Interešu izglītība – laika kavēklis, talantu attīstītāja un vajadzība

2017. gada 2. marts 07:00

116

Interešu izglītība – laika kavēklis, talantu attīstītāja un vajadzība

Skolas laikā piedalīšanās ārpusstundu aktivitātēs, iesaistoties pulciņos, ir zināšanu papildināšana gan mācību priekšmetos, gan mākslas jomās un sportā. Bieži vien skolēni pulciņos gūst iespaidus, kas ietekmējuši dzīvi. Kāds ir interešu izglītības piedāvājums skolās un kādus ieguvumus tā sniedz?

Dažādas atmiņas un pieredze
Liepājas tūrisma speciāliste Monta Krafte stāsta, ka izmēģinājusi dažādus pulciņus: “Tautas dejas, modernās dejas, galda tenisu, keramiku, zīmēšanu, kori, ansambli. Ilgāk gāju zīmēšanas pulciņā. Tur bija superīga skolotāja, veca kā pasaule – Molovka. Viņa man deva iedvesmu, izpratni un iemaņas zīmēšanā un gleznošanā. Tāpēc mācījos mākslas skolā. Pāris gadus gāju arī galda tenisā. Galvenokārt tāpēc, ka mans tētis bija agrāk trenējies un treneris bija viņa draugs. Koris skolā bija obligāts, tur gāju, bet man nepatika. Kādu gadu gāju modernajās dejās. Pamatsoļus iemācījos, bet dejot, vienalga, nemāku.”
Priekules novada pašvaldības darbiniece Līga Svara no 2. klases dziedājusi skolas korī. “Bija arī dažādu sporta veidu treniņi, rokdarbu pulciņi. Citus pulciņus neapmeklēju, kaut varbūt arī vēlējos. Vidusskolas laikā darbojos arī skolas avīzes veidošanā.”
Liepājniece Zane Fromane apmeklējusi Liepājas Metalurgu Kultūras pilī mājturības un ādas apstrādes pulciņu un īsi raksturo: “Pulciņi patika, jo visai ģimenei taisīju Ziemassvētku dāvanas.”
Latvijas Lauku konsultāciju izglītības centra konsultants Aleksejs Kačanovs dalību pulciņos saista ar būšanu vienaudžu lokā, iespēju paceļot. “Šobrīd atskatoties – labprāt būtu izmantojis citas iespējas, piemēram, mūzikas skolu, jo domāju, ka tas ir vajadzīgs un ļoti labi palīdz jaunieša izaugsmei un attīstībai.”
Savukārt Durbes vidusskolas absolvente Aiga atceras, ka ļoti vēlējusies apmeklēt ģeogrāfijas pulciņu: “Tas sākās vēlā pēcpusdienā, respektīvi, sākās, īsi pirms man bija jādodas uz autobusu. Taču piedalījos literatūras, vizuālās mākslas pulciņā, skolas korī. Ļoti patika tieši tas posms, kad gatavojāmies Dziesmu svētkiem. Piedalījos visā, kur varēju iekļauties laikā, lai paspētu uz autobusu.” Pārnākot mācīties uz Liepāju, skolas kora atlasē speciāli meitene esot dziedājusi šķībi, lai neuzņemtu, tāpēc ka mēģinājumi notikuši sestdienās. “Toties gāju teātra studijā, kas bija manā dzīvē labākā izvēle.”

Skolu piedāvājums – plašs
Aptaujātajās izglītības iestādēs “Kursas Laiks” secināja, ka to piedāvātās aktivitātes visos novados un skolās ir ļoti līdzīgas, katrā pulciņā iesaistījušies vairāk par desmit bērniem.
Kalvenes pamatskolas direktore Skaidrīte Segliņa laikrakstam atklāj, ka pulciņu piedāvājums ir cieši saistīts ar skolotāju radošajām prasmēm: “Skatāmies, ko katrs pedagogs prot, ko praktizē, kas vislabāk viņiem pašiem patīk un padodas.”
Pedagoģe Aija Valkaša uzsver, ka pulciņu piedāvājums tiek pielāgots bērnu vajadzībām: “Tā, lai bērniem labāk un interesantāk. Veicam bērnu aptaujas. Protams, ja bērni pieprasa peldēšanu, tad saprotam, ka to nevaram nodrošināt. Mums ir gana liels piedāvājums – vides draugi, māksla, divi ansambļi, kokapstrāde, sporta, ģitārspēle, dramatiskais pulciņš. 5. līdz 9. klašu bērni iesaistās jaunsargos, mazās klasītes – robotikas pulciņā.”
Durbes vidusskolā direktore Kristīne Bruzule uzreiz var nosaukt vairākus pulciņus: “Mums ir kādi desmit pulciņi. Koris, vizuālā māksla, teātris, rotaļas, līdzpārvalde, rokdarbi, avīze, loka šaušana, plus jaunsargu kustība. Tam visam vēl klāt ir mūzikas studija un sporta skolas piedāvātās aktivitātes.”
Kazdangas pamatskolā uzsvars tiek likts gan uz zēnu, gan meiteņu interešu attīstību. “Zēniem ir kokapstrādes un metālapstrādes nodarbības. Daudz domājam par veselīga dzīvesveida veicināšanu, tādēļ fiziskās aktivitātes mums ir cieņā. Mums ir divi sākumskolas klašu deju kolektīvi, mūsējie dzied Aizputes novada skolu kopkorī, organizējam arī mazo biznesa skolu,” stāsta A. Dreimane.
Nīcas vidusskolā direktore Lāsma Petermane uzsver jaunu un mūsdienīgu pulciņu rašanos: “Mums ir MTB velopulciņš, kas darbojas no pērnā gada. Ir četri tautas deju kolektīvi, līnijdejas, koris, folkloras dejas, vokāli instrumentālais ansamblis.”
Savukārt Grobiņas ģimnāzijā kā interešu izglītība papildus tiek piedāvātas matemātikas un ģeogrāfijas zinību apguves pie Liepājas un Latvijas Universitātes lektoriem. Direktores vietniece Alda Cinkus papildina: “Ir mums arī deju kolektīvs, koris, robotronika, zinātniskā pētniecība, žurnālistika, projektu rakstīšana un vadība.”
Pie uzskaitītajiem interešu izglītības pulciņiem vēl jāpieskaita, piemēram, mazpulki, kādi ir Rudes un Krotes pamatskolā, svešvalodu pulciņi, kas tiek realizēti arī pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī folkloras kopas, kāda, piemēram, ir Rucavas pamatskolā, kā arī jauniešu mājas, piemēram, Aizputes Ideju māja un Liepājas Jauniešu māja.
Vēl bez skolu piedāvājuma interešu izglītību piedāvā arī novadu un pagastu kultūras iestādes, kā arī skolēnu interešu vai jaunrades centri, piemēram, Grobiņā un Aizputē, kā arī Liepājā. Tajos piedāvājums gan pārklājas ar skolu pulciņiem, gan arī piedāvā oriģinālas iespējas, piemēram, zīda apgleznošanu, aušanu, keramiku, leļļu teātri, mūzikas grupas un citus. Tāpat jāizceļ mūzikas un mākslas skolu piedāvājums, kas vairumā gadījumu ir nevis interešu, bet papildu izglītības iespēja. Arī augstskolas saviem studentiem piedāvā plašu ārpusstudiju iespēju klāstu, kur turpināt vai atklāt no jauna kādas intereses.

Lietderīgi pavada laiku
“Esmu veikusi pētījumu, ka no 136 skolēniem mūsu skolā kādi divi līdz trīs nav iesaistījušies skolas pulciņos, bet iet, piemēram, kultūras namā deju kolektīvā, kas arī, protams, ir apsveicami – galvenais, ka vispār iesaistās un ir vēlme ar sevi strādāt,” interešu izglītības nepieciešamību uzsver K. Bruzule.
Līdzīgs pētījums veikts un līdzīgus rezultātus rāda arī Kazdangā. No 120 audzēkņiem skolas pulciņos nav divi bērni. “Ir jāattīsta savas intereses vai bērniem ar nodarbību palīdzību tās jārada. Kā skola esam ieinteresēti, lai tā notiktu, lai būtu, ko darīt gan 1. klases bērnam, gan devītklasniekam,” saka A. Dreimane. Pedagoģe ir gandarīta, ka vecāki atbalsta bērnu attīstību un ved viņus no Kazdangas uz mūzikas, mākslas skolu Aizputē. “No Kalvenes uz Skrundas mūzikas skolu brauc viena meitene, uz Aizputi brauc vairāki audzēkņi,” novērojumos dalās S. Segliņa. “Iespējas ir, ja vien ir vēlēšanās. Piemēram, kokapstrādes pulciņā darbojas arī meitenes, jo mājturības stundās viņām neko tādu nemāca. Vecāki ļoti novērtē, ka skola palīdz izkopt visādas prasmes, kas netiek iekļautas pie mācību vielas apguves. Mums dramatiskajā pulciņā bija gadījums, kad bērniem interesē teātris, ļoti grib spēlēt, bet tekstu mācīties negrib,” saka A. Valkaša.
Kalvenes pamatskolas mākslas pulciņa vadītāja Anna Mētra pastāsta, ka dalībnieki veiksmīgi piedalās ne tikai novada, bet arī republikas mēroga izstādēs un mākslas pasākumos. “Esmu novērojusi, ka vairāk pulciņus varēs apmeklēt vietējie nekā tie bērni, kuri dzīvo tālāk no skolas. Viņi ir atkarīgi no transporta,” secina skolotāja.
Grobiņas ģimnāzijas pārstāve A. Cinkus norāda, ka pulciņi notiekot dažādos laikos, pielāgojot stundu grafikiem: “Dejas notiek vakaros, koris – no rītiem, jo dalībniekiem stundu skaits ir atšķirīgs un visi pēcpusdienā kopā nevarēs sanākt. Robotronika notiek pēc stundām, pārējiem pulciņi – pēc individuāla grafika. Lekcijas pie universitāšu lektoriem rīko sestdienās, tajās iesaistījušies 15–20 jaunieši. Neviens nesaka nevienu sliktu vārdu, nesūdzas, ka tas ir brīvdienā. Esam novērojuši, ka tie, kuri darbojas jebkurā interešu izglītībā, ir arī malači mācībās, jo viņi tādējādi plāno laiku.”

“Divpadsmitos” liek mierā
“Mums ir 5. līdz 11. klašu koris,” sarunā ar “Kursas Laiku” saka Nīcas vidusskolas direktore. Vai 12. klase ir kūtri uz dziedāšanu, L. Petermane atbild noliedzoši un paskaidro: “12. klasi mēs vispār liekam mierā, jo viņiem darbu pietiek – jāgatavojas pārbaudes darbiem. Mums ir jārēķinās ar to, ka Nīcā ir arī mūzikas skola, attīstītas sporta komandu tradīcijas, Jauniešu centrs, kurā daudzi bērni arī grib darboties. Jebkurā gadījumā, ja ir vēl kāds piedāvājums bez skolas, jārēķinās ar skolēnu skaitu – viņi nodrošina pulciņu darbību. Viens bērns taču nevar visur būt ne fiziski, ne arī interešu ziņā!” saka L. Petermane.
Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Antra Apine uzskata, ka šāda papildu izglītība jau agrīnā vecumā vecākiem ir jāizvērtē: “Jāskatās, vai nav par daudz vienam mazulim.” Līdzīgās domās ir A. Dreimane: “Bērniem nedrīkst radīt pārslodzi, jādara, kas patīk un tik tiešām interesē.”
Aizputes pašvaldības izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka atzinīgi novērtē novada skolu veidoto interešu izglītības piedāvājumu: “No pašvaldības puses neliekam nekādus ierobežojumus, lai skolēni varētu sevi attīstīt literatūras, vizuālās mākslas, mūzikas un veselīga dzīvesveida jomās. Piedāvājums skolās ir pietiekami plašs, radot pašu novadu, Aizputes pilsētu par radošu vidi, tādēļ jebkura aktivitāte un nodarbība no pašvaldības puses tiek atbalstīta. Taču bērniem ir grūti sadalīties uz visām pusēm.”

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Interešu izglītība – laika kavēklis, talantu attīstītāja un vajadzība

Kategorijas