Arodu apgūst Cīravā

2017. gada 16. marts 07:00

2079

Iepazīt kā vienu no nākotnes iespējām – ar šādu motivāciju Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības tradicionālajā Atvērto durvju dienā pulcējās skolēni no apkaimes un pat Liepājas.

Vēro un domā
“Atbraucu paskatīties, kā te ir, pēc tam izlemšu, vai nākšu,” saka Monika no Krotes. Viņu Cīravā interesē klientu apkalpošanas specialitāte. Šeit mācījusies un viņu ieinteresējusi draudzene. “Nedomāju šeit mācīties,” atklāta ir Anete Ance Dobele no Dzērves. Viņas mērķis ir Liepājas mākslas skola, uz Cīravu atbraukusi intereses pēc. Priekšstats par skolu meitenei radies ļoti labs – daudz pulciņu un citu iespēju. Māra Šeškute no Aizputes pagasta stāsta: “Es vēl domāju, kur mācīties, tāpēc atbraucu paskatīties.”
Roberts Cīrulis, kurš ieradies no Krotes, ir atsaucīgs Cīravas skolotāju aicinājumiem izmēģināt praktisku darbošanos. Mācību birojā Robertam jācenšas precīzi salikt iesienamo grāmatu, un skolotāja Anita Bērza aicina šķietami sievišķīgo specialitāti apgūt arī zēniem. Arī uz traktora iedarbināšanu un vadīšanu Roberts nav jāskubina. Vai nākt šeit mācīties, vēl esot jāpadomā. Vairāk tomēr saistot armijas lietas. Pieredze mārketinga jomā iegūta, darbojoties Krotes pamatskolas mācību uzņēmumā “Skalu puikas”. Roberts teic, ka kopumā jauniešiem izvēles iespēju ir pietiekami, “pasaule ir plaša”.

Izvēli nenožēlo
Par skolas dzīvi “Kursas Laiks” lūdz pastāstīt tās esošos audzēkņus. Kārlis Veisbuks no Kalvenes mācās lauksaimnieku 1. kursā. Cīravas arodskolu izvēlējies, jau mācoties 7. klasē, un ir apmierināts. Lauksaimniecību un tehniku iepazinis, strādājot gan vecāku, gan citu saimniecībā. Kārlim nešķiet, ka lauksaimniecība ir nozare, kurai nav perspektīvas un no kuras būtu jāizvairās.
“Esmu pat laimīgs, ka atnācu uz šo skolu,” saka topošais automehāniķis Kristaps Rosvalds. Skolotāji esot atsaucīgi, pie viņiem varot iet pēc padoma un konsultācijām arī pēc mācību laika. Jaunietis ieguvis auto un traktora vadīšanas tiesības un uz skolu no mājām Bunkas pagastā nereti brauc ar savu automašīnu, ko šeit var arī saremontēt. Tas dod brīvības izjūtu un neatkarību no skolas vai sabiedriskā transporta. Pirms nākšanas uz Cīravu interesējies par Liepājas Valsts tehnikumu, bet sapratis – “tas nav man”. Kāds Cīravas absolvents izstāstījis par savu skolu, un Kristaps sapratis, ka jānāk uz šejieni. Galvenais esot materiālā bāze – audzēkņi var skrūvēt, jaukt un salikt īstas automašīnas. Mācīties uz “dzīvu” tehniku – tāds ir skolotāja Agra Brašas uzstādījums.
“Vēl nesen mums bija kolhozu laika tehnika, tagad tā pamazām atjaunota,” stāsta lauksaimnieku specialitātes audzēknis un skolas pašpārvaldes vadītājs Kristaps Norenbergs. Prakses stundās audzēkņi brauc un strādā ar mūsdienīgu traktoru. Kristaps apsver izvēli izglītību turpināt Latvijas Lauksaimniecības universitātē un uzskata, ka ieliktie pamati būs pietiekami. “Tas jau nav atkarīgs tikai no bāzes, bet no paša.”
Jau tagad gadoties, ka no zemnieku saimniecībām nākušie puiši kādā praktiskā lietā var pamācīt skolotājus. Skola lepojas ar Kristapu arī jomā, kas tieši nav saistīta ar tās dzīvi, bet specialitāti gan, norāda skolotāja Siguta Pugule. Pērn jaunietis kā Krotes mazpulka dalībnieks un prezidents kļuva par laureātu konkursa “Sējējs 2017” nominācijā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks”.
Visi trīs puiši pavada ekskursijā pa skolu vienu no atbraukušo interesentu grupām un pēc katra kabineta apmeklējuma uzdod jautājumu par tajā notikušo. Piemēram, kā sauc skolotāju. Uzdevumus ciemiņiem sagatavojuši arī pedagogi. Virtuvē viņiem jādekorē kēksiņi, bet auto diagnostikas angārā jāsameklē vārdu puzlē paslēptā atbilde uz jautājumiem.

Talants palīdz
“Pāris minūtēs uzreiz var redzēt, kuram ir ķēriens, kuram nav,” potenciālos audzēkņus novērtē ēdienu gatavošanas skolotāja Dace Kudora, kura agrāk strādājusi likvidētajā Skrundas arodskolā. “Jāatzīst godīgi – puiši tomēr ir labāki pavāri.” Ne velti pavāra specialitātes grupās aptuveni trešā daļa esot puiši. Apsviedīgākie paši sameklējot labas prakses vietas, kur pēc tam piedāvā patstāvīgu darbu. Gadoties arī, ka tiem, kuri sākumā mācās bez entuziasma, šis arods iepatīkas. Skolotāja atzīst, ka pavāram nepieciešamās lietas var iemācīties, bet labāk dzīvē sokas tiem, kuriem garšas un ēdiena noformēšanas izjūta ir dabas dota spēja.
No Liepājas šeit mācīties nāk krievu tautības jaunieši, atklāj S. Pugule. Viņi labi apgūstot latvisko vidi un valodu. Iļja Vasjutins stāsta, ka iepriekš mācījies Skrundas arodskolā un apgūst automehāniķa specialitāti. Šeit esot interesanti. “Iepriekš no mašīnām neko nezināju, tikai kā riteņus skrūvēt. Nu jau esmu ko iemācījies.”
“Nereti grupu audzinātāji audzēkņiem ir mātes un tēva vietā, un izglītojamie paši brīnās, ka par viņiem kāds interesējas un tur rūpi,” zina S. Pugule.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Arodu apgūst Cīravā

Kategorijas