Liepājas laukumi pulcē mašīnas, ne cilvēkus

2017. gada 2. marts 07:00

426

Liepājas laukumi pulcē mašīnas, ne cilvēkus

Liepājā piedzimst vējš – pludmalē un mazdārziņu tīreļos. Piedzimtu arī ļaužu prātos, ja tie pulcētos pilsētas laukumos. “Prāta vētra” spēlē liepājniekiem par prieku, bet prātos vētras trūkst, jo laukumos nav cilvēku, ir mašīnas. Alejas jeb J. Čakstes laukumu var uzskatīt par paraugu – tādam vajadzētu būt katram pilsētas laukumam, bet par citiem cilvēki runā ar skumjām un nostalģiju.

Pazudusi viena paaudze
Fotogrāfs Aivars Rozenbahs, sastapts Liepājas centrā, skvērā iepretī tirdzniecības centram “Kurzeme”, min vienu no galvenajām pilsētas problēmām. Tā palikusi tukšāka, un tādēļ arī bizness klibo un sabiedriskā dzīve pieklust. “Cilvēkus vajag pilsētā! Paskatieties apkārt! Te ir skolu jaunatne un tādi sirmgalvji kā es. Mums kaut kur pazudusi viena paaudze. Vidējā. Visi uzlabojumi pilsētā neko lielu nedos, ja nebūs cilvēku. No saimnieciskā viedokļa, Liepājā daudz kas notiek, ielas remontē un svētki ir, tikai ik gadu mūsu rindas paliek retākas. Es nezinu, kā lai to pagriež pretējā virzienā,” saka A. Rozenbahs.
“Pilsētā vajag vairāk ekonomiskās aktivitātes. Šobrīd mēs ejam pa lejupslīdošu spirāli. To ratu vajag pagriezt pretēji. Cerību vajag cilvēkiem. Ielas sataisīs un zāli iesēs, bet vajag cilvēkus un vajag darbu,” spriež Aigars Jansons.
Turpat nāk Jānis Vecbrālis, arī fotogrāfs. Viņam gan konkrēta norāde: “Paskaties uz to laukumu pie restorāna “Pastnieka māja”! Ne pēc kā tas izskatās. Saimnieks tur ir kāds vācietis. Lai no domes sazvana viņu un sarunā kaut ko! Ja nevar citādi, tad lai autostāvvietu iekārto kā citos laukumos!”
Jāteic, par laukumu, kur agrāk bija Ļeņina piemineklis, bet tagad stāv automašīnas, liepājniekos nav pārliekas sajūsmas. Vairums uzskata, ka šeit pieklātos kāda ēka. Savukārt par Siena tirgu, kas sen izdzīvojis savu nosaukumu un kļuvis par lielu autobusu pieturu, apturētajiem pat nav komentāru. “Tā jau te vienmēr bijis,” saka sieviete ar bērnu ratiņiem. Tā gluži nav – pirms 100 gadiem te bija viena no dzīvākajām Liepājas vietām, bet to var redzēt tikai vēsturiskās fotogrāfijās.

Vilcieni traucē pilsētniekiem
Varētu iesākt ar laukumu pie dzelzceļa pārbrauktuves starp O. Kalpaka un Raiņa ielu. Tajā autobusu pietura un krūmi. Varbūt tas varētu izskatīties citādi. Iespējams, kā skvērs, tomēr pilsētnieku sūdzības šajā vietā ir par ko citu. Katru rītu un pēcpusdienās, kad jādodas mājās, dzelzceļa pārbrauktuve palaikam ir slēgta. “Nav jau tā, ka to nevar izturēt, bet nekad nevar zināt, cik laika tā paņems. Ir gadījies gaidīt pat pusstundu un kavēt darbu. Par laimi, mans darba devējs ir saprotošs un piedeva,” tā kāda 6. autobusa pasažiere.
“Doka picas” bārmenis Elvijs Miļevskis, jautāts par pilsētas labiekārtošanu, uzsver, ka izjūt pilsētas darbu tūrisma jomā. “Vasarās pie mums ienāk daudz lietuviešu, vāciešu un citu ārzemnieku. Ar katru gadu ir vairāk. Arī ziemas laikā parādās tūristi, tas nozīmē, ka ir, uz kurieni braukt,” secina E. Miļevskis. Pie kritikas viņš apdomājas: “Man personīgi maz bēdu, dzīvoju tepat centrā, bet brālis nereti sūdzas, ka stāvējis pie pārbrauktuves Raiņa ielā. Tā ir problēma, kas skar daudzus liepājniekus, un to noteikti iespējams atrisināt. Es saprotu, ka vieniem tas ir bizness, bet nevar būt tā, ka viņi ar savu lietu traucē visiem pārējiem.”
Vecāki liepājnieki atceras, ka viadukta būves projekts bijis jau PSRS laikos, tomēr palicis nerealizēts. “Šodien to būs grūti izdarīt. Visur ir privātīpašumi, un viaduktam jāsākas jau labu gabalu pirms 1905. gada ielas. Tie ir ne tikai pamatīgi būvdarbi, bet arī lielas klapatas ar īpašniekiem, jo vajadzētu noārdīt mājas,” pastāsta pensionārs Jaunliepājā.

Direktors par deputātu neder
Pulksteņu darbnīcā Gājēju ielā “Kursas Laiks” sastapa krievu pensionāru trijotni diskutējam par politiku. Fotografēties un vārdus teikt viņi nevēlējās, tomēr ar ieteikumiem neskopojās, jo jau bija iekarsuši par tēmu. “Problēma mūsu pilsētā ir viena. Nevar par deputātiem būt pašvaldības iestāžu direktori. Tas nav pareizi. Kā var skolas direktors iet un lemt pilsētas budžetu, ja viņam ir viena rūpe – nauda izglītībai un pat konkrētai skolai? Ja esi direktors, tad sēdi savā skolā un klausi, ko saka deputāti, bet, ja esi deputāts, tad atsakies no amata skolā! Pietiek vienam cilvēkam ar vienu algu un vienu atbildību. Lai tiek ar to pašu galā!” tā pensionārs.
“Lai cilvēki dara vienu lietu, bet kārtīgi!” piebilst otrs. No trijotnes pēdējam derdzas, ka deputāti “lēkā no vienas komisijas pašvaldībā uz otru, no vienas partijas uz citu”. “Man tādi visziņi nepatīk. Viņi parasti neko konkrētu nevar izdarīt,” tā trešais.
Liepājnieku pārdomas par to, kādiem jābūt deputātiem, noslēdza turpat Gājēju ielā sastaptais Aļģirts Šlaits. Viņš labu laiciņu pats bijis deputāts Liepājas domē. “Galvenais – lai deputāti strādātu godprātīgi. Ja viņi tā strādās, tad viss būs kārtībā. Liepājniekiem vajag darbu, un par to jādomā visiem kopā, ne tikai domniekiem,” uzskata A. Šlaits.

Tikai ne vikingu sievu ar siļķi!
Laukums iepretī klubam “Vikings” jau sen ir pazaudējis ģitāru, kas iepriekš vilināja tūristus fotografēties. “Te kaut kā pietrūkst, to saprot visi, bet bijušo vairs neatgriezt. Es te gribētu kaut ko krāšņu, kas dara priecīgu un lepnu par pilsētu. Tā, kā bija agrāk. Tikai nevajag te izstādīt kādu no kartona izgrieztu vikingu sievu ar siļķi rokā! Te vajadzētu kaut ko savu, jo šī ir Liepājas sirds,” tā laukumā sastaptā liepājniece Ilona.
Automašīnu stāvlaukums, kas sākas pie Peldu ielas un turpinās līdz pat Pētertirgus ieejai, ir praktisks un daudzajiem veikalniekiem par labu. “Ja nebūtu tā laukuma, tad noteikti apgrozījums visiem būtu mazāks, bet es te gribētu kaut ko skaistu. Piemēram, puķes podos. Pie tirgus, manuprāt, parādās, bet te Peldu ielas pusē arī gribētu. Un vēl kādu soliņu. Lai gan... nē, soliņus nedrīkst, jo, lūk, saulesbrāļi jau tāpat stāv aiz loga un kavē laiku bez soliņiem. Citādi visus klientus aizbaidīs,” spriež veikala “Balzamiko” pārdevēja Diāna Eizengraudiņa.

Bomži zina visus kodus
Pašvaldības policijas nespēju tikt galā ar tā saukto bomžu patvaļu “Kursas Laiks” pamanīja ne tikai pilsētas centrā. Daudzi liepājnieki norādīja uz policistu naskumu sodīt par aplamu stāvēšanu Graudu ielā vai sastādīt kādu protokolu par smēķēšanu Rožu laukumā, bet tajā pašā laikā visiem pazīstamie dzīves pabērni saimnieko iepretī “Kurzemei”, Pētertirgus rajonā un citur.
E. Tisē ielā “Kursas Laiks” novēroja interesantu ainu. Pašvaldības policijas auto priekšā atkritumu konteinerus pārbauda divi cilvēki. Dara to kārtīgi, paņem atkritumu maisiņu, atliek – nevajadzīgo atpakaļ, tomēr kaut kādas drazas aizvirpuļo gaisā. Policistu mašīnā jau sēž kāds aizturētais un divi kārtībnieki krāmējas ar papīriem, tomēr bomžus tas netraucē, jo acīmredzami viņi apzinās savu nesodāmību.
Atkritumu konteineru regulāras “pārbaudes” ir visu Liepājas mikrorajonu problēma. Dažviet ir izgatavoti metāla būri ar mehāniskām kodatslēgām, lai izsargātos no visas apkaimes piesārņošanas, tomēr tēriņi izrādījušies velti. “Tās kodatslēgas jau viņus neaptur. Ja nu ir kāds, kurš zina visus kodus, tad tie ir bomži. Ja esmu piemirsusi, tad paprasu viņiem,” tā pensionāre M. Ķempes ielā.

Grib autobusu arī sestdienās
Pārdevēja Jeļena Ivanova strādā centra veikalā. Uz darbu jābrauc arī sestdienās, bet 10. autobuss jau trīs gadus sestdienu rītos vairs nekursē. “No rīta daudzi brauc gan uz tirgu iepirkties, gan uz centru un 22. mikroautobuss nereti ir pilns. Tajā nav stāvvietu un pasažierus neuzņem. Paliekam, stāvot pieturā,” saka J. Ivanova.
Par sabiedrisko transportu Liepājā lielu sūdzību kopumā nav. Vecāka gadagājuma ļaudis stāsta, ka neko daudz nesaprot no maršrutiem, kas izlikti pie pieturām. “Tur jau tāda varavīksne iet. Kas ir kas – saprast nevar. Mēģināju izsekot, kur tas 22. autobusiņš iet. Tā arī nesapratu un neesmu riskējusi kāpt iekšā, kas zina, kurp aizvedīs. Kaimiņieni vienreiz veda no centra, un viņa sabijusies izkāpa kaut kur pie “Metalurga”,” saka pensionāre Krūmu ielas pieturā.
Velnciemā ir “vellu skvērs”
Liepājas domes sēdē jau nolēma, ka pieņems no Kristapa Porziņģa dāvanā basketbola laukumu, ko uzstādīs Kazu parkā jeb, kā to sauc “Laumas” rajona iedzīvotāji, Ventspils ielas parkā.
Ja atskaita strīdu par mikrorajona nosaukumu, kas veco iedzīvotāju atmiņā ir Velnciems, bet iebraucējiem – “Laumas” rajons, tad lielu sūdzību te nav. Tiesa, kāda pensionāre Meža ielā “Kursas Laikam” atklāja, ka Velnciemā tagad esot īsts “vellu skvērs”. “Tas izveidojās pats no sevis, kad slēdza 11. vidusskolu. Ieejot skolas dārzā, jau logos spoki rādās, bet var iet tālāk, un tur ir tāds biezoknis līdz pat Flotes ielai, ka pat velliem kājas sapīsies – iznāks visi vienās suņa kakās. Tur taču varētu kaut ko darīt, kādu rūpnīcu uzcelt, kaut parku izveidot, lai teritorija pieskatīta. Skola jau Liepājas īpašums, bet iet postā. Tas mūsu rajonā tāds kauna traips,” saka velnciemniece Zigrīda.

Ķempes ielā – bagāto problēmas
M. Ķempes ielas rajonā, kur pilsētā visdārgākie dzīvokļi, ir arī visgludākās ietves, labākās sabiedriskā transporta pieturas, tīrākā iela. Vārdu sakot, var redzēt, kādēļ cilvēki te gatavi maksāt vairāk par identisku dzīvokli kā Zaļajā birzē vai Velnciemā. Tomēr sava ķeza arī šeit. Nelielais tirdziņš M. Ķempes ielā ir privātās rokās, un visapkārt daudz māju. Rezultātā – gan pircēji, gan pārdevēji ar piebraukšanu vietai nav apmierināti.
“Te vajadzētu kādu dzelteno līniju uz trotuāra, citādi preci nevar izkraut. Visur ir saliktas automašīnas stāvēšanai,” saka viena no pārdevējām. Arī pircējiem, kuri vēlētos tirgū kaut ko nopirkt, mašīna ir jānovieto ielas pretējā pusē vai pāris pagalmus tālāk. Savukārt pensionāri šo lietu raksturoja kā bagāto problēmu. “Visi jau tepat dzīvo, un nav ar mašīnu jābrauc, tas tikai bagātniekiem desmit metru ar mašīnu jābrauc,” smejas pensionāre Serafima.

Trūkst bērnu laukumu un pasta
Karostā jau pirmajā šķērsielā norāda, ka vajag ielas sakārtot un vismaz trotuāriem asfaltu uzliet. “Es dzīvoju Atmodas bulvārī, vietām trotuārs ir briesmīgā stāvoklī. Piemēram, pie Jūras spēku bāzes paiet nevar, tādas bedres,” saka karostnieks Pēteris Zaharovs. Arī viņš pievēršas savam Karostas laukumam: “Tur, kur 3. autobusam galapietura, ir milzīgs laukums. Pirmkārt, tas ir tukšs un tādēļ izskatās briesmīgi, otrkārt, gribētu jau, lai tur būtu kāds normāls veikals – “Rimi” vai “Maksima”.”
Gan Tosmarē, gan Zaļajā birzē priecājas par “Beberliņu” atpūtas iespējām. “Es tur savus mazbērnus vedu,” saka Ina Ukstiņa. Viņa vēlētos, lai arī Tosmarē bērniem būtu bērnudārzs un moderns bērnu laukums kā citos mikrorajonos.
Savukārt Zaļajā birzē Raimonds Moskovojs atklāja bēdu ainu: “Tā jau mums ceļi normāli, gružus izved, bet ne pasta nodaļas, ne avīžu kioska, labi, ka aptieka palikusi. Kāpēc Zaļās birzes iedzīvotājus tā aizmirst?”
Kuldīgas ielas skaistajam trotuāram arī pamatīgs rājiens. “Skat, kur uzlikuši! Tur mājas tik vienā pusē, bet tās māmiņas, kas iet uz slimnīcu ar bērnu ratiņiem, lai lec grāvī, kad autobuss nāk? Varēja labāk pa ceļam uz slimnīcu vienā pusē uzlikt,” sacīja pensionāre Zaļajā birzē. Jāpiebilst, ka Grīzupes ielā gājēju patiešām ir salīdzinoši daudz, un atliek vien cerēt, ka jaunajā Grīzupes ielas rekonstrukcijas projektā iecerēta arī ietve no 14. novembra bulvāra līdz slimnīcai.

Uz parku labprāt dotos piknikā
Tik liela tirgus laukuma kā Annas tirgus nav nekur citur Kurzemē, tomēr tirgus statuss saglabājies tikai vienā stūrī, pārējā laukuma daļā ir autostāvvieta. Jaunliepājas iedzīvotāji bilst, ka šeit varētu notikt vairāk pasākumu un Jaunliepāja tiek nepelnīti aizmirsta. “Te jau daudz ko dara “Ideju bode”. Pašvaldība varētu vairāk uzmanības šim laukumam pievērst, lai tas kļūtu dzīvīgāks. Mani vēl interesē Raiņa parks. Tas ir tik sakārtots un tīrs, tomēr nedzīvs. Kādēļ jābrauc uz 14. novembra bulvāri, ja grilu varētu uzstādīt tepat Raiņa parkā? Parks kļūtu dzīvāks. Senāk Raiņa parkā rīkoja brīvdabas izrādes un dančus. Domāju, pilsētniekiem tas patika,” saka galdnieks Aigars Ambrēns.
Pēc A. Ambrēna norādes “Kursas Laiks” apciemoja arī “Ideju bodes” saimnieci Kristu Lapiņu. Viņa teic, ka Annas tirgus laukums ir kas vairāk par autostāvvietu. Tas apvieno arī veselu virkni cilvēku, kuri šeit darbojas. “Es šobrīd cīnos par iespēju izvietot brūno pilsētas norādi, diemžēl nekā, jo esam komercorganizācija. Vienu gan nesaprotu – uz “Beberliņu” atpūtas parku norādi var, bet te nevar. Te taču stacijā izkāpj tūristi un meklē, ko apskatīt. Kāpēc vienām komercorganizācijām un pasākumiem pilsēta ir pretimnākoša, bet citiem noliedzoša? Noteikumi taču visiem vienoti,” tā K. Lapiņa. Arī viņa vēlētos vairāk pasākumu Annas tirgus laukumā, norādot, ka vairums aktivitāšu notiek pilsētas centrā.

+ 8

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas laukumi pulcē mašīnas, ne cilvēkus

Kategorijas