Rok vietās, kur barība

2017. gada 2. marts 07:00

402

Zeme un zālāji atsevišķās vietās kā nosēti ar kurmju rakumiem. “Zeme nav sasalusi, un kurmji aktīvi rokas visu ziemu,” skaidro zoologs Voldemārs Spuņģis. Šie dzīvnieki ziemas guļā nedodas un barību arī zem sasaluma meklē visu laiku. Aukstās ziemās un stipros kailsalos daļa aiziet bojā. Zoologs stāsta: daudzie rakumi norāda, ka dzīvnieciņi tīra pastāvīgās alas. Turklāt kurmji nedzīvo šur tur, bet gan vietās, kur bagātīgāka barības bāze. Ne velti daži dārza saimnieki priecājas – tā esot zīme, ka viņu zeme nav saindēta ar ķimikālijām. Iespējams, ka rakumiem pilnajā vietā ir savairojušies kukaiņi vai maijvaboļu kāpuri, kas tiks apēsti vēl pirms dārza darbu sezonas, norāda V. Spuņģis.
Pašlaik traucēti varētu justies vien mauriņu saimnieki, kuru sētās izbojāts skats. Zoologs iesaka šos rakumus nolīdzināt, nevis spiest zemē iekšā. Spiežot zemi atpakaļ, tiek aizbērtas ejas.
Daudzie rakumi neliecina, ka tur darbojas liels skaits racēju, jo viens kurmis mēnesī var izrakt 50–100 kaudzes. Atšķirībā no sliekām, kurmji augsni neuzlabo, toties to irdina. Gada laikā kurmji zemes virspusē iznes centneriem zemes, kas bagātināta ar kalciju, magniju un citiem vērtīgiem minerāliem, tāpēc ir vērtīga dārzkopībā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rok vietās, kur barība

Kategorijas