Nauda valstij

2017. gada 2. marts 07:00

272

Cik lielu daļu no saviem ienākumiem esat gatavs atdot valsts uzturēšanai?

Internetā pie kāda raksta par valsts nodokļu problēmām “Kursas Laiks” izlasīja komentāru, kurš precīzi raksturoja sāpīgo “augoni”. Komentāra rakstītājs ļoti trāpīgi bija atbildējis uz jautājumu, cik lielus nodokļus var izturēt tauta, secinot, ka no iedzīvotājiem varētu ieturēt arī 90% lielus nodokļus, ja vien pēc to nomaksas viņiem pašiem paliktu vēl trīs tūkstoši eiro. Taču neiespējami ir izdzīvot, ja pēc 10% augstiem nodokļiem pāri paliek 200 eiro. Arī “Kursas Laiks” vēlējās noskaidrot, cik daudz un vai vispār kaut ko iedzīvotāji ir gatavi atdot valstij.

Valdība grib pārāk daudz
Valsts ieņēmumu dienests paziņojis, ka pagājušajā gadā piedzinis 411,88 miljonus eiro nodokļu parādu. 2016. gadā piedzīto parādu summa ir par 10,28 miljoniem eiro lielāka nekā 2015. gadā, kad tika piedzīti 401,6 miljoni eiro. VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča informē, ka 2017. gada 1. janvārī kopējais aktīvo parādnieku skaits ir 132 548 cilvēki, bet kopējais aktīvo parādnieku parāds – 1,033 miljardi eiro. Par parāda rašanās iemesliem zina tikai paši parādnieki, jo kāds nodokļus nav nomaksājis apzināti, bet cits tos vienkārši nevar nomaksāt, jo tad neatliek līdzekļi sevis uzturēšanai.
Liepājnieks Oskars Gulbis uzskata, ka šobrīd valstī noteiktie nodokļi ir daudz par augstu un cilvēks strādā tikai, lai uzturētu valdību. “Saprotu, ka kaut kādu naudiņu ir jāatdod valstij, bet nodoklim ir jābūt samērīgam. Šobrīd, kad jāatdod ceturtā daļa ienākumu, piedodiet, atvainojiet, bet nē! Ja tu nopelni 100 eiro un 25 atdod valstij, tad kas paliek tev?” Viņš atzīst, ka labprāt valstij nedotu neko, jo tā grib pārāk daudz. Oskars sliecas domāt, ka nav vienīgais Latvijas iedzīvotājs, kuram ir šāds viedoklis.
Līdzīgi domā arī uzņēmēja Anita Kohe. Viņa dažbrīd pat apsver sava rūpala slēgšanu. Viņas uzņēmumam nodokļu slogs ir pārāk liels. “Mēs jau tur neko nevaram lemt,” atzīst A. Kohe. “Tik, cik būs lemts, tik būs jādod, jo no nodokļiem neizvairīsies. Protams, ka neko negribas atdot valstij.” Anita uzskata, ka šobrīd valsts piekoptā nodokļu politika gremdē daļu uzņēmēju.

Zina, cik var atļauties
Pensionāre Elmīra Gauše no Paplakas uzskata, ka nodokļu nomaksāšana ir katra iedzīvotāja pienākums un tie ir svarīgi. “Cik vajadzīgs, tik jādod.” Uz jautājumu, vai nav tā, ka valsts tomēr prasa par daudz, kundze atbild, ka no viņas tik daudz nemaz neprasa: “No manis jau daudz nevar paņemt, es esmu izsūtītā, un cik man ir, tik ir.” Visus nodokļus un rēķinus kundze samaksā godīgi.
Taksists Edgars Grīnbergs uzskata, ka nodokļu maksāšana ir normāls process, taču šobrīd taksistiem uzliktais nodoklis ir daudz par lielu. Viņaprāt, šie jaunie likumi tiek izdomāti Rīgas iedzīvotājiem, jo tur taksistam nav problēmas tos nomaksāt, bet Liepājā, kur iedzīvotāju skaits ir daudzas reizes mazāks, tik lielus ikmēneša nodokļus nemaz nevar nopelnīt. “Kā strādā taksists? Viņš atdod firmai aptuveni 185 eiro, lai uzturētu dispečeru dienestu, telpas un telefonu sakarus. Maksā ceļa nodokli, automašīnas apdrošināšanu, tehnisko apskati, mašīnas remontu un vēl citas lietas. Viņš grib arī paēst, un viņam jāstrādā tā, lai pēc 10 gadiem varētu nopirkt jaunu mašīnu,” skaidro E. Grīnbergs. Autovadītājs uzskata, ka katru mēnesi varētu nodokļos novirzīt aptuveni 60 eiro, jo tad paliktu nauda visām pārējām vajadzībām.

Sola uzlabot sistēmu
Pēdējās nedēļās Finanšu ministrija (FM) strādā pie jaunas nodokļu reformas, un šoreiz piedāvājumā iekļautas dažādas izmaiņas. Ministrija piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli.
FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām, tāpēc ministrija piedāvā mainīt darbaspēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 tūkstošiem eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 tūkstošiem eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli.
Ieguvumus no darbaspēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017. gadā – 910,50 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,50 eiro, neto alga veido 641,30 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga būtu 680,90 eiro.
Izmaiņas skars arī autoratlīdzības maksātājus, jo šiem nodokļu maksātājiem paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildus jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.
Nodokļu politikas reformas ietekme uz 2018. gada budžetu varētu būt virs 100 miljoniem eiro, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc FM nodokļu politikas izmaiņu piedāvājuma.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nauda valstij

Kategorijas