Ātrumpārkāpējus ķers netrafarētos auto

2017. gada 23. februāris 07:00

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis parakstījis dokumentu par Ceļu policijas (CP) darba organizācijas maiņu. Tā paredz, ka ceļu policistiem vairāk laika būs jāveltī negadījumu noformēšanai un satiksmes problēmu risināšanai. Pēc jaunās kārtības, būs vairāk fotoradaru un CP darbosies arī netrafarētās automašīnās.

Krūmos neslēpsies
Viens no VP priekšnieka I. Ķuža saukļiem, izsludinot jauno darba kārtību VP un tostarp CP, bija norāde, ka ceļu policisti vairs “neslēpsies krūmos”. Tajā pašā laikā netrafarētu automašīnu izmantošana tieši slēpšanos nozīmē. “Kā tad citādi lai to nosauc? Neslēpsies krūmos, slēpsies mašīnās. Es ārpus Liepājas izbraucu reti, bet pilsētā ātruma ierobežojumu nepārkāpju. Lai viņi strādā, kā patīk!” smejas liepājnieks Ilmārs.
“Netrafarētās automašīnas Rīgā un apkaimē parādīsies jau vasarā, bet Liepājā tās varētu būt gada otrajā pusē,” atklāj VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.
Šobrīd, pēc I. Ķuža publiski teiktā, netrafarētās automašīnas tikai grasās iepirkt. Lielas cerības VP priekšnieks liek arī uz stacionārajiem fotoradariem, kurus uzstāda Ceļu satiksmes drošības direkcija. “Kursas Laiks” jau iepriekš rakstīja, ka tie parādīsies vairāk arī mūspusē.
Galvenais iemesls, kādēļ netrafarētās mašīnas tiek ieviestas, ir autovadītāji, kuri pārkāpj ātruma ierobežojumus.

Aizdomāšanās dārgi maksā
Pārkāpt ātruma ierobežojumu braucot gadījies ir daudziem, un tam ir dažādi iemesli. “Aizdomājos un neskatījos uz spidometru. Attapos tikai, kad viens māj ar zizli, un protokols par 80 eiro kabatā,” atklāj Irēna, sastapta pie lielveikala “Baata”, Liepājā. Citi autovadītāji atklāj, ka regulāri pilsētā atļaujas braukt ar sešdesmit kilometru ātrumu stundā, tomēr piebilst, ka ātrāk gan nevajadzētu.
No vairākiem aptaujātiem šoferiem “Kursas Laiks” saprata, ka atšķirība, vai ātrumu cilvēks pārkāpj apzināti vai aizdomājies, ir būtiska. “Policistiem vajadzētu saprast: ja autovadītājs ar nelielu un lētu auto brauc ar 110 kilometriem stundā ārpus pilsētas, tad ir piemirsis par ātruma kontroli, bet, kad pa šoseju traucas dārgs “BMW” ar 170, tā ir ļaunprātība,” tā savus novērojumus uz ceļa komentē pensionārs Ilmārs, kurš pie stūres pavadījis vairāk nekā 40 gadus.

Konfiscē antiradarus
Zināms, ka ārpus pilsētas autovadītāji cits citu brīdina par policijas esamību uz lielceļa. Viens no veidiem ir tālo gaismu pārslēgšana jeb mirkšķināšana. Interneta cienītāji izmanto lietotni “Waze”, un, ja vien kāds pogainos pamanījis, tad par to zināms kilometriem uz priekšu. Ir arī tādi autovadītāji, kuri uz citiem nepaļaujas, bet iegādājas tā sauktos antiradarus – ierīces, kas parāda, ka darbojas policijas ātruma noteicējs.
M. Šeršņova, vaicāta, vai šāda brīdināšana ir sodāma, informē, ka ne visos gadījumos. “Runājot par tautā saucamo mirkšķināšanu vai policijas automašīnas norādīšanu navigācijas lietotnē “Waze” – nevaram apgalvot, ka šāda rīcība ir slikta un sodāma. Autovadītāji bieži vien ar mirkšķināšanu norāda uz otras automašīnas tehnisko stāvokli, taču, ja viņi brīdina par to, ka tuvumā ir policijas automašīna, to savukārt var uzskatīt kā preventīva rakstura informāciju, kā rezultātā tiek samazināta neatbilstoša braukšana. Arī Valsts policija par reidiem un profilaktiskiem pasākumiem pirms tam brīdina. Diemžēl tas, ka daži autovadītāji sāk ievērot Ceļu satiksmes noteikumus tikai tad, kad ir brīdināti par to, ka priekšā ir Valsts policijas transportlīdzeklis, apbēdina. Tas nozīmē, ka viņi vairāk baidās no soda, nevis domā par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību,” tā M. Šeršņova.
Par mirkšķināšanu un policijas automašīnas norādīšanu “Waze” sods nepienākas, taču mobilo telefonu lietošana braukšanas laikā ir bīstama un nav atļauta – par to gan pienākas sods. Par braukšanu ar mobilo rokā var izrakstīt 15 eiro vērtu soda kvīti. Pērn Liepājas rajonā šādas kvītis izrakstītas 321 autovadītājam. Pēc M. Šeršņovas sniegtās statistikas, ātrumpārkāpēju skaits mūspusē pieaug. Kurzemē pērn sastādīti par 1500 protokoliem vairāk nekā gadu iepriekš.
Jautāta par antiradariem, M. Šeršņova uzsver, ka tā gan ir sodāma lieta un pienākas 55 eiro liels naudas sods, turklāt policija konfiscē ierīci, kas tirgū maksā ap 500 eiro. Pērn Latvijas teritorijā konfiscētas 136 šādas ierīces.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ātrumpārkāpējus ķers netrafarētos auto

Kategorijas