Biedrība kā atbalsts ģimenēm

2017. gada 9. marts 07:00

223

“Mēs esam kļuvuši par alternatīvu bērnudārzu,” saka biedrības “Aizputes samarietis” vadītāja Inese Šteinberga. Biedrībai pašai šogad aprit 25 gadi, bet gada sākumā biedrības mazuļu rotaļu pieskatīšanas grupa nosvinēja desmit gadu jubileju. Šo gadu laikā rotaļu grupā auklītēm savus bērnus uzticējusi ne viena vien Aizputes vai novada ģimene. Biedrības šā gada plānos ir arī izveidot spēļu un relaksācijas istabu bērniem ar īpašām vajadzībām.

Iedvesmo pašas situācija
I. Šteinberga strādā valsts darbā, taču, kā pati saka, līdz ar visas ģimenes iesaistīšanos biedrības darbos, mērķos un uzdevumos, pati kļuvusi par sabiedrisko darbinieci un aizrāvusi līdzi citus aizputniekus. Biedrības vadītāja stāsta, ka doma par bērnu rotaļu pieskatīšanas grupu dzimusi laikā, kad atvaļinājumā pēc otrās meitiņas piedzimšanas sākusi prātot, ko darīs un kā organizēs savu ikdienu, kad būs jāatgriežas darbā. “Tas bija 2005. gads, kad sākās problēmas ar vietām bērnudārzos. Tapa gan pieskatīšanas grupa, gan arī bēbīšu skoliņa,” atceras biedrības vadītāja un norāda: “Mana iecere sāka paplašināties, un esam kļuvuši pamanīti, pieprasīti. Pie mums vesti bērni no Aizputes un apkārtnes, bet arī no Liepājas.” Kad viņa atgriezusies savās darba gaitās, pašas meita kādu brītiņu bijusi vienīgā dalībniece grupā, taču ātri vien salasījušies ap 20 bērniem, bet vasaras sezonā šeit uzturējušies pāri 30 ķipariem dienā. Pašreiz pieskatīšanas grupā pie auklītēm ikdienā uzturas apmēram 10 bērni vecumā pat no septiņiem mēnešiem. “Man patīk, ka mums uzticas, mums pašiem patīk atmosfēra,” tā I. Šteinberga.
Biedrību atbalsta Aizputes novada dome, jau vairākus gadus piešķirot līdzfinansējumu, tāpat biedrība raksta projektus dažādiem finansētājiem, lai segtu saimnieciskos izdevumus un nodrošinātu bērnu ēdināšanu. Ir noteikts arī vecāku līdzmaksājums – nedaudz vairāk kā trīs eiro par dienu.

Individuāla pieeja katram
Grupā tiek ņemtas vērā katra bērniņa individuālās rakstura īpašības, bērna ieradumi un, protams, arī vecāku vēlmes un ieteikumi, “Kursas Laiks” secina sarunā arī ar auklītēm Indru Zvirgzdiņu un Neldu Gūtmani. Ir rīts, bērni istabā spēlējas. “Mums rotaļlietas bija jāsaliek pa ģimenēm,” paskaidro N. Gūtmane, rādot uz grīdas saliktās mantas. Tikmēr otra auklīte I. Zvirgzdiņa klēpī auklē kādu mazulīti, kuram sāk nākt otrais rīta miedziņš. N. Gūtmane par auklīti biedrības pieskatīšanas grupā strādā apmēram septiņus gadus, bet I. Zvirgzdiņa teic, ka “tūlīt būs visi desmit” – tātad šeit strādā no pašiem grupiņas izveides pirmsākumiem. “Vissvarīgākais, ka bērniem ir, kur palikt, kamēr vecāki darbā vai kādās darīšanās uz pāris stundām. Arī skolēni uz šejieni nāk pēc stundām un gaida vecākus. Viņi ir drošībā, siltumā un paēduši,” atzinīgi vērtē I. Zvirgzdiņa. Ēdināšana tiek nodrošināta no biedrības pamatdarbības – zupas virtuves, kur tiek piedāvāts veselīgs ēdiens.
I. Zvirgzdiņa stāsta, ka pieskatīšanas grupā bērniem tiek novērsta tā saucamā gulēšanas trauma. “Mazulim gulēšana svešā vietā piespiedu kārtā un ne savējā gultā bez mīļu cilvēku klātbūtnes var radīt traumu. Tādēļ šeit mēs cenšamies darīt visu, lai to novērstu. Ja bērns grib gulēt ratos, liekam ratos un pašūpinām; ja grib, lai patur rociņu, kā to dara mamma, tā arī darām. Tas rada drošības sajūtu, uzticību, pēc laika viņš pieradīs un aizmigs arī mūsu gultā,” pārliecinājusies auklīte.

Uztic bez bažām
Aizputniece Linda Rungovska uz pieskatīšanas grupu dažas reizes nedēļā atved savu 11 mēnešus veco jaunāko meitiņu Viktoriju. “Tētis mums strādā ārzemēs. Lai spētu apdarīt mājas darbus, izietu uz veikalu pirkumos un veltītu kādu laiciņu arī sev, atvedu mazo šeit. Ļoti labi, ka ir tāda vieta,” novērtē māmiņa. “Auklītes patīk gan man, gan arī meitai, varu atstāt bez bēdām.” Viņa arī augstu vērtē to, ka biedrība ir rezerves variants ģimenēm, kurām bērns netiek noteiktajā laikā pirmsskolas izglītības iestādē vai mazulis tam vēl nav gatavs.
Šeit uzturas dažāda vecuma bērni. Kad tie sastop kādu atnākušo vecāku vai citu ciemiņu, viens steidz pastāstīt par savām jaunajām drēbēm, cits vienkārši izrāda vēlmi draudzēties, pasmaidot un parādot, ar kādām mantām spēlējas vai ko prot.

Jaunieši grib palīdzēt
Biedrības atbalsta centrā “Roku rokā” darbojas arī padsmit bērnu un jauniešu ar invaliditāti un viņu ģimenes. “Kad viņi sanāk uz pasākumiem, tad mūsu nelielā zāle ir pilna,” saka I. Šteinberga.
Lai jaunieši ar invaliditāti varētu darīt to pašu, ko pārējie vienaudži, jau izveidota smilšu kaste telpās augstumā, lai varētu piekļūt ar ratiņkrēslu un ar rokām varētu darboties pa smiltīm.
“Man ir doma, ka vienu no brīvajām telpām, kas pašreiz kalpo kā noliktava, varētu sakārtot, saremontēt un izveidot spēļu relaksācijas istabu. Esmu izpētījusi, ka te varētu piestāvēt attīstošā siena, varētu iebūvēt relaksējošās mūzikas istabu ar gultu, kurā var atgulties un klausīties mūziku,” pastāsta vadītāja. Mērķi palīdzēs sasniegt Aizputes jaunieši no Ideju mājas – viņi organizēja labdarības koncertu, kurā tika saziedoti 229 eiro.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Biedrība kā atbalsts ģimenēm

Kategorijas