Bites sargās ar dabiskiem līdzekļiem

2017. gada 2. marts 07:00

105

Bites saindējas un iet bojā no ievāktā medus. Šādu šķietamu paradoksu aizvadāmajā ziemošanas sezonā piedzīvojuši vairāki biškopji.

Rudenī laiks palika karsts un bites ienesa lapu medu, ko parasti novēro ap Jāņiem, stāsta Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Liepājas nodaļas vadītājs Māris Romanovs. Īpaši tas ienācis stropos, kas bija novietoti meža ielokos ozolu un egļu tuvumā.
Bites savu ienesumu aizvākojušas, un biškopji tam vairs nav varējuši tikt klāt. Lapu medu varot atšķirt pēc zaļās krāsas un spīdīguma, taču ziemā, ja arī konstatēts, to izvākt nav bijis iespējams. Tas bitēm izsaucis caureju, kas ziemā, kad tās neizlido, ir nāvējoši. Pavasarī un vasarā, kad bites brīvi lido no stropiem ārā, lapu medus tām nav bīstams. Dzeltenās bites, kas pārsvarā ir Latvijas dravās, šo medu patērējot augu ziemu.

Kravu neņem pretī
Joprojām turpinās biškopju cīņa ar ērci varru, taču izrādās, ka viņi pārcentušies ar ķīmisko preparātu pielietošanu to apkarošanā. Piemēram, pretvarrozes plāksnes atstāj stropā uz ziemu, kur siltajā temperatūrā to vielas izgaro un nokļūst šūnās un medū. Šādu medu Pārtikas un veterinārais dienests realizēt neatļauj, bet uz Vāciju eksportētā medus krava atgriezta atpakaļ. Tajā atrastas antibiotikas, kuras tur nedrīkstēja būt. “Esam par daudz aizgājuši no dabiskā uz ķīmiju, un tas atspēlējas,” secina biškopis.
Tas liekot biškopjiem atgriezties pie agrāk izmantotajiem dabiskajiem augiem un to drogām: biškrēsliņa, vērmelēm, gārsas, bišumētras, sīpoliem, ķiplokiem, vaivariņiem. Uz varrām iedarbojoties to aromāts. M. Romanovs cer, ka LBB drīzumā izdos brošūru, kurā aprakstīti šo augu izmantošanas paņēmieni.
Apdraud vabolīte
Bites apdraud arī vīrusi un dažādi kaitēkļi. Lietuvā no vīrusa esot cietusi liela saimniecība ar simtiem saimju.
Visā Eiropā bites apdraud mazā stropu vabolīte, kas pilnībā iznīcinot tā iemītnieces. Tā paslēpjas līdz pusmetram dziļi zemē, izziemo un pavasarī atgriežas.
Iespaidu uz biškopību atstājusi lauku zaļināšanas prasība pēc augu sekas. Līdzās rapsim tiek sētas pupas un zirņi, kuros mīt laputis un kuru indēšanai tiek izmantoti atšķirīgi preparāti. M. Romanovs spriež, ka Valsts augu aizsardzības dienests nav tik stingrs kā PVD un zemniekus kontrolē, iespējams, tikai pēc ierakstiem žurnālā, nevis konstatējot, kas tiešām atrodas miglotāja mucā.

Neatceras pat vecie
Šovasar Latvijā un visā Eiropā tiks veikta plaša aptauja, lai noskaidrotu bišu krišanas iemeslus. Šī problēma esot visās valstīs. Nav arī skaidrs, kā slimību ierosinātāji, kuru izcelsme esot dienvidos, nokļūst ziemeļvalstīs.
Katrs gads ir citādāks, un pagājušo biškopji vērtē kā ļoti grūtu. Tādu neatceroties pat vecie biškopji. M. Romanovs novērojis cikliskumu: pēc trīs, četriem gadiem, kad veidojas medus pārpalikums, pienāk gads, kad tā pietrūkst. Tas, protams, atstājis iespaidu uz medus cenu – tā cēlusies.
Kopumā saimes esot novājinātas, daudzas aizgājušas bojā. Biškopji cer, ka šā gada pavasaris būs nozarei labvēlīgs un saimes atspirgs.
Nodaļas vadītājs novērojis, ka biškopji labprāt uzklausa cits cita pieredzi, bet katrs strādā ar savām metodēm un paņēmieniem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bites sargās ar dabiskiem līdzekļiem

Kategorijas