Ar Liepājas kroni uz mūžu

2017. gada 2. marts 07:00

137

“Manuprāt, tas, ka konkursanti pēc desmit gadiem spēj atminēties konkursa norisi gandrīz visos sīkumos, turklāt atminēties to ar vissiltākajām, mīļākajām un satraucošākajām sajūtām, jau liecina par to, cik šāds konkurss ir vērtīgs. Vērtīgs tieši garīgā ziņā,” tā par dalību konkursā “Mis un Misters Liepāja” saka tā dalībniece un titula “Mis Liepāja 2007” ieguvēja Aija Laugale.

Piedalīties pierunā māsas vīrs
Aija ir kurzemniece – dzimusi Liepājā, taču līdz pat 9. klasei dzīvojusi skaistā, mazā ciematā – Kalnos Saldus pusē, Nīgrandē. Pabeigusi Kalnu vidusskolu un pēc tās devusies uz Liepāju, lai studētu. “Iestājos Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiālē – studēju komercdarbību ar tiesību novirzienu, vēlāk koledžā ieguvu arī grāmatveža diplomu. Apgūstot savu pirmo profesiju ar tiesību novirzienu RTU, sapratu, ka tiesības – tas ir priekš manis. Tas man patīk un padodas, tādēļ pēc RTU beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvu savu trešo profesiju – jurista kvalifikāciju,” pastāsta Aija.
Kurā brīdī pieņēmusi lēmumu piedalīties konkursā? “Patiesībā tas nebija mans lēmums. Biju pārāk kautrīga, lai domātu par ko tādu. Līdz tam mani varēja atrast tikai pie rakstāmgalda cītīgi mācāmies vai arī dziedam grupā. Laikam nebija pietiekama pašnovērtējuma, lai mēģinātu sevi pierādīt arī no citas puses. Biju taču tikai meitēns, kas atnācis uz lielo pilsētu no maza ciematiņa. Draudzene mudināja pieteikties jau gadu iepriekš, taču tā arī nepieteicos,” atklāj Aija. Vēl pēc gada pamudinājums piedalīties nācis atkal, šoreiz – no māsas vīra. “Pienākot nākamajam gadam, dienu pirms atlases saņēmu zvanu no māsas vīra, kurš strikti noteica: “Tev jāiet! Es zinu: tu tiksi! Es ticu! Lai tu tur būtu! Es pazvanīšu un pārbaudīšu tieši pirms tam, vai tu jau ej. Un nemaz nemēģini mukt!”” toreizējo sarunu ieskicē jaunā sieviete. Viņa atklāj, ka māsas vīrs pat draudējis iemaksāt atlases dalības maksu, lai tikai Aija piedalītos un pamēģinātu sevi pierādīt konkursā.
“2006. gada 3. decembris bija atlases diena. Un es gāju. Šodien varu teikt tikai vienu: paldies Raitim!” saka Aija. Pašu atlases kārtību viņa gan vairs neatceras lielā uztraukuma dēļ. Toties atminas, ka konkursā nevarēja piedalīties meitenes, kurām auguma garums bija zem 170 centimetriem. “Tiešām tika mērīts auguma garums, un tad jau tikai visu meiteņu izgājieni rezultātu paziņošanai.”

Strādā ar izcilām personībām
Lūgta pastāstīt par paša konkursa norisi, Aija atceras: “Tieši konkursa norise mani arī visvairāk sajūsmināja. Tā atšķīrās no visām citām līdz tam man zināmajām un pēc tam iepazītajām citās pilsētās Latvijas vai ārvalstu konkursos. Sākās liels, nopietns darbs. Un darbs ir tas, pie kā mani ir radinājuši vecāki – visu nopelnīt ar savu darbu, ieguldot tajā visus spēkus.” Lielu spēku un darbu vajadzējis ieguldīt konkursa mēģinājumos, kuros ar dalībniekiem strādāja dažādi savas jomas profesionāļi. “Katra diena bija piesātināta ar dažādām nodarbībām, kas nebija vienkārša defilēšana jeb, kā mana mīļā vecmāmiņa Edīte Helēna saka, staigāšana šurpu turpu. Ar mums – piecām meitenēm un pieciem puišiem – strādāja tādas izcilas personības kā Valdis Lūriņš, Tamāra Ēķe, Andris Bukolovskis, Helēna Vecenāne. Šie cilvēki veidoja horeogrāfijas uzvedumiem. Uzvedumiem, kas aizrāva mūs un vēlāk jau priecēja skatītājus. Tie nebija vienkārši dancīši, bet gan pārdomāti, sarežģīti uzvedumi, uzvedumi ar raksturu,” pārdomās par pieredzēto dalās Aija.
Izturību prasījušas arī sporta nodarbības gan pie H. Vecenānes, gan Māra Šveiduka sporta zālē “Lāčplēsis”. M. Šveiduks tolaik gan puišiem, gan meitenēm bija izstrādājis atsevišķas treniņu programmas. “Katru dienu mājās pārrados pārgurusi, jo trenējāmies no rīta līdz vēlam vakaram. Taču es biju patīkami nogurusi. Nopietni! Viss tas, ko šie cilvēki ieguldīja, mūsos arī palika. Mēs sajutām to enerģiju, dzīvesprieku un mīļumu no viņiem, kā dēļ mums tik ļoti patika atdoties šim izaicinājumam, kas tika piedāvāts. Kopīgais mērķis mūs tik ļoti satuvināja, ka kļuvām brīnišķīgi, nešķirami draugi. Nespējām pat iedomāties, ka varētu būt arī savādāk. Atminos organizatoru teikto, ka viņi nekad nav redzējuši tādu draudzību konkursantu vidū, kas būtībā ir sāncenši. Gaidīja, bet nevarēja sagaidīt, kurā brīdī kādam no mums tas velniņš izsprauksies uz āru.”

Iegūst māsas un brāļus
“Konkursa dienā cits citu uzmundrinājām, samīļojām, bijām liels atbalsts cits sitam. Teicām, ka to paveiksim visi kopā. Vienalga, kurš uzvarēs, jo galveno mēs patiesībā bijām jau ieguvuši – patiesu, neviltotu draudzību, ģimeni, māsas un brāļus – un tieši tādēļ vēlējām uzvaru cits citam,” daloties atmiņās, atklāj Aija un piebilst: “Meitenes jau iepriekš nolēma, ka visas ir Mis, tādēļ pirms fināla dienas nopirkām četrus kronīšus kādā veikaliņā, lai īpašajā vakarā kronētas būtu it visas.”

Kronēšana sagādā pārsteigumu
Vakara noslēgumā Aija uzzināja, ka ir jaunā “Mis Liepāja” titula ieguvēja. Kādas sajūtas pārņēma šajā brīdī? “Fantastiskas, vienkārši neticamas! Konkursa laikā ne brīdi nespēju iedomāties, ka varētu tikt kronēta par “Mis Liepāju 2007”. Visupirms jau biju gados vecāka par pārējām finālistēm un biju dzirdējusi, ka šādos konkursos tālāku nākotni var gūt pēc iespējas jaunākas meitenes, kuras tad arī sava vecuma dēļ ilgāk iesaistāmas konkrētajā jomā.”
Tomēr tūlīt pēc uzvarētāju paziņošanas jaunie “Mis un Misters Liepāja” kronēti netika. Tam tika atvēlēts īpašs – noslēdzošais – uznāciens. “Kronēšanas uznāciens “Mis un Misters Liepāja” desmitgades konkursam bija īpašs. Mēs pacēlāmies uz skatuves gliemežvākā, tas atvērās, un to tā mūzikas pavadījumā īpaši radītā gaisotnē iznācām mēs – es un nu jau zināmais “Misters Liepāja 2007” Jānis Štāls. Un tad arī tikām kronēti. Jutos neizsakāmi lepna, ka tieku kronēta ar diadēmu, kas tikusi izgatavota īpaši “Mis un Misters Liepāja” pirmajam konkursam un ar kuru tikušas kronētas iepriekšējās deviņas “Mis un Misters Liepāja” uzvarētājas. “Mis un Misters Liepāja” diadēma nelīdzinās nevienai citai konkursos citās Latvijas pilsētās. Tā ir sudraba, ar lielu, skaistu dzintaru vidū. Jubilejas konkurss atnesa man īpašu dāvanu – bija nolemts, ka meitene, kurai piešķirs “Mis” titulu, kroni varēs paturēt savā īpašumā uz visiem laikiem,” atklāj Aija.
Taujāta, ko, atskatoties 10 gadus atpakaļ, šis konkurss ir devis, viņa atbild: “Ticību sev, pārliecību, ka darbs sevi attaisno. Neaizmirstamus draugus, jaunu pieredzi, jaunas iespējas. Uzvara konkursā deva iespēju piedalīties “Mis Latvija 2007” atlasē un tādējādi arī kļūt par “Mis Latvija 2007” finālisti.” Aija savus spēkus apliecinājusi arī daudzos citos konkursos, tomēr viņa zināja, ka defilēšana uz mēles nav tas, ar ko savā dzīvē grib nodarboties. “Konkursi tev ļauj izzināt pašam sevi. Atklāju, ka man nepavisam nepatīk gozēties uz mēles, vienkārši defilējot, nostāties un cēli vēstīt: “Skatieties, te nu es esmu, apbrīnojiet mani!” Ja rādu priekšnesumu un tādējādi radu skatītājiem pozitīvas emocijas, tad gan jā. Tad arī vismaz zinu, par ko saņemu labos vārdus no skatītājiem,” pārliecināta Aija.
Šobrīd jaunās sievietes dzīve rit Rīgā, kur viņas ikdiena paiet, pildot juristes amata pienākumus un audzinot mazo meitiņu. Liepāju gan Aija nav aizmirsusi un saka: “Ar gadiem esmu saradusi ar Rīgu, un man patīk tās dinamika. Jūra – tās gan man pietrūkst.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar Liepājas kroni uz mūžu

Kategorijas