Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Atštaukas” ir kā psihoterapija tautai

ANITA KANTĀNE

2017. gada 16. marts 07:00

95
“Atštaukas” ir kā psihoterapija tautai

“Kurzemes spraunās atštaukas” – šāds nosaukums dots Andreja Miglas grāmatai par folkloras kopas “Atštaukas” dalībniecēm un viņu panākumiem 21 gada garumā. Grāmatas atklāšana notika 12. martā Liepājas viesnīcas “Promenade” Hika zālē. Sveicēju bija sanācis tik daudz, ka zālē papildus tika salikti krēsli, novēroja “Kursas Laiks”.
Autors norādīja, ka grāmata rakstīta komplimentārā stilā, un tāds bija atklāšanas pasākums – sanākušajiem tika teikts paldies “Atštauku” manierē – dziedot un jokojot. Pateicību saņēma labdari, kas palīdzēja grāmatu izdot, prese, kas folkloras kopas gaitas atspoguļojusi savos izdevumos, kā arī uzņēmēji.

Nokrīt no krēsla
Defekts jāpārvērš par efektu – šādu joku grāmatas atklāšanā izstrādāja aktrise Vija Āboliņa. Kad aktrise sēdās savā vietā, viņa aizsēdās garām krēslam. Pārpildītā skatītāju zāle aizturēja elpu, kādu mirkli valdīja neziņas klusums. Tad V. Āboliņa piecēlās un paziņoja, ka ir dzīva, un pasākums turpinājās. Šis gadījums raksturo “Atštauku” attapību un uzstāšanās manieri.
Atklājot grāmatu, vieni no pirmajiem paldies saņēma fotogrāfi, kuri 21 gada garumā sekojuši līdzi aktrisēm un iemūžinājuši tās. Ināra Kaln­arāja paziņoja, ka viņu visvairāk ir fotografējis Aivars Kalnarājs, viņas dzīvesbiedrs, un skatītāju priekšā publiski pateicās. Līdzīgi zāli sasmīdināja Dace Liepa, kura atzina, ka viņu visvairāk ir fotografējis Valērijs Liepa, Grobiņas domes sabiedrisko attiecību speciālists un viņas dzīvesbiedrs. Pateicības saņēma abi Liepājas laikraksti – gan “Kursas Laiks”, gan “Kurzemes Vārds”. Abus laikrakstus A. Migla kopā ar komandu izmantojis, lai restaurētu vēsturi. “Atštauku” dalībnieces katra citādāk atcerējās, kad notikuši svarīgie notikumi folkloras kopas dzīvē.

Piedzimst Līgo svētkos
Grāmata ir dokumentāla, norāda autors. Tajā atspoguļota folkloras kopas tapšana – 1995. gada 21. jūnijā, kad Liepājas teātra dziedošās aktrises sezonas noslēgumā gatavojās Līgo svētkiem teātrī. Grāmatā seko pasākumi, kas dziedošās aktrises padarīja tuvas tautai un populāras.
Atvēršanas svētkos “Atštaukas” paziņoja, ka prezidenti vairākkārt izvēlējās svētkus svinēt tieši tur, kur būs spraunās, dziedošās aktrises. Viņas tikušās gan ar Gunti Ulmani, gan Vairu Vīķi-Freibergu. Grāmatā katrai no folkloras kopas dalībniecēm ir veltītas divas lapas­puses, kurās autors ir publicējis katras mīļāko tautasdziesmu, mīklu, sakāmvārdu un uzskaitījis nozīmīgākās teātra lomas. Grāmatā publicēti arī Mūžībā aizgājušo dalībnieču dzīves gājuma ieskicējumi.
Atklāšanas svētkos A. Migla uzsvēra dziesminieces Austras Pumpures ieguldījumu un fenomenu: “Viņa tautai bija kā psihoterapija.” Gluži tāpat var teikt par “Atštaukām” kopumā.