Stinte neķeras, bet bļitkotāji sēž

2017. gada 2. marts 07:00

Saulainā otrdienas pēcpusdienā Liepājas kanāls ir pilns ar bļitkotājiem. Ilgāk pavērojot, var redzēt, ka daži zemledus makšķernieki turpina meklēt, kur palikušas zivis. Daži turpina sēdēt, un skaidri redzams, ka stintes viņus interesē maz. Kāpēc tā, “Kursas Laikam” kanālmalā pastāstīja pensionēts zvejnieks Inokentijs.
“Es uz ledus nekāptu, lai mani kaut sit, bet paskatīties, kā viņi tur salst, dažkārt atnāku. Visu mūžu esmu gājis jūrā un zinu, ka stintes te nāk ikrus laist. Šodien ir spoža saule un, kamēr tā spīd, nevienam daudz neķersies, jo arī stintēm patīk tumsa šādām lietām,” iesāk Inokentijs.
Viņš bijis matrozis zvejnieku kolhoza “Boļševiks” zvejas flotē. Daudzus no zemledus makšķerniekiem pazīst, jo vasarā kopā ar viņiem brauc ezerā. “Daži te atnākuši izlūkos, bet lielākā daļa sēž mājās, jo zivis jānāk ķert citā laikā,” saka zvejnieks. Jautāts, kas tad šie par ļaudīm, Inokentijs viszinīgi smaida un norāda, ka vairums te atpūšas no sievu mājas runām, nevis ķer zivis.

Bēg no sausā likuma
“Tiem, kuriem mājās sausais likums, bļitkošana ziemā ir vasaras makšķerēšanas loģisks turpinājums. Kā tad bez graķīša, ja visapkārt tik auksts?!” paskaidro Inokentijs. Viņš uzsver, ka krievu cilvēkam vodka jādzer, jo citādi kas tas par krievu?! “Arī latvieši nāk iešņabot. Paskatieties, kādas visiem kastes – kā kumodes ar bāru. Var gan apsēsties, gan aprīkojumu salikt, gan vodkai vietas pietiek un glāzītei, mājās sagatavotām uzkodām,” stāsta Inokentijs.
Jautāts, vai tad sievas nenojauš, viņš smejas. Sievas ne to vien nojaušot. Dažas pat zina mīļotā mēru un atnāk laikus novākt no ledus, gluži kā bērnus pagalmā mammas no rotaļām savāc.

Kaste ir, bet copēt neiet
Par to, ko vēl sievas nojauš, Inokentijs stāsta, gardi pasmējies: “Bija man draugs BORFā. Bija viņam bļitkas un cits aprīkojums, bet uz ledus viņš nekad negāja. Tas bija tā saucamais aizsegs. Viņam patika iet pa kreisi, ja saproti, ko es ar to domāju,” Inokentijs bilst, zīmīgi skatīdamies. Sieva turējusi vīru aizdomās, tomēr nav varējusi pieķert. “Viņa nogrieza visām makšķerēm auklas, bet, kad viņš pārradās mājās un sāka stāstīt, ka slikti ķēries, dabūja pamatīgu sutu. Kopš tās reizes viņš pa kreisi negāja, bet kasti ar bļitkām pārdeva par labu naudu. Teica, ka esot sievai gredzenu nopircis,” par bļitkošanas līkločiem atceras vecais zvejnieks.
Viņš arī norādīja, ka paši zemledus makšķernieki esot diezgan nerunīgi ar tiem, kuri nav bļitkotāji, un šādas nianses nemaz nestāstot. “Viņiem ir savi makšķernieku stāsti publikai,” smejas Inokentijs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stinte neķeras, bet bļitkotāji sēž

Kategorijas