Kafejnīca “Krisdole” vēl top

2017. gada 9. marts 07:00

3964

Kafejnīcā “Krisdole” daudz kas vēl procesā starp “ir” un “būs”. Toties uzņēmējai Kristīnei Kniplokai netrūkst ne optimisma, ne drosmes, ne arī asprātīgas pieejas biznesam Liepājā.
“Mūsu klienti diezgan ātri saprata, kāpēc tāds nosaukums: vārdiem Kristīne un Kristus ir vienāda sakne. Kurzemnieks ērkšķogu jeb stiķeni par krizdoli iesaucis un sarunvalodā līdzskani mīkstinājis pa vācu modei,” smaida SIA “Dūmu runcis” vadītāja un piebilst, ka kronītis virs apaļākā burta likts par godu dzimtas daļai, kas nākusi no Bārtas puses, un atgādina tautastērpa vainagu. Pārējās saknes iestiepjas Liepājā, Rucavā, Durbē, Grobiņā un Suitos.

Tic ģimenes spēkam
Kafejnīciņa, kas tikai februārī iekārtota Liepājas Pētertirgus apkaimē piecstāvu mājas pirmajā stāvā, neizceļas ar košu reklāmu. Kristīne teic, ka tas darīts ar nolūku, lai izceltos nevis ar ārišķību, bet produktu svaigumu un kvalitāti – uz vietas ceptu maizi, cepumiem mājas gaumē un citiem konditorejas izstrādājumiem. Konkurence jauno uzņēmēju nebiedē: “Kafejnīcas Liepājā ir uz katra stūra, prieks par visiem, kas kaut ko dara. Bet katram savs lauciņš.”
Biznesa nišas izvēli ietekmējis vairāku faktoru salikums. Vispirms jau pati sapņojusi par omulīgu stūrīti, kur agri no rīta var garšīgu kafiju padzert un siltu maizīti apēst.
“Mūsu ģimenei Durbē bija veikaliņš “Viesturi I.U”. Kamēr tētis Dainis īstā krāsnī cepa apaļo saldskābmaizi un rudzu maizi, dažbrīd stāvēju aiz letes. Kad Latvija kļuva brīva, vecāki pie pirmās izdevības izveidoja savu uzņēmumu, ko saucām par beķereju. Arī jaunajā kafejnīcā “Krisdole” tiks piedāvāta tīra maize – bez liekām piedevām un apjoma palielinātājiem. Veikalos dabūjamo saucu par pūku. Neslikta, bet paēdis ar tādu neesi.”
Senākās maizes receptes Kniploki mantojuši no pašu dzimtas, modernākas pasmeltas no interneta resursiem. Skandināviem un vāciešiem tās ir lieliskas, atzīst K. Kniploka un visvairāk priecājas, ka viņas idejas atbalsta multifunkcionālā ģimene, kur katrs ir lietpratējs savā lauciņā.
“Mans brālis Atis ir beidzis Buldurus kā dārznieks. Tēvs Dainis – varens inženieris, prot atrisināt teju jebkuru jautājumu. Savukārt grāmatvede un cepēja vienā personā, kura pie krāsns rosās no četriem rītā, ir mana mammīte Inese.”
Kafejnīcas sortiments tiek mainīts un audzēts pakāpeniski. Par savu trumpi “Krisdole” grib saukt dažāda stipruma dabisko cigoriņu kafiju, franču karsto šokolādi, vairāku veidu mafinus, pīrādziņus un bagetes. Ne mazāk pieprasītas ir svaigi spiestas dārzeņu sulas un pavasara dāvana – kļavu un bērzu sula.

Ar retro pieskaņu
K. Kniploka atklāj, ka nebija viegli atrast piemērotu telpu: svarīgi, lai blakus kafejnīcai varētu izvietot ceptuvi. Sekojusi maizes krāsns meklēšana un iegāde, priekšroka dota Krievijā ražotai iekārtai.
“Kā ienāca galvā kafejnīcas nosaukums “Krisdole”, tā radās arī vīzija par interjeru: Latvijas pirmās brīvvalsts divdesmitie, trīsdesmitie gadi. Lai ir jušana kā senāk – kundzīte ienāk, paņem kūciņu un kafiju un to izbauda bez steigas, palasot rīta avīzi. Šim konceptam attiecīgi piemeklējām mēbeles, tām speciāli braucām pakaļ uz Rīgu. Bufete bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena,” atzīst firmas vadītāja un uzsver, ka ģimenes uzņēmums darbību uzsācis bez kredītsaistībām, tādēļ viss uz priekšu virzās lēnītēm.
Retro atmosfēras uzturēšanai pagaidām kalpo jaunāki, toties stilam atbilstoši Vīnes krēsli. Omulību telpā vairo kamīns un nezināma vietēja autora glezna ar Attekas salas skatu 15. gadsimtā. Drīzumā sienas rotās arī durbenieces Daces Kalniņas darbi, šīs mākslinieces veikums kafejnīcas saimniecei šķiet īpaši tuvs, uzrunājošs.
“Mīlestību pret latviešu valodu un visu latvisko Durbes pamatskolā man iedēstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Mūrniece. Pēc tam pārcēlos uz Liepāju pie vecvecākiem, kuriem ir dzimtas mājas pie ezera. Pabeidzu Liepājas 6. vidusskolu un nolēmu kļūt par angļu un vācu valodas skolotāju. Vienmēr esmu mācījusies priekš sevis, nevis lai zinības kādam pierādītu ar papīriem. Pedagoģijas akadēmiju nepabeidzu, jo bija jāstrādā. Tomēr tas, ko praktiski apguvu darba vietā, nevienā grāmatā nav rakstīts.”
Rūdījumu gūst Rokkafejnīcā
K. Kniploka atklāj, ka iespaidu par kafejnīcām un maiznīcām citviet guvusi, ceļojot pa Eiropu. “Itālija, Francija, Vācija – etalons, neko pielikt, ne atņemt, bet viņiem arī tradīcijas gadsimtu garumā. Padomju laikos, kad mums viss nāca no viena ceha, latvietis paguva aizmirst, kā ir ēst maizi no īstas maiznīcas, kur pats cepējs strādā uz vietas.”
Iedrošinājumu savai uzņēmējdarbībai devusi desmit gadu laikā gūtā pieredze apkalpošanas sfērā. “Latvijas 1. Rokkafejnīcā sāku kā viesmīle un tiku līdz reklāmas struktūrvienības vadītājas postenim. Ja var izturēt uzņēmumā ar tādiem apjomiem, pārējais vairs nešķiet sarežģīti. Turklāt man ir bijis mikrouzņēmums, tirgū realizēju savus dārzeņus un augļus. Arī tagad, cik vien varam, tos izmantojam cepamajā produkcijā, bet vasarā viss mūsu dārzā Grobiņā bez ķīmijas izaudzētais būs nopērkams svaigā veidā, piemēram, sniega zirņi, kuru pākstis izmanto aziātu virtuvē, dažādas tējas un zālītes: pīlādži, pelašķi, asinszāle.”
Vaicāta, kas ietilpst tuvākās nākotnes sapņos, jaunā uzņēmēja mirkli aizdomājas: “Gribu piedāvāt plašāku sortimentu, tostarp rudzu maizi. Protams, vēlos, lai pie mums mielotos vairāk klientu, arī ārzemnieki. Varu ar viņiem runāt gan angļu, gan vācu valodā. Bet logus ar aizkariem nesegšu – lai cilvēki var vērot skaisto pilsētu un klimatu. Kas var būt jaukāks par Liepājas vēju!”

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kafejnīca “Krisdole” vēl top

Kategorijas