Reinis Točelovskis ārstēs Liepāju

2017. gada 16. marts 07:00

1752

Reinis Točelovskis publiski apsūdzējis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Hadaroviču un uzskata, ka arī atkārtotais partijas “Liepāja kvadrātā” dibināšanas kongress ir neizdevies nepietiekama kvoruma dēļ, ko grasās pierādīt.

R. Točelovskis neskopojas ar apsūdzībām Liepājas domes vadībai savā “Facebook” profilā un grasās dibināt biedrību, kuras mērķis būs paaugstināt vēlēšanu aktivitāti pilsētā. Pats politikā neies un apgalvo, ka nepārstāv partiju intereses. “Kursas Laiks” aicināja aktīvo liepājnieku izklāstīt savas darbības motīvus.

Pastāstiet par sevi!
Esmu dzimis, audzis liepājnieks. Mācījos 5. vidusskolā. Liepājā pabeidzu mūzikas skolu. Kā dejotājs esmu piedalījies vairākās teātra izrādēs. Vienā brīdī sapratu, ka Liepāja ir par šauru manām vēlmēm. Pirms desmit gadiem neredzēju Liepājā iespējas. Studēju Baltijas Krievu institūtā jurisprudenci. Vēlējos darboties Liepājā pie jaunatnes lietām, bet te izvēlējās kandidātu no Aizputes. Es tajā brīdī mazliet vīlos sistēmā. Bija pieteikums arī no meitenes, kura studēja Liepājas Universitātē, bet paņēma aizputnieku. Es uzskatīju, ka bija jāuzvar kandidātam no Liepājas.
Man ir mazliet sakāpināta taisnīguma izjūta no skolas gadiem. Atceros, ka bija fizikā skolotājs ar iesauku Kurmis. Šis Kurmis mīlēja uzsist meitenēm pa pēcpusi, un asākā vārdu apmaiņā es viņam to aizrādīju. Pēc tam fizikā sekmīgas atzīmes neredzēju. Gala atzīme fizikā man bija “trīs”, un es nevarēju iestāties Latvijas Universitātes dienas nodaļā. Kā lai puika tic sistēmai?
Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, esmu strādājis daudzās valstīs. Esmu ieguvis lielu pieredzi. Arī šobrīd vadu vairākus uzņēmumus Latvijā.

Ar ko tie nodarbojas?
Principā vadu uzņēmumu grupu, kurā ietilpst “Smart Engeneering”, “SW Solutions” un “Drone Technology”. Visi uzņēmumi darbojas tehniskā jomā. Vienkārši runājot – viss, kas saistīts ar 3D datu ieguvi, analīzi un apstrādi.

Iepriekš strādājāt pie vēlēšanām, organizējāt politiku?
Jā. Iepriekš strādāju šajā laukā. Esmu strādājis vairākās valstīs, arī kā vēlēšanu konsultants. Gruzijā strādāju 2012. gadā. Esmu strādājis arī Krievijā un Ukrainā. Esmu bijis vēlēšanu novērošanas misijās Jordānijā, Birmā, Afganistānā.
No kuras organizācijas turp braucāt?
Uz Afganistānu braucu no “Democracy International”, kas ir amerikāņu organizācija. Tā bija grandioza Apvienoto Nāciju misija un laba pieredze. Divas reizes vēlēšanas vērot esmu braucis ar Eiropas Komisijas mandātu.

Esat profesionālis politikā un sakāt, ka par to, ko patlaban darāt, naudu nesaņemat?
Es te gribu runāt līdzībā. Ārsts ārstē pacientus, ņem no viņiem naudu un sniedz pakalpojumu. Gadās, ka saslimst kāds no viņa tuviniekiem. Ārsts taču neņem naudu no savas mātes. Par politiku var jautāt, kur ir morāles slieksnis. Vienu dienu strādā baltajiem, citu dienu – sarkanajiem. Tas nenozīmē, ka cilvēks pieņem konkrētā politiskā spēka vērtību skalu. Tā vienkārši ir mana profesija tāpat kā ārstam. Esmu gan aizgājis biznesā, bet arods paliek.
Jau pirms desmit gadiem sapratu, ka kaut kas te Liepājā nav īsti pareizi. Par to man atgādināja manas mammas stāsts. Viņa strādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Nordia” par grāmatvedi. Liepājā dzīvo arī citi mani radi. Es regulāri te braucu no Rīgas. “Nordia” praktiski ir iznīcināta. Atkritumu nozare ir atdota miljonāriem – oligarhiem, bet mana mamma paliek bez darba. Kāda te brīva konkurence, tirgus ir pārdalīts, un pašu cilvēki paliek bez darba. Rīgā jau grib slēgt līgumus uz 20 gadiem. Tā ir brutāla valsts nozagšana. Vēlāk šāds līguma piedāvājums parādīsies arī Liepājā. Te arī ir mana aroda līdzība ar ārstu. Liepāja politiski ir slima, un ir nepieciešama iejaukšanās. Tā ir mana dzimtā pilsēta.

Detalizētāk no brīža, kad devāties uz “Liepājas kvadrātā” pirmo dibināšanas sapulci! Pieņemot, ka neviens no politiskajiem spēkiem šo trakulību neapmaksā, paliek jautājums – kādēļ tieši Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Hadarovičs ir mērķis? Var taču sarāt Vilni Vitkovski vai Gunāru Ansiņu par kādu komandējumu.
Izstāstīšu no diviem aspektiem. Pirmais ir morālais aspekts, otrais – polittehnoloģiskais. Daudzi pilsētā runā, ka Hadarovičam ir tumša pagātne, bet tā īsti nesaprot, par ko ir runa. Reti kurš zina stāstu no dzīves. Man ir šāds paziņas stāsts. Es zinu to un nespēju pieņemt, ka tāds cilvēks ir Liepājas vicemērs, ka tāds cilvēks dibina partiju. Partijas dibinātāji nav liepājnieki. Viņi ir atvesti no Jelgavas, Ventspils, Rīgas un citām pilsētām. Tikai daļa ir no Liepājas. Es uzdodu jautājumu – kāda ir šo cilvēku motivācija doties uz Liepāju un dibināt partiju? Esmu runājis ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja speciālistiem par šo lietu, un man izskaidroja situāciju. Ir tā, ka balsis vēlēšanās pirkt nedrīkst, tas ir krimināli sodāmi, bet iznāk, ka partiju nopirkt drīkst – te nav nekādu ierobežojumu. KNAB nav tiesību uzsākt pārbaudes.
Polittehnoloģiskais aspekts balstās uz to, ka Sesks viens pats nevar iegūt vajadzīgo vietu skaitu pašvaldībā, tādēļ ir vajadzīgs partneris. “Saskaņa” visticamāk paziņos, ka koalīcija ar Sesku bija kļūda. Tas tādēļ, lai Agešins vēlāk tiktu ievēlēts Saeimā. Vēl paliek Vilnītis, kas teorētiski varētu būt jaunā cerība, lai gan viņš kautrējas teikt to, kas ir jāsaka. Viņam ir iekšā, bet laikam negrib nevienu apvainot. Rīkojas pēc principa – būvēt, nevis graut. No vienas puses – labi, bet no otras puses – viņš ir reālā opozīcija un jārunā ir. Citādi iznāk, ka viss jau ir labi un principā pārmetumu nav. Kāpēc tad pilsēta neattīstās un rezultāti ir slikti?
Hadarovičs ir Seska satelīts. Viņš ir nepieciešams koalīcijas izveidošanai. Pie kam tādas koalīcijas, kur vajadzīgais deputāts jau kabatā.

Tieši Juriju Hadaroviču uzskatāt par vājo posmu Liepājas pilsētas valdošajā koalīcijā un tādēļ pirmkārt kritizējat viņu?
Tieši tā. Partijas “Liepāja kvadrātā” kongresā nebūtu uzstājies, ja tur tiešām būtu sanākuši 200 liepājnieki un visi kā viens teiktu, ka vēlas Hadaroviču domē. Tad, kad viņi tiek nopirkti, atvedot no citām pilsētām, bija jārīkojas, kā rīkojos.
Nelaime ir apstāklī, ka cilvēki pilsētā ir novesti līdz apātijai un tas ir izdevīgi tādam kā Sesks, jo viņam ir liels administratīvais resurss. Pašvaldības uzņēmumos cilvēkiem ir iestāstīts: ja nebūs Sesks, tad nāks jauna slota un tīri slaucīs. Tas ir labākajās Krievijas tradīcijās. Ja strādātu kādā Krievijas pilsētā pie elektorāta, tad viss ir izdarīts teicami. Ir jāsamazina vēlētāju aktivitāte, jānoved cilvēki apātijā, lai viņi neietu vēlēt, bet no otras puses ir administratīvais resurss, kas ir konstants lielums vēlēšanās. Jo mazāka vēlētāju aktivitāte, jo lielāks balsu procents vēlēšanās.
Neordināra pieeja vienkārši bija nepieciešama. Lai rīkotos, kā rīkojos es, piekrītu, ir vajadzīgi nervi un izturība, bet es, atrodoties trešās pasaules valstīs, izturību esmu uzaudzējis. Ja visi stāv malā un neko nesaka, tad kā rīkoties? Cilvēkiem gribu pateikt, ka viņi paši ir vainīgi pie tā, kas notiek pilsētā. Paejot garām aplamībām un neko nesakot, cilvēks kļūst līdzvainīgs tajās.

Tajā pašā laikā skatītājam no malas rodas iespaids, ka Točelovskis pilda partijas “Saskaņa” pasūtījumu. Notiek krieviski runājošo vēlētāju sadalīšana, un “Saskaņai” nav izdevīgi zaudēt savu elektorātu Liepājā.
Lai ko arī es pateiktu, tas kādam būs izdevīgi un kādam ne. Nav tādu paziņojumu, kuri būtu paši par sevi, nevienam neizdevīgi. Protams, tas ir izdevīgi “Saskaņai”, es teiktu arī Vilnītim. Hadaroviča partija var atņemt balsis ne tikai “Saskaņai”, bet arī Vilnītim. Hadarovičs būtībā būs neapmierinātā vēlētāja galapunkts. Tas ir protesta elektorāts. Krievu auditorijā tas ir protesta elektorāts, kas ir neapmierināts ar “Saskaņu”, bet latviešu auditorijā protestētāji var aiziet no Vilnīša pie Hadaroviča.
Pāriesim no iznāciena formas pie satura, kas detalizētāk ir Jūsu “Facebook” profilā! Viens apgalvojums ir par “Lielo dzintaru”, kur salīdzināt mūsu koncertzāles būvniecības izdevumus ar Palangu. Gribu piebilst, ka lielākajā daļā runājam par ERAF finansējumu, nevis pilsētas līdzekļiem. Ar pilsētai piesaistītajiem resursiem Uldis Sesks lepojas. Kur ir “nozagšana”, kā pieteikts videorullītis internetā? Visbeidzot, vai, pierādot, ka “Lielā dzintara” būvniecībā ir bijusi nesaimnieciska rīcība, nepanāksim, ka pārdesmit miljoni būs jāatmaksā ERAF?
Atbildei ir vairākas daļas. Pirmkārt, es nesaku, ka tā pilnībā ir pilsētas nauda. Projektam ir iztērēti gandrīz 40 miljoni eiro. Līdzīgi projekti ar divreiz vairāk sēdvietām ir izmaksājuši trīs un vairāk reizes mazāk. Runa ir gan par Rēzeknes, gan par Palangas zāli. Piekrītu, ka fasāde mums ir skaista un divreiz labāka, bet fasāde nesastāda visas izmaksas. Es strādāju būvniecības nozarē un nedaudz zinu nišu. Protams, ka izsaimniekota nav tikai liepājnieku nauda. ERAF nauda nāk no Vācijas, Francijas, Luksemburgas un citām Eiropas valstīm. Tad iznāk, ka nesaimnieciski iztērēt, piemēram, Francijas pilsoņu naudu ir normāli? Tie jau dzīvo kaut kur tur, tālu.
Otrkārt, gribu pievērst uzmanību projekta izmaksām kā tādām. Latvijā projektēšanas izmaksas būvēm ir maksimums 2% no būvniecības izmaksām. Lai kā rēķinātu, projektējot “Lielo dzintaru”, Latvijā nevar samaksāt vairāk par miljonu eiro. Eiropā vidēji projektēšanas izmaksas sasniedz pat 8% no būvniecības izmaksām, lepnos arhitektu birojos – pat 10%. Tātad pat pēc maksimuma iznāk tikai četri miljoni eiro par “Lielā dzintara” projektēšanu. Mums ir astoņi miljoni. Man ir jautājums – kā tas gadījies? Kurp aizgāja vēl četri miljoni? Protams, es nevaru neko pierādīt, bet labi saprotu, ka stāsts ir par to, kur palika četri miljoni eiro. Vismaz.
Treškārt, par daļu no naudas Liepājas pilsēta ir paņēmusi kredītu, kuru visi liepājnieki atmaksās vēl ilgi.

Vienā no saviem publiskajiem video ar nosaukumu “No kā baidās Hadarovičs un Sesks?” savā “Facebook” profilā pārmetat par transporta nozares nodošanu privātās rokās. Bija kāda alternatīva nodot citiem, paturēt pilsētai,
esat sekojis procesam? Kas te slikts?
Tieši tāpat kā atkritumu nozare, tāpat arī transporta nozare ir atdota Šlesera, Šķēles un tā paša Seska ģimenēm. Pirmkārt, šeit ir stāsts par politisku lēmumu, nevis alternatīvām. Sabiedriskais transports visās pilsētās ir joma, kas nevar eksistēt bez dotācijām. Šeit lēmums ir bijis atdot nozari privātās rokās un brutāli pacelt cenas. Tas nav stāsts par to – vai bija citi gribētāji. Izšķiršanās ir brīdī, kad tiek nolemts atdot nozari, jo neatkarīgi no īpašnieka dotācijas būs vajadzīgas. Gala beigās jautājums ir par to – kādu politiku mēs atbalstām? Par to ir jālemj vēlētājiem. Vai vēlētāji, liepājnieki, šo lēmumu atbalsta vai neatbalsta? Ja vēlētāji saka – paldies jums, paldies pilsētas domei, kura ir atdevusi “Autobusu parku” privātās rokās, tad principā man nav, ko iebilst.

Jau “Liepājas kvadrātā” pirmajā dibināšanas sapulcē Jurijam Hadarovičam sacījāt, ka viņš kā Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks nav veicis savas funkcijas un tādēļ parādā liepājniekiem pusmiljonu eiro. Neesmu pretī saņemt savu simtnieku. Kur ir āķis?
Jurijs Hadarovičs pilsētas domē ir atbildīgs par investīciju piesaisti. Man ir jāatvainojas. Sākotnēji sacīju, ka viņš ir piesaistījis piecpadsmit tūkstošus eiro lielas investīcijas. Īstais skaitlis ir septiņpadsmit tūkstoši. Par tēriņiem runājot – Jurijs Hadarovičs ir iztērējis aptuveni 450 tūkstošus eiro. Pusi viņš ir saņēmis algā Liepājas domē un SEZ pārvaldē, bet otru pusi viņš ir nobraukājis komandējumos un iztērējis līdzīgām vajadzībām. Tagad iedomājies, ka esi pieņēmis darbā pārdevēju, kurš vairākus gadus saņem algu, bet neko daudz nepārdod! Viņš brauc mācīties, piedalās semināros, brauc komandējumos. Ko tu kā uzņēmējs pateiktu jau pēc pusgada? Ir iztērēti budžeta jeb visu liepājnieku līdzekļi, bet darba rezultāts ir nulle. Šāds darbinieks ir jāatlaiž.
(Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, J. Hadaroviča alga domē un LSEZ kopumā pārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā – red.)

Ja pareizi saprotu, tad investīciju piesaistē Liepājas domē strādā vesela virkne cilvēku. Attīstības pārvalde, finansisti, grāmatveži un citi.
Man ir mācīts skatīties vienkārši un konkrēti. Ir darbinieks, ir pienākumi, un ir rezultāti. Jurijs Hadarovičs Liepājas domē atbild par investīciju piesaisti un tūrismu. Viņa darbs Liepājas pilsētas domē ir viens milzīgs, trekns mīnuss. No viņa darba nav nekādas jēgas.

Tas, ar ko pilsētas dome lielās, ir resursu piesaiste. Liepājas budžets ar politisku valsts atbalstu ir palielinājies par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro šajā finanšu gadā.
“Autobusu parks” ir atdots, atkritumu nozare atdota. Jautājums – kāpēc dome ir spējīga politiski piesaistīt resursus? Vai mums vajag šos miljonus, ja esam atdevuši nozares? Kāds teiks, ka vajag, un atbilde ir – tas ir politikas jautājums. Tas ir tas, ko mēs izvēlamies. Es uzskatu, ka mans pienākums ir par to runāt, ja neviens cits to nedara. Es gribu salikt kopā visu, kas bijis un ir, lai liepājnieki vērtē. Mans mērķis nav uzspiest savu viedokli citiem, bet aicināt izvērtēt notikušo. Ja cilvēki uzskata, ka tā ir pareiza politika, tad es esmu muļķis.

Liepājā atveras uzņēmumi, būvē jaunas ražotnes. Piemēram, “ICotton” pērn atklāja jaunu cehu.
Jautājums – vai tiešām tas ir deputātu darba rezultāts? Es teiktu, ka tādai pilsētai kā Liepāja nepietiek darīt tās klasiskās lietas, ko dara pašvaldība investīciju piesaistei. Piemēram, iedot zemesgabalu un pievilkt infrastruktūru. Pēc tam mēģina atrast kādu, kam tas varētu interesēt. Bez jau pieminētajām lietām ir spēja garantēt personālu. Investoram ir jābūt pilnai piedāvājuma paketei, lai te būtu interesanti.
Pasaki, ko Liepāja ir izdarījusi pēc “Liepājas metalurga” krīzes! Nekas nav darīts! Ja es būtu mērs un būtu priekšā tāda mēroga sociāla katastrofa, tad savāktu visus departamentus un teiktu, lai kaut pašvaldību uzņēmumos uz laiku rada papildu darba vietas. Bija jāglābj situācija, lai cilvēki paliktu uz vietas, nevis brauktu prom. Varēja iet pie uzņēmējiem, kaut pie tā paša Pīlēna, un teikt, ka ir programma, ir nauda, lai ņem cilvēkus darbā. Visiem bija nospļauties ar tekstu “ko mēs varam”. Tajā pašā laikā mums ceļ koncertzāles.

Kur, Jūsuprāt, jāmeklē cēlonis tam, ka rezultāti nav labi?
Paskatoties uz pašvaldības lēmumiem kopumā, rodas iespaids, ka tie daudzos gadījumos tiek pieņemti jomās, kur pašam Seskam ir bijusi interese. Cik ilgi runāja par to, ka vajag skeitparku? Kamēr Seska dēlam neievajadzējās, tikmēr jau neuzcēla. Kristīgā privātskola. Ja tur nemācītos Seska un domes administrācijā strādājošo bērni, visticamāk būtu nospļauties par šīs skolas likteni. Atcerieties “Baltic Beach Party”! Pasākums piesaistīja trīs dienās 70 tūkstošus tūristu. Patlaban mums gadā ir tik daudz. “Liepājas rallijs” piesaista kādus piecus tūkstošus. “Baltic Beach Party” aizgāja no Liepājas, jo pašvaldība neiedeva 50 tūkstošus. Tajā pašā laikā “Liepājas rallijam” iedeva 363 tūkstošus, bet piesaista desmit reizes mazāk tūristu. Kāpēc rallijs? Man rodas iespaids, ka Sesks ar liepājnieku naudu rīkojas kā ar savējo. Viņš ir tik daudz gadu amatā, ka viņam liekas, ka tā ir viņa nauda.

Ir jautājums – ko tālāk? Iznācāt, sarājāt “Liepāju kvadrātā”, Hadaroviču, Sesku. Kas notiek tālāk?
Sākumā tiešām biju gandrīz viens. Sauca mani par provokatoru un citādi. Pēc publikācijām sociālajos tīklos man sāka rakstīt daudz cilvēku. Izteica atbalstu un ieteikumu rīkoties tālāk. Tas, ko es plānoju darīt tuvāko nedēļu laikā – ir dibināt sabiedrisku organizāciju, kas būs kā konkrēta platforma rīcībai.

Kā pamats politiskai partijai?
Nē, taču nē. Man nav domas startēt politikā ne šajās, ne nākamajās vēlēšanās. Šīs biedrības galvenais lozungs un moto būtu “Par godīgām vēlēšanām”.

Uzskats, ka vēlēšanas ir negodīgas?
Ne gluži tā. Biedrības uzdevums būtu aicināt cilvēkus piedalīties vēlēšanās, jo, palielinoties aktivitātei, samazinās administratīvā resursa īpatsvars vēlēšanās. Parādīt faktus, runāt sociālajos tīklos, iespējams, izdot kādu avīzīti, kur būtu apkopoti pilsētnieku viedokļi. Es gribu parādīt patieso situāciju. Kā tas beigās izskatīsies, nezinu, jo šobrīd darbībai nav naudas. Tas ir atkarīgs no tiem, kuri būs gatavi iesaistīties. Šobrīd man nav sponsoru. Ja neviens šādai idejai neatsauksies, tad vienam darīt nav interesanti.

Viss, ko sakāt, ir līmenī – aizdomīgi, bet uz prokuratūru iet nav jēgas. Šobrīd runājat par ētisko aspektu un politisko izšķiršanos? Biedrība arī strādās šajā līmenī?
Tieši tā. Galarezultātā jautājums ir par to, ko paši pilsētnieki grib. Gadu gaitā visa informācija parādās un lēnām tiek aizmirsta jeb izčākst. Tās vietu aizņem baumas un iebiedēšana.

Pastāstiet kādu Liepājas klaču!
Piemēram, Vilnītis ir sasmērējies, tagad jābalso par Hadaroviču. Prasu, ko tas Vilnītis izdarījis, atbild, ka īsti nezina, tā runājot. Nav cilvēkos kritiskās domāšanas, un tas ir tas, ko vēlos veicināt. Es gribu, lai cilvēki prasa, kāpēc. Arī biedrības viens no pirmajiem uzdevumiem būtu aicināt neticēt baumām. Kaut vai tēze, kuru, domāju, jebkurš ir dzirdējis: “Ai, nu tie jau sazagušies, bagāti. Par viņiem var balsot, vairs tā nezags.” Es uzskatu, ka apetīte rodas ēdot.

Jūsuprāt, baumas un līdzīgas metodes darbojas?
Administratīvā resursa izmantošana, konkurentu iebiedēšana, puspatiesību izplatīšana – tā Liepājā ir ikdiena. Pēc iepriekšējām vēlēšanām uz visiem, kuri atbalstīja kaut kādu opozīciju, vēlāk tika izdarīts administratīvs vai politisks spiediens. Tās ir metodes, kuras izmanto mūsu kaimiņvalstī Krievijā un par ko visi tā lamājas. Es zinu, kā tas strādā. Es zinu, kā pretdarboties, un nestāvēšu malā, lai noskatītos savas dzimtās pilsētas nelaimē. Kas es tad būšu par profesionāli?

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Reinis Točelovskis ārstēs Liepāju

Kategorijas