Māksla un bizness ir savienojami

2017. gada 9. marts 07:00

286

Kopš pagājušā gada novembra bruģētais laukums Vecliepājā, kas pazīstams ar vēsturisko nosaukumu Siena tirgus, kļuvis interesantāks līdz ar kafejnīciņas “Tava ikdienas pietura” atvēršanos. Kā nojaušams pēc nosaukuma, piedāvājums galvenokārt mērķēts uz pasažieriem, kuri autobusa gaidīšanas laiku var īsināt, baudot kafiju vai atspirdzinošu dzērienu un kādu uzkodu. Uzņēmuma “Jaunais Liepājas teātris” īpašnieki Dainis Laugalis un Jānis Antonijs projektu mīlīgi sauc par kiosku. Pa ceļam uz mācību iestādi šeit labprāt iegriežas arī skolēni un studenti, tāpat vietējie iedzīvotāji. Cerības par lielāku klientu pieplūdumu saistās ar vasaru.

Vienkārši jāpārziemo
Namiņam Kuršu ielā nomnieki pēdējā laikā mainījušies vairākkārt. Tikmēr uzņēmuma īpašniekus priekšgājēju mainīgās sekmes nav iespaidojušas. Gluži otrādi, ieraugot atbrīvojušās telpas, domubiedri steigušies ar ēkas saimnieku noslēgt līgumu, un jaunās tirdzniecības vietas pirmā darbadiena bijusi 18. novembris.
Iesākumā bijis nodoms aiz letes strādāt tikai pašiem – lai redzētu, kā bizness virzās, kas uzlabojams. Tā kā abi joprojām aktīvi darbojas mākslas jomā, proti, ar leļļu teātra izrādēm regulāri viesojas dažādos Latvijas reģionos, nācies meklēt uzticamus aizvietotājus. Mākslinieku prombūtnes laikā darbu veic komandas biedrenes Liene Bogdanova un Sintija Millere.
Enerģiskie jaunie vīrieši apgalvo, ka slodzes maiņa – no teātra uz tirdzniecību – ļauj vienmēr būt formā un abas jomas ir veiksmīgi apvienojamas. Vai attaisnojusies gaidītā apmeklētāju plūsma? Viņuprāt, latvieši ir diezgan kūtra tauta – “trīs reizes paies garām durvīm, līdz uzdūšosies ienākt”.
Gada aukstākie mēneši ir liels pārbaudījums gan ēdināšanas, gan tirdzniecības un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Neatliekot nekas cits kā gaidīt pavasari un vasaru, kad “kauli būs no ziemas stīvuma atlaidušies un ļaudis vairāk pārvietosies ar kājām”.

“Apinīti” netirgos
Kad pērn beidzis eksistēt kiosks laukuma pretējā pusē, kur cits komersants piedāvājis kafiju un konditorejas izstrādājumus, Dainis un Jānis bijuši vienisprātis, ka izdevība ir jāizmanto. Kaut vai tāpēc, ka Siena tirgus ir gana izdevīga vieta: te ir vairāku vietējo autobusu galapunkts un arī starptautisko pārvadājumu autobusu pietura.
Tirdzniecības vietā uzsvars tiek likts uz kafiju un citiem karstiem dzērieniem. Pircējam, kurš jautā pēc svaigām smalkmaizītēm, gan pagaidām jāaiziet bešā: neesot pieprasījuma. Neizpirktas palikušas pat pašu ceptās, tādēļ pašlaik pēc pieprasījuma uz vietas tiek gatavotas vienīgi “top maizītes”. “Ja arī bulciņas tirgosim, tad vienīgi vasarā. Liepājā cilvēku vēlmes grūti prognozēt, un dienas beigās daļu produktu nereti nākas norakstīt.”
Ejošākās preces līdz šim izrādījušās kafija, tēja, kola, cigaretes un alkohols. Jānis domā, ka stipro dzērienu plaukts apšaubāmu publiku nepiesaistīs: “Tāda veida kontingents izlūkot jau ir nācis. “Apinīti” un citu alu plastmasas pudelēs te netirgosim!”
Nākotnes ieceres uzņēmēji pilnībā neatklāj. Esot plānots atvērt vēl vienu filiāli Liepājā. Un noteikti arī Rīgā. “Šo bodi vērām vaļā kā tādu vasaras variantu: kad vecmāmiņas savas atvases uz izrādēm neved un mēs paši neesam teātrī, kaut kur nauda ir jāpelna. Domājām: būs vai nebūs. Pagaidām ir. Ja man dzīvē viss jau būtu izdevies, es uz darbu lidotu ar helikopteru,” smej Dainis.

Bernātos neatgriezīsies
“Kursas Laiks” jau rakstījis par SIA “Jaunais Liepājas teātris” mākslinieku uzdrīkstēšanos iemēģināt spēkus citā ampluā. Pagājušā vasarā viņi Bernātu centrā pie bijušās pasta ēkas atvēra brīvdabas kafejnīcu – ar dīvāniem zaļā pļavā. “Kafejnīca Bernātos bija ļoti interesanta pieredze un gana veiksmīgs pilotprojekts, taču nevienam no mums nav iekāriena to turpināt,” atzīst firmas vadītājs un atklāj: “Cik zinu, vasarā tur, kilometra rādiusā, atvērsies trīs ēstuves –“Dzintariņš”, tālāk uz šosejas pusi jau ielieti pamati kādai ēstuvei un ceļmalā būs vēl viens krogs. Ja tie visi plāno strādāt, tad riskē nomirt dabīgā nāvē. Mēs pērn Bernātos bijām vienīgie, un plānotais attaisnojās par procentiem septiņdesmit.”
Jānis prognozē, ka grūtības entuziastiem var sagādāt arī pieredzes trūkums ēdināšanas jomā – “ir jāprot no viena gaļas gabala četrus ēdienus uztaisīt”. Kas attiecas uz lauku kafejnīcas potenciālajiem klientiem, tie galvenokārt esot liepājnieki, nīcenieki un vietējie iedzīvotāji. Siltajā gadalaikā riteņbraucēji no Lietuvas, Vācijas, pa retam francūzim. Tūristi ir, taču viņi lielākoties paliek teltīs un priecājas par dabu. Arī kempingos mītošajiem ir līdzi savs uzturs, savukārt caurbraucēji nopērk tik dzeramo ūdeni, to abi uzņēmēji izskaitļojuši tikai sezonas beigās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Māksla un bizness ir savienojami

Kategorijas