Uzbūvē bērnu rotaļu laukumu, bet liedz izmantot

2017. gada 16. marts 07:00

4091

Uzbūvē bērnu rotaļu laukumu, bet liedz izmantot

Aizputniekiem neizpratni rada bērnu rotaļu laukums un trenažieru sporta zona Ziedu ielā 7B, kura jau vairākus mēnešus ir slēgta un iedzīvotājiem nepieejama.

Šāda situācija radusies, jo būvnieks – Aizputes uzņēmums SIA “Tap” – pirms projekta nodošanas nevarēja uzrādīt, ka visas laukumā esošās iekārtas ir sertificētas. Projekta nodošana ekspluatācijā bija paredzēta pagājušā gada augustā, bet tika atlikta. Pašvaldība sola, ka jau šajā mēnesī laukums būs atvērts.

Nav pirmais gadījums
Par situāciju sašutis arī Aizputes iedzīvotājs, inženieris un pedagogs Laimonis Grundmanis: “Man kā inženierim ir tāds jautājums – vai tiešām tie, kuri organizēja šo pasākumu, neredzēja, kurš drīkst un kurš nedrīkst taisīt laukumu? Kuram ir sertifikāts un kuram nav?” Viņaprāt, ja ir ideja un projekts, tad vispirms ir jābūt organizācijai, kas saskaņo visus plānus un dokumentus. “Vienalga, vai tas ir bērnu laukums vai rūpnīca. Latvijā šis nav pirmais gadījums, tā mums notiek arī ar citiem celtniecības objektiem. Te mēs dzīvojam mazā saliņā, ko sauc par Latviju, te mēs visi esam. Sāp mums Rīga un sāp Aizpute.” Viņš vēlas zināt, kāpēc tas tā notika, un uzskata, ka nav nozīmes kritizēt vai pārmest, bet jāatrod iespēja, kā palīdzēt, lai tā vairs nenotiktu. “Neuzklausa pieredzējušus cilvēkus. Tā nekad nenotiek Japānā, bet tā notiek Latvijā. Man kā inženierim neatnāk un nepajautā – kā tu domā? Vai man ir jāiet pie jaunajiem? Kurš no kura mācās, kuram ir pieredze? Tas ir tāds sociāls un tehnoloģisks samezglojums.”
Aizputnieks uzskata, ka šajā situācijā kontrole bija jāuzņemas Būvvaldei ar tai pakļautajām inspekcijām un tiem, kuri vadīja šo procesu.

Būvnieki rīkojas pēc sava prāta
Labiekārtotais bērnu rotaļu laukums un trenažieru sporta zona atrodas blakus Aizputes vidusskolai. Sākotnēji bērni tikuši tajā ielaisti, bet vēlāk laukums aizslēgts. “Bērni gāja un vēl tagad prasa, kāpēc laukums ir ciet. Mēs nezinām, ko par to atbildēt. Mums ir savs laukums skolas otrajā pusē pie stadiona, un bērni pēcpusdienās dodas tur,” stāsta vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Rudīte Vītola.
Novada domes deputāts Imants Ozols nav apmierināts ar projekta vizuālo izstrādi. Viņaprāt, bērni ir pelnījuši kaut ko vairāk par okeru, proti, brūnganajiem toņiem. Kaut ko jautrāku un priecīgāku.
Aizputes Būvvaldes vadītāja Ineta Butāne laikrakstam pastāsta, ka tehniskais projekts bija viens, bet būvniecības gaitā tika mainīti risinājumi. Līdz ar to iekārtas bija jāsertificē atkārtoti. Par to nebija informēta ne Būvvalde, ne pašvaldība un projekta autors.
SIA “Tap” valdes loceklis Kristaps Rudzājs apstiprina Būvvaldes vadītājas teikto, bet plašākus komentārus nesniedz un skaidro, ka projekta galarezultātu varēja redzēt uz vietas. Šobrīd rotaļu laukums ir nodots ekspluatācijā.

Iesniedz nesertificētas iekārtas
Situāciju skaidro arī projekta pasūtītājs – novada dome. Priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis pastāsta, ka bērnu rotaļu laukumu, kura līgumcena ir 42 955 eiro bez PVN, bija paredzēts nodot pērn augustā uz pilsētas svētkiem, bet sarežģījumu dēļ beidzamā dokumentācija Būvvaldei tika nodota šā gada februārī. Iepirkumā bija prasīts, ka visām iekārtām ir jābūt sertificētām atbilstoši lietošanas prasībām. Kad vajadzēja objektu nodot, tad šādus sertifikātus būvnieks nevarēja uzrādīt, tāpēc pašvaldība projektu ekspluatācijā nepieņēma. “Mēs negribam uzņemties risku. Protams, lietošanas noteikumos būs minēts, ka vecāki atbild par savu bērnu un kādām vecuma grupām tas būs paredzēts. Ja tagad kāds būtu aizgājis rotaļāties un mēs būtu nodevuši ekspluatācijā nesertificētus rotaļu elementus, tad, protams, vainīga būtu dome,” skaidro vietnieks.
Pašvaldība likusi būvniekam veikt šo iekārtu sertifikāciju, tāpēc tas prasījis zināmu laiku. Iepirkumā ticis uzrādīts, kādus rotaļu elementus vai to analogus pasūtītājs vēlas redzēt, bet svarīgi, lai tie atbilstu prasībām. “Ja uzņēmums piedalās iepirkumā un pasaka, ka viņam šādi sertifikāti ir, tad mums nav pamata neticēt. Protams, mums bija arī asākas diskusijas ar būvuzraugu, bet kāda tā situācija bija, tāda bija. Būvniekiem es to uzsvēru pirms būvēšanas, ka ir jābūt šīm iekārtām sertificētām. Dažas bija, bet tieši iekārtām, kuras paredzētas maziem bērniem, nebija. Tās mēs uzskatām par svarīgākām,” saka domes pārstāvis.
Viņš uzsver, ka līdz šim sadarbība ar SIA “Tap” novada domei bijusi veiksmīga. Uzņēmums veicis labiekārtošanas darbus arī bērnudārzā “Pasaciņa”, vidusskolā, Ideju mājā un citur. “Ja līdz šim ir bijusi normāla pieredze ar šo būvnieku, tad vai ir jāprasa no būvniecības sākuma līdz būvniecības beigām jau rādīt papīrus, ko tu tur liksi vai neliksi iekšā?” pamato J. Grasmanis.
Ilgāko laiku aizņēmuši zemes darbi un labiekārtošana, jo elementu uzstādīšana notika praktiski pēdējās nedēļās. Vajadzējis savest smiltis, noplanēt, iesēt zālīti, ielikt bruģi un pamatus elementiem. Paši elementi atvesti pēdējā brīdī. “Kāpēc man meklēt kādu vainīgo? Tā ir mūsu valsts politika, ka visu laiku tiek rādīts, ka ir kāds vainīgs, kam nogriezt galvu. Ja mēs būtu vērsušies pret šo uzņēmumu tā, kā vajag, tad praktiski šis uzņēmējs šodien vairs nebūtu,” skaidro pasūtītāja pārstāvis.
Šobrīd tiek izstrādāti bērnu rotaļu laukuma lietošanas noteikumi un pašvaldība sola, ka šajā mēnesī laukums būs atvērts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uzbūvē bērnu rotaļu laukumu, bet liedz izmantot

Kategorijas