam vien kāpusi. Nekas par šo slimību vēl neesot dzirdēts arī kaimiņvalstī Lietuvā, kur tā ierastos pirms Latvijas sasniegšanas.
Saimniece stāsta, ka viņas saimei ierīkots no citiem dzīvniekiem atsevišķs putnu dārzs, kurā ir gan slēgtā, gan atklātā teritorija. No marta durvis tiks turētas ciet, un tas noteikti ietekmēšot dējību. Turklāt saimniekiem būs jāgādā par grants, krīta un cita cietā materiāla piegādi putniem, ko, staigājot brīvībā, tie čaumalu veidošanai sameklē un uzlasa paši.
A. Baltavičai par garu šķiet noteiktais trīs mēnešu periods. Viņasprāt, pilnīgi pietiktu ar diviem, jo gājputnu atgriešanās periods nav tik ilgs.
Izplata ūdensputni
“Putnu gripa Latvijai ir tuvāk nekā jebkad agrāk. Mēs ceram, ka kļūdāmies, bet iespēja, ka putnu gripa šopavasar sasniegs Latviju, ir ļoti augsta un ikvienai saimniecībai ir jābūt gatavai brīdim, kad tas notiks,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis. “Kad savulaik dienests brīdināja par Āfrikas cūku mēri, arī neviens neticēja, ka tas ir reāls un sasniegs Latviju. Ar putnu gripu ir līdzīgi – gan putnu turētāji, gan pārējā sabiedrība ir samērā skeptiska un šo slimību uzskata par teorētiskiem draudiem, kas Latviju neskars,” pauž M. Balodis.
Ar putnu gripu slimo mājputni – vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Savukārt vīrusa izplatītāji ir savvaļas, sevišķi ūdensputni. Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā, Šveicē. Pārsvarā ar to ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti beigti jūras piekrastēs vai pie ezeriem. Polijā putnkopības saimniecībām nācies likvidēt vairāk nekā 320 tūkstošus mājputnu.
Potenciāli apdraudētākās teritorijas ir dažādas ūdenstilpes, kā arī lauki un pļavas, uz kuriem gājputni mēdz nolaisties un baroties.
Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Tāpēc jānorobežo mājputnu piekļuve atklātām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, kā arī nedrīkst no tām ņemt ūdeni dzirdināšanai.
Mājputnu barība un pakaiši jāglabā savvaļas putniem nepieejamās vietās.

Pārbaudīs nebrīdinot
Augsti patogēnā putnu gripa H5N8 nav bīstama cilvēkiem, taču ir ļoti lipīga un letāla putniem. Ja saimniecībā konstatēta putnu gripa, lai nepieļautu tās tālāku izplatīšanos, nekavējoties jālikvidē visi tajā esošie putni, jāveic novietnes tīrīšana un dezinfekcija, kā arī jānosaka karantīnas zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību.
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece teic, ka, slimībai iekļūstot novietnē, izdzīvošanas un imunitātes veidošanās iespēju putniem nav.
Viņa vērš uzmanību, ka trīs mēnešus būs aizliegta arī izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un perēšanai paredzētām olām, kas tieši pavasaros ir visaktīvākā. Tas tāpēc, ka nereti nav zināma to izcelsmes valsts un vieta. Pārtikas olu tirdzniecība gan nav aizliegta.
Visām saimniecībām, arī mazajām, jārēķinās ar PVD ārpuskārtas pārbaudēm, ko noteiks izlases veidā. G. Kapeniece teic, ka slimību draudu gadījumos iedzīvotāji uzmana, kas notiek arī kaimiņu sētās, un ziņo par noteikumu neievērošanu.
Ja putnu gripa tiks konstatēta saimniecībā, kura savus mājputnus nebūs reģistrējusi Lauksaimniecības datu centrā (LDC), tā kompensāciju par likvidēto ganāmpulku nevarēs saņemt. LDC jāreģistrējas pat tad, ja tiek turēts tikai viens mājputns.
G. Kapeniece aicina putnkopjus būt atbildīgiem un padomāt par sekām ne tikai savā saimniecībā, bet arī plašākā mērogā. Ja putnu gripa Latvijā ienāks, tad lielajiem gaļas un olu ražotājiem būs slēgts ceļš to eksportam un cietīs visa tautsaimniecība.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Putnus no gripas sargās aiz slēgtām durvīm

Kategorijas