Vai Jūs uztrauc koku izciršana būvniecības dēļ?

2017. gada 16. marts 07:00

213

Vai Jūs uztrauc koku izciršana būvniecības dēļ?

Kādu jūs iedomājaties pasauli bez augiem visapkārt? Kā mēs dzīvotu, ja mūs neieskautu koki? Latvija vienmēr bijusi pazīstama kā zeme ar krāšņiem, zaļiem mežiem, bet šobrīd biznesa intereses pārspēj vēlmi pēc dabiskas vides sev apkārt. Kokus izcērt, lai eksportētu, lai izmantotu kā būvniecības materiālu un galu galā lai būvētu jaunas celtnes. “Kursas Laiks” vēlējās noskaidrot, ko par koku izciršanu domā iedzīvotāji. Vai ir pareizi, ka tos izcērt, lai būvētu jaunas ēkas, komunikācijas un citas pilsētai piederošas būves?

Katrs gadījums jāizvērtē
Žurnāliste Sandra Veinberga kādā savā pētījumā reiz minēja, ka Latvijā aptuveni divi hektāri meža katru dienu pārvēršas izcirtumā.
Aizputnieks Aigars Pavlovskis atzīst, ka koku izciršana viņu uztrauc, jo viņam patīk, ja apkārt ir zaļa daba. Viņaprāt, pilsētniekiem vairāk būtu jāapdomā tie projekti, kas pieprasa koku izciršanu. “Grūti pateikt, kā no tā izvairīties. Jāskatās katrā konkrētā situācijā. Iespējams, ka ir reizes, kad no tā nevar izvairīties un diemžēl koki ir jāizcērt. Piemēram, Brīvības ielas rekonstrukcijas laikā, kad vajadzēja paplašināt ielu, bija runa par Liepājas liepām un diemžēl tās bija jāziedo, jo ielu savādāk pārveidot nevarēja,” atminās A. Pavlovskis.
Viņš arī uzskata, ka šos jautājumus nevar risināt kategoriski, jāizvērtē katra situācija atsevišķi: “Viennozīmīgi pateikt “nē, mēs necirtīsim kokus” nevar, jo dzīvē viss mainās un katrā situācijā ir savs risinājums.” Aigars pats vēl ne reizi nav piedalījies sabiedriskajā apspriešanā par koku izciršanu, jo neesot bijusi tāda vajadzība, bet uzskata to par labu instrumentu, ar kuru izmērīt iedzīvotāju attieksmi.

Liepājā un Grobiņā domas dalās
Liepājniecei Līgai Vigulei žēl, ka, izbrīvējot vietu jauniem būvniecības projektiem, tiek bojāts, piemēram, Liepājas tradicionālais izskats, kas liepājniekiem un viesiem ir tik iemīļots. “Runājot par gaidāmo veloceliņu starp Liepāju un Grobiņu, būs žēl, ka šī Liepājas aleja vairs nebūs tāda kā agrāk. Varbūt derēja padomāt par veloceliņa pārcelšanu uz citu vietu,” prāto L. Vigule.
Viņasprāt, ja projektu pārceltu uz citu vietu un nebūtu jāizcērt tik daudz koku, arī iedzīvotāju attieksme būtu pozitīvāka un problēmu būtu mazāk. Kā izrādās, lai izbūvētu jauno veloceliņu, kas savienos Grobiņu un Liepāju, nāksies izzāģēt 47 liepas, kas aug Rīgas šosejas labajā pusē.
Pretējs viedoklis par koku izciršanu ir grobiņniecei Aivai Kazbuķei, kura uzskata, ka jaunā veloceliņa dēļ ir vērts nedaudz paciesties un nav ko žēlot vecus kokus. “Es laikam esmu no tiem, kas par to tik ļoti neuztraucas. Koku vienmēr var iestādīt no jauna, veselu un skaistu. Attīstības dēļ ir vērts nedaudz ziedot. Šis veloceļš būs liels ieguvums Grobiņai, un tāpēc man nav žēl tos kokus. Piecietīsim.”

Jālikvidē vecie un bīstamie
Lai kā dabas mīļotājiem negribētos, daba noveco un mainās, tāpēc reizēm koki, kuri ir veci un satrunējuši, ir jāiznīcina. Tam piekrīt arī Virgas pamatskolā strādājošā Biruta Gaile. Viņa atzīst, ka koku izzāģēšana būvniecības dēļ viņu neuztrauc, viņa vairāk domā par tiem kokiem, kas apdraud cilvēkus. “Šeit pie skolas vajag gāzt vecos kokus, jo tie ir bīstami. Citādi uzkritīs kādam bērnam uz galvas,” par drošību uztraucas B. Gaile.
Tikmēr Zviedrijas laikraksts “Dagens Nyheter” brīdina, ka šāda koku izciršana un mežu iznīcināšana veido jaunu dabas kārtību, kas vairs nav dabiska. “Zviedru mežs šodien ir stabils un tīrs. Nav mums vairs mežā nehigiēnisku, pēc mitruma smirdošu sūnu. Tie, kuriem ir alerģija, var bez bažām pārvietoties pa rindās stādīto mežu, jo nav vairs bērzu ar alerģiju izraisošajiem putekšņiem un to pašu kreimeņu, kas arī mēdza izraisīt daudziem alerģisku reakciju ar savu spēcīgo smaržu. Stādītais mežs kļuvis bērniem labvēlīgāks. Te vairs nevar paklupt pār trūdošiem celmiem, nepastāv risks, ka bērns iebāzīs mutē nepazīstamu sēni, jo to te vairs nav. Nedraud arī apmaldīšanās mežā, jo tuvākais autoceļš visur ir vismaz 300 metru attālumā. Arī tie, kuri meklē meža klusumu, to saņems modernajā mežā – dzeņu, kas mēdz nežēlīgi dauzīt koku stumbrus, vairs nav un lakstīgalas vai citi dziedātājputni ir nozuduši jau sen. Stārķu arī Zviedrijā jau sen vairs nav, un neviens pēc tā īpaši neskumst, jo šie putni mēdz trokšņot, piemēslot pagalmus un ir gadījies, ka viņi nejauši izmet no knābjiem čūskas, piegādājot tās saviem stārķēniem,” raksta laikraksts. Vai šāds sterilas dabas apraksts jums neliek aizdomāties?

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai Jūs uztrauc koku izciršana būvniecības dēļ?

Kategorijas