Lejaskurzemes folkloras kopas sacenšas skatē

2017. gada 2. marts 07:00

1208

Lejaskurzemes folkloras kopas sacenšas skatē

Izstāstīt, izdejot un izspēlēt savu skatījumu par tēmu “Zinu, zinu tēva sētu” – šāds uzdevums bija 14 bērnu un jauniešu folkloras kopām no Pāvilostas, Priekules, Grobiņas, Rucavas un Nīcas novada, kā arī Aizputes, Durbes un Liepājas. Jaunieši un bērni februāra nogalē tikās Vērgales pamatskolā, kur norisinājās šā gada pirmā nemateriālās kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” reģionālā skate.

Vērtē nozares speciālisti
“Šajā programmā Latviju esam sadalījuši nevis administratīvi – 110 novados un 9 republikas pilsētās, bet gan vairāk nekā 10 reģionos jeb lielākos novados – atbilstoši vietējai tradīcijai un līdzīgajām vērtībām. Pirmais novads mūsu šā gada reģionālo sarīkojumu ciklā ir Lejaskurzeme, kam raksturīga skaista daudzbalsība, mazliet īpatns valodas lietojums, brīnišķīgi tērpi un daudzveidība. Taču pēcāk viesosimies arī tālajā Gaujmalā, Vidzemes piejūrā un citos novados visā Latvijā,” skaidro programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” vadītāja Māra Mellēna. Ikvienu no šiem sarīkojumiem jeb skatēm jau tradicionāli kuplina arī vairāki folkloras speciālisti.
“Šoreiz ar mani kopā ir etnoloģe, tautastērpu zinātāja Anete Karlsone un folkloriste, mūzikas eksperte Dina Liepa. Mūsu mērķis šai pasākumā ir apskatīt vietējās tradīcijas dinamiku un novērtēt folkloras kopu sniegumu, paskaidrojot, kas tām sanācis labi, kas ne tik labi un ko nākamreiz vajadzētu darīt citādāk. Tā, lai ikviens no šiem kolektīviem savu lokālo tradīciju pārstāvētu godam jeb atbilstoši tās normām – gan stilistiski, gan saturiski,” vērtēšanas aizkulises atklāj M. Mellēna.
Folkloriste piebilst, ka sarīkojuma noslēgumā katrai folkloras kopai tiek piešķirta viena no trim pakāpēm: “Pirmā pakāpe liecina par ļoti labu sniegumu, otrā – par brīnišķīgām izaugsmes iespējām, taču trešā nozīmē, ka kaut kas nogājis šķībi. Mums, protams, ir arī punktu sistēma, pēc kuras šīs pakāpes sadalām. Konkrēts skaits punktu ir par folkloras kopas priekšnesuma atbilstību lokālajai tradīcijai, dalībnieku vecumam un tautastērpu valkāšanas paradumiem, taču ne mazāk svarīga ir kolektīva spēja un interese iesaistīt savā priekšnesumā arī publiku no malas.”

Izceļ sev tuvo un raksturīgo
Cerot iegūt pēc iespējas augstāku novērtējumu, visas 14 Lejaskurzemes bērnu un jauniešu folkloras kopas klātesošajiem speciālistiem savu mājās sagatavoto priekšnesumu centās parādīt, cik labi vien spēj. “Šā gada tēmu “Zinu, zinu tēva sētu” jau var saprast dažādi. Viens to varbūt uztver kā laukumiņu mājas priekšpusē, cits – kā pļavas vai mežus, un vēl kāds par tēva sētu uzskata visu Latviju! Taču mēs savā priekšnesumā izvēlējāmies apdziedāt mūsu mīļāko vietu – mājas un istabu, kur mīt ģimene. Un šo savu skatījumu jau uzstāšanās sākumā pieteicām ar tautasdziesmu “Maģa tautu istabīna”, ko aizlienējām no Bārtas etnogrāfiskā ansambļa repertuāra,” pastāsta Kalētu pamatskolas folkloras kopas “Vārtava” vadītāja Mārīte Žiemele.
Līdzīgi arī Vērgales pamatskolas folkloras kopa “Čabraki” tēmu par tēva sētu apspēlēja, izceļot sev tuvas un labi pazīstamas sajūtas. “Mēs savu muzikālo stāstījumu veidojām par jūru un piekrasti. Šīs vērtības, manuprāt, ir tās, kas atšķir mūs no citiem, jo jūra tomēr ne visiem ir dota. Tādējādi jau iepriekš veicām pētījumu – kādas teikas par šo tematiku ir mūsu pusē. Ne visu no atrastā diemžēl izdevās arī izmantot, taču, cik varējām, tik parādījām!” atzīst kolektīva vadītāja Marita Kalēja. Papildus šīs tēmas atspoguļojumam caur dziesmu vairums folkloras kopu savos priekšnesumos demonstrēja arī citas prasmes.
“Lielie šodienas prieki ir tie, ka mums ir daudz jaunu muzikantu, kas samācījušies koklēt, stabulēt, spēlēt akordeonu, un vēl te parādījušās arī divas cītaras. Tas nozīmē, ka savu atdzimšanu šai pusē piedzīvo arī muzicēšanas tradīcija. Protams, vēl pie tādiem šodienas priekiem pavisam noteikti gribu pieminēt “Traistēnu” brašās meitas (Krotes Kronvalda Ata pamatskolas folkloras kopa), kas ir sajutušas garšu dziedāt tradicionāli – daudzbalsīgi un ar pilnām, skaistām balsīm. Šī parādība liek vēlreiz un vēlreiz saprast, ka Kurzemē tā savu sakņu sajūta ir ļoti spēcīga!” prieku par dzirdēto un redzēto pauž M. Mellēna.

Nodod no paaudzes paaudzē
Tiešām – mīlestība pret saviem priekšgājējiem un viņu piekoptajām tradīcijām Lejaskurzemes sarīkojumā bija ļoti labi jūtama. Piemēram, desmitgadīgā Vērgales pamatskolas folkloras kopas “Čabraki” dalībniece Gundega Matisone atzīst, ka viņu šī sajūta pavadījusi ne tikai šai pasākumā, bet arī visos līdz šim aizvadītajos kolektīva mēģinājumos un koncertos: “Folkloras kopā man patīk iet rotaļās un spēlēt mūzikas instrumentus. To visu jau mācēja darīt arī mūsu senči, tāpēc tas šķiet ļoti interesanti.”
Meitenes teiktajam pievienojas arī Grobiņas novada Skolēnu interešu centra folkloras kopas “Dzērvīte” dalībnieks Edijs Klievēns: “Šai kolektīvā darbojos jau septiņus gadus. Kāpēc? Jo tas viss sniedz iespēju iepazīt senās latviešu tradīcijas, uzlabot dziedāšanas prasmes, būt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un iemācīties viena vai vairāku mūzikas instrumentu spēli. Piemēram, pats spēlēju bungas, kā arī nedaudz vargānu un ģitāru. Tāpat arī, runājot par reģionālajiem sarīkojumiem, kuros esmu bijis vairākkārt, uzskatu, ka tā ir vērtīga pieredze. Te ļoti labprāt parādām to, ko paši gada laikā esam apguvuši, kā arī redzam, ko iemācījušies citu folkloras kopu dalībnieki.”
Arī “Dzērvītes” vadītāja Antra Arnolda iemīļojusi reģionālos sarīkojumus: “Te jau ne tikai bērni skatās un vērtē, ko citi iemācījušies, bet arī mēs, vadītājas un skolotājas, varam palūkot, kā kaimiņu kolektīvi darbojas, kāds viņiem repertuārs. Un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi!”
Folkloras kopā “Dzērvīte” ļoti uzskatāmi redzama ne tikai senču tradīciju piekopšana, bet arī to pārmantošana no vienas paaudzes otrā. Kopā ar pārējiem kolektīva dalībniekiem te ļoti aktīvi darbojas arī folkloras kopas vadītājas meita Agnese Arnolda un mazbērni – septiņus ar pusi gadus vecais Jānis Deivids un sešgadīgā Ance Dārta. Piemēram, šai sarīkojumā ģimenes jaunākā atvase folkloras kopas priekšnesumu papildināja ar skanīgu a cappella dziedājumu. “Kolektīvā esmu divus gadus un šodien Vērgalē dziedāju ganiņu dziesmu. Man jau ļoti patīk gan dziedāt, gan iet rotaļās,” stāsta Ance Dārta. Mazās censones mamma Agnese atzīst, ka viņai ir svarīgi bērnus audzināt latviski un darbošanās folkloras kopā šo iespēju sniedz: “Šāda kopīga dziedāšana, dejošana un rotaļās iešana jau kļuvusi par mūsu ģimenes tradīciju. Un šie ikgadējie reģionālie sarīkojumi mūsu savstarpējo saikni un sakņu sajūtu dara tikai stiprāku!”

Visi Latvijas reģioni vienuviet
Lejaskurzemes bērnu un jauniešu folkloras kopu sarīkojums Vērgales pamatskolā noslēdzās ar kopīgu dziedāšanu, dejošanu un rotaļās iešanu. Tāpat ikviens no kolektīviem saņēma klātesošo folkloras speciālistu novērtējumu – gan vērtīgu padomu, gan piešķirtās pakāpes izskatā. “Šīs sava veida sacenšanās gala rezultātu būs iespējams redzēt šā gada 5. un 6. maijā, kad Vecpiebalgas novada Dzērbenē norisināsies programmas nacionālais sarīkojums. Jāsaka, tieši šis arī ir galvenais mērķis, ko bērnu un jauniešu folkloras kopas cenšas sasniegt, piedaloties reģionālajās skatēs. Un te visu izšķirs iegūtā pakāpe. Jo tā augstāka, jo kolektīvam lielāka iespēja nacionālajā sarīkojumā uzstāties uz lielās kopskatuves individuāli. Turpretī tām folkloras kopām, kas būs ieguvušas zemāku vērtējumu, piedāvāsim kādu citu pašizpausmes veidu, piemēram, iešanu kopīgās rotaļās vai citās līdzīgās aktivitātēs,” paskaidro M. Mellēna.
Lai kāds būtu vērtējums, M. Mellēna ir pārliecināta: “Piedalīšanās nacionālajā sarīkojumā ir ļoti nozīmīga ikvienai bērnu un jauniešu folkloras kopai – neatkarīgi no tā, kādu pakāpi šis kolektīvs ieguvis reģionālajā skatē. Tā tomēr ir lieliska iespēja klātienē izbaudīt visu Latvijas novadu tradīcijas vienuviet. Un ko tādu vienkārši nedrīkst laist garām!”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lejaskurzemes folkloras kopas sacenšas skatē

Kategorijas