Vieta, kur uz dzīvi apmetās cara armijas karavīri

2017. gada 2. marts 07:00

2139

Vieta, kur uz dzīvi apmetās cara armijas karavīri

Ceļu krustojumā starp Sikšņiem, Duniku, Sudargiem un Lankutiem ir kāda autobusu pietura ar nosaukumu “Šuķene”. Tā atrodas 13 kilometru attālumā no Bārtas un 15 kilometru attālumā no Rucavas. Vietvārds Šuķene tautas valodā aizgājis kā apdzīvotas vietas nosaukums, taču zinošākie apkārtnes iedzīvotāji steidz skaidrot situāciju un norāda, ka Šuķene nekādā gadījumā nav ciems.

Atsakās no ciema nosaukuma
Dunikas pagasta novadpētniece Ausma Padalka pārzina visus apkārtnes nostūrus un uzreiz paskaidro, ka Šuķene nekad nav bijusi ciems. “Kad cīnījās par skolas būvniecību, tad plānoja to celt Šuķenē, bet beigās uzcēla Sikšņos un Dunikā,” stāsta A. Padalka. Viņa no vēstures pierakstiem zina, ka Šuķenē reiz bijis krogs, arī frontes līnija gājusi pāri un radušies karavīru kapi, kur glabāt kritušos. Tāpat Šuķenē bijusi koka darbnīca un tvaika dzirnavas.
“Mums Dunikas pagastā kādreiz bija astoņpadsmit ciemu,” stāsta A. Padalka, bet Šuķene nav viens no tiem, tāpēc arī pirms pāris gadiem izcēlies liels strīds, jo pie iedzīvotāju adresēm pievienots Šuķenes ciema nosaukums. A. Padalka atceras, ka iedzīvotāji sacēluši lielu skandālu, jo nosaukumu nav gribējuši, tāpēc ka nekāda Šuķenes ciema nekad nav bijis.
Arī Šuķenē uz dzīvi atnākušais Andris Alksnis atceras strīdu ap adrešu maiņu: “Ja man ir mājas “Atvari”, tad priekš kam rakstīt Šuķenes “Atvari”? Savācām parakstus un nokārtojām, ka nav tādi nosaukumi. Mēs jokojam, ka uzcelsim pieminekli par to, ka kādreiz te bijusi Šuķene. Dokumentos šī vieta vairs neskaitās kā Šuķene, bet cilvēki vēl lieto nosaukumu.”

Sauc sevi par aborigēnu
Lauksaimnieks Jānis Kūma sevi sauc par Šuķenes aborigēnu jeb vissenāko šejienes iedzīvotāju. Viņš šeit esot dzimis, audzis un visticamāk šeit arī pavadīšot visu savu dzīvi. “Šuķenē kādreiz bija krogs un ap to arī notika visas darbības. Kad vēl biju puišelis, tad te uz katriem desmit hektāriem bija pa vienai būdai,” stāsta J. Kūma. Šuķenes senākais iedzīvotājs zina stāstīt, ka šeit dzīvojuši pārsvarā Krievijas cara armijas karavīri un tagad šajā teritorijā turpina dzīvot viņu atvases.
Senos laikos katram karavīram iedeva pa vienam hektāram zemes Sikšņu centrā un revolūcijas laikā, 1905. gadā, vēl pa 10 hektāriem. “Mans tēvs dzīvoja Sikšņu centrā, jo 1905. gadā viņa tēvs tur ieguva zemi. Es, mazais Jānītis, rados 1951. gadā,” savu dzimtas gājumu stāsta Jānis. “Esmu redzējis visu, kas šeit noticis un kas mainījies. Nedaudz paskolojos citās pilsētās, bet pēc tam nācu atpakaļ. Visu dzīvi esmu pavadījis šeit, un nekad nav bijusi gribēšana iet citur.”
Šobrīd viņš savu saimniecību nodevis meitas rokās un pats vairāk atpūšas, piepalīdzot meitas ģimenei, kas atgriezusies Šuķenē pēc smaga darba Īrijā. Pārējie Jāņa bērni neesot gribējuši dzīvot laukos un atteikušies no saimniecības pārņemšanas.

Lauku dzīvi vairs negrib
Par Šuķenes nākotni satiktajiem iedzīvotājiem skaidrības nav. Apdzīvotu māju palicis maz, jo daudzi aizgājuši uz lielākām pilsētām vai tuvējiem centriem, piemēram, Sikšņiem. Arī J. Kūma uzskata, ka saukt Šuķeni par ciemu būtu nepareizi, un toreizējam lēmumam svītrot Šuķenes vārdu no adrešu saraksta viņš piekrīt. Jānis Šuķeni dēvē par apdzīvotu vietu. “Nav to cilvēku, kāda jēga taisīt ciema nosaukumu? Nosaukums “Šuķene” jau vēsturiski var palikt tāpat. Apdzīvota vieta ir visur, kur ir vairāk nekā viena māja. Mums jau te ir pat krustojums, kur no autobusu pieturas var aiziet uz vairākām vietām,” spriež vietējais.
Ikdienā kungs pēc nepieciešamajām lietām dodas uz Sikšņiem, kas no viņa mājas atrodas aptuveni trīs kilometru attālumā. Mājvietas attālums no citām apdzīvotām vietām viņu netraucē, un pagaidām braukāšana problēmas nesagādājot. “Kā būs, kad braukt vairs nevarēs, nu tad redzēs,” smaida J. Kūma un piebilst: “Man tagad dēls dzīvo Rīgā, un viņš nevar ne iedomāties, ka viņam vajadzētu nākt te dzīvot. Vairs neviens negrib un negribēs to darīt. Droši vien tāpēc arī Šuķenē palikuši tik maz iedzīvotāju.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vieta, kur uz dzīvi apmetās cara armijas karavīri

Kategorijas