Vai Latvijas simtgadei jātērē miljoni?

2017. gada 16. marts 07:00

147

Valsts simtgades svinības ir nepieciešamība vai pārlieku liela greznība – šādu jautājumu sev uzdevis ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Lai gan svētki ir priecīgs un nozīmīgs notikums, tomēr diskusijas par un ap valsts simtgades atzīmēšanu samilzušas gana asas un nepatīkamas.

Jau kādu laiku par valsts simtgades svētku programmu un to kulmināciju – lieluzvedumu “Māras zeme” – var dzirdēt no dažādiem medijiem un šajā procesā iesaistītajām personām. Daļa kritizē valsts izšķērdību, atvēlot pasākumu ciklam vairākus desmitus miljonus eiro, daļa nav mierā ar lieluzveduma deju horeogrāfiju, kamēr citi priecājas par paredzēto pasākumu daudzveidību un to krāšņumu.

Lauž šķēpus par tērpiem
Visasāko sabiedrības kritiku Valsts svētku svinību sakarā saņēmusi deju lieluzveduma “Māras zeme” veidotāju vēlme visus deju kolektīvu dejotājus ietērpt jaunos, tieši lieluzvedumam speciāli radītos tērpos. “Deju lieluzveduma “Māras zeme” radošā grupa – horeogrāfi Jānis Ērglis un Jānis Purviņš – piedāvā “Daugavas” stadionā ar deju izstāstīt Latvijas vēsturi. Izrādei iecerētas četras daļas, divās no tām vēstīs par senatni. Pirmajā daļā dejotāji grupas “Auļi” un Mārtiņa Brauna mūzikas pavadījumā izdejos 12. un 13. gadsimtu, savukārt otrajā daļā – “Iļģu” mūzikas pavadīti, izdejos vēlākus viduslaikus. Abām šīm izrādes daļām visiem 15 tūkstošiem dejotāju pēc māksliniecisko vadītāju ieceres ir nepieciešami jauni, stilizēti arheoloģiskie tērpi, ko veidojusi tērpu dizainere Evija Dāboliņa. Audums tērpiem iecerēts no neburzīga poliestera,” vēsta portāls “Lsm.lv”.
Tāpat portālā atrodamā informācija liecina: svētku rīkotājs – Nacionālais kultūras centrs – secina, ka Latvijā konkrēto audumu neražo, plānots to iepirkt no ārzemēm. 2018. gada lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs portālam vēsta, ka vienam dejotājam ir nepieciešami trīs līdz seši metri auduma un kopējās izmaksas uz vienu cilvēku auduma iegādei varētu būt līdz 40 eiro. Protams, tērpa izmaksas neveido vien auduma cena. Tieši tādēļ, kad pašvaldībām tika lūgts finansēt tērpu iegādi saviem kolektīviem, tās paziņoja, ka nav gatavas to darīt. Latvijas Pašvaldību savienība, aptaujājot vietvaras, secinājusi, ka daudzām pašvaldībām tērpu iegāde būs problemātiska, jo viena tērpa cena ir 100–150 eiro un tās nav vienīgās izmaksas. Pašvaldības vienojušās, ka nav gatavas atvēlēt tik lielu summu par tērpiem, kurus varēs izmantot vienu reizi. “Ķīniešu audumus vilksim, kaut kur skriesim. Kur mēs tos pēc tam liksim? Tad visa Latvija dejos vienos tērpos?” savu neizpratni paudis arī horeogrāfs, TDA “Rotaļa” vadītājs Gints Baumanis.
Arī liela daļa mūspusē aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka jaunu tērpu darināšana tikai vienreizējai izmantošanai nav nedz racionāla, nedz patiesi vajadzīga, it īpaši, ja pat ne mazākā daļa no tērpos ieguldītajiem līdzekļiem nenonāk atpakaļ valsts ekonomikā. “Par tērpu iegādi – es vienmēr atbalstu Latvijas ražotāju un mūsu mazo zemīti, lai šeit vairāk būtu darbavietu un mazāk cilvēku brauktu prom. Ja tie materiāli tiek ievesti – no Ķīnas vai vēl kaut kur, tas man pilnībā nesimpatizē. Vispār tie izdevumi – vai ir vajadzīgs vienam pasākumam šūt tērpus, ja ir jau tautastērpi? Un, ja šuj, vai tiešām to nevar izdarīt Latvijā? Ir jau arī mazie šūšanas uzņēmumi – kāpēc peļņu neatstāt Latvijā, lai nav jāieved darbaspēks?” savu nostāju pauž Aizputes pagasta pamatskolas direktore Renāte Goldberga.
Jaunākā informācija gan liecina, ka šobrīd sabiedrības saceltā ažiotāža ap šo jautājumu sasniegusi savu kulmināciju un Nacionālais kultūras centrs no domas par tērpu izveidi ir atteicies.

Svinības – piecu gadu garumā
Valsts simtgadei par godu izveidota īpaša mājaslapa – www.lv100.lv. Tā vēsta: “Latvijas valsts simtgades svinības ir iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja piedalīties un kļūt par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotāju.” Mājaslapā ikviens interesents var aplūkot, kāda ir valsts simtgades svētku svinību iecere, kādi notikumi paredzēti un kādos pasākumos var iesaistīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, lai kļūtu par nelielu daļu no svētku norises. Nevar noliegt, ka ideja ir apsveicama – saliedēt Latvijas tautu, veicināt tās pašapziņu, kā arī parādīt citiem – re, kā mēs varam! Tomēr, apskatot iecerēto programmu un pasākumus, kas svētku svinēšanu pārvērš par notikumu ķēdi piecu gadu garumā, gribas jautāt – vai tas nav par daudz un vai tas patiesi nepieciešams?
Latvijas simtgades svinību laikā plānotas vairāk nekā 800 norises visā valstī: dažādi pasākumu cikli, konferences, izstādes, izrādes, jaunrade un vēl, un vēl. Plānots, ka aptuveni 300 būs nacionālas nozīmes norises, 100 un vairāk – Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīti projekti, kā arī 400 un vairāk pašvaldību iniciētas norises. Plānotas daudz uzteicamu ideju, piemēram, sakoptas un jaunizveidotas piemiņas vietas, pieminekļi, atjaunotas vēsturiskas un simboliskas ēkas, līdzdalība Latvijas ainavas izpētē un jaunradē, degradēto, pamesto teritoriju revitalizācija, akcija “Apskauj Latviju” – ozolu stādīšana pierobežas novados u.c. Taču dažādie saviesīgie pasākumi, koncertu cikli, lieluzvedumi un tamlīdzīgas norises, lai cik skaistas un vērienīgas būtu plānotas, liek jautāt – kas par to maksās un vai tiešām šobrīd Latvijas valsts to var atļauties?

Spriež, vai
var atļauties
Šaubas par to, vai plašais un vērienīgais norišu cikls patiesi būtu atbalstāms, izsaka arī vairāki aptaujātie mūspuses iedzīvotāji. Viņuprāt, šābrīža situācija valstī neatļauj rīkot tik grandiozas svinības un tērēt citām jomām tik ļoti svarīgos valsts budžeta līdzekļus.
Valsts simtgadei veltītajā mājaslapā redzams, ka simtgades svinību organizēšanai periodā no 2017. līdz 2019. gadam – tātad neskaitot 2020. un 2021. gadu – piešķirts 22,3 miljonus eiro liels valsts budžeta finansējums.
Par svētku atzīmēšanu savs viedoklis ir arī R. Goldbergai: “Svinēt – jāatzīmē ir. Mūsu uzskats par dziedātāju un dejotāju tautu – tās tradīcijas ir jāatrāda.” Taču par to, vai nepieciešams tērēt tik lielus līdzekļus un veidot tik plašu svētku programmu, pamatskolas direktore nav vienisprātis.
Kāda uzrunātā aizputniece, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, atzina, ka, viņasprāt, svētkus atzīmēt “drusku vajag”, bet tos nevajadzētu nostādīt augstāk par citām valsts un tās iedzīvotāju vajadzībām. “Mums ir citas lietas svarīgākas,” pārliecināta aizputniece. Šim viedoklim pievienojas arī Aizputes sporta centrā strādājošā Anita. Viņasprāt, Latvijas valsts simtgades svinības jāsvin, taču ne ar tik plašu vērienu. “Viņi daudz tērē, bet, cik un kā, es precīzi nezinu. Kaut kur jau vajag, bet ne tik daudz.” Arī aizputniece dzirdējusi par deju lieluzveduma veidotāju ideju šūt katram deju kolektīva dejotājam jaunu tērpu, taču atzīst, ka tas ir absurds. Sieviete pastāsta, ka kolektīvi no Aizputes puses jau šuj jaunus tērpus Dziesmu un deju svētkiem, tādēļ, ja tikšot lemts, ka jāšuj vēl kādi tērpi, ar tiem nodrošināt dejotājus, izmantojot pašu vai pašvaldības līdzekļus, nebūs iespējams.
Citās domās ir liepājnieks un sporta skolotājs Aivis Tālbergs. Viņaprāt, simtgade ir nozīmīgs notikums un to nepieciešams atzīmēt daudz plašāk par citām līdzšinējām valsts jubilejām: “Par līdzekļiem jau vienmēr visi strīdēsies – par maz vai par daudz. Bet es domāju, ka simts gadi – tas tomēr ir vērienīgs notikums. Es zinu, ka daudzi tam gatavojas. Domāju – jā, kāpēc gan ne?” Liepājnieks atklāj, ka par dalību kādā no pasākumu cikliem šobrīd domā arī viņa meita. “Kā tas sanāks – to jau laiks rādīs.”

Iestādes plāno, kā iesaistīties
Par savu dalību un artavu svētku veidošanā domā arī Aizputes pagasta pamatskolā. Tās direktore R. Goldberga, taujāta, kā skola plāno iesaistīties valsts simtgadei veltīto pasākumu ciklā, atbild: “Man šķiet, ka visa Latvija ir sarosījusies.” Skolas direktore pastāsta, ka viens no projektiem paredz pagalma aprīkošanu ar skolēnus interesējošām ārpusskolas aktivitāšu iespējām. “Vienu spēli mēs jau rudenī uz asfalta uzzīmējām.” Par finansējumu ieplānotajiem projektiem vēl jādomā.
Šobrīd par valsts simtgadi un tās nozīmību ar bērniem tiek runāts audzināšanas stundās, taču ir plānots tam nopietnāk pievērsties. “Mums ir bijusi doma stādīt ozolzīles – tā ir ideja valsts mērogā. Bija doma, ka katrs bērns vienu zīlīti iestāda un izaudzē. Trīs gadu laikā izaug jau mazais ozoliņš. Bet tagad šķiet – kur viņus? Jo tā ir vesela ozolu aleja un mežā ozols nav īsti lietas materiāls – kur tu viņu mūsu pagastā stādīsi un izmantosi?”
Arī Aizputes muzejā doma par dalību Valsts svētku norišu procesā ir apsvērta un muzeja vadītāja Jolanta Berga šobrīd izsver iespējas, kā muzejs varētu kļūt par daļu no simtgades pasākumu cikla, jo muzeju iesaistīšana svētku programmas īstenošanā ir plānota, zina stāstīt muzeja darbiniece Ineta Liepiņa. Taču arī muzeja darbiniecei šķiet, ka grandiozās simtgades svinības ir pārlieku liela greznība Latvijai un tās iedzīvotājiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar gana skaudro realitāti un par svētkiem domāt nav pat laika. “Šajos laikos, man šķiet, tas ir par daudz,” tā I. Liepiņa.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai Latvijas simtgadei jātērē miljoni?

Kategorijas