Mācās izdzīvot, gatavojot sieru

2017. gada 16. marts 07:00

1510

Piena lopkopība un pārstrāde nav bijis Dagnijas Šperbergas mērķis un sapnis, bet gan dzīves līkloču piespēlēta iespēja.

Dagnija pēc profesijas ir juriste, dzīvojusi un strādājusi pilsētā, bet nu lauku mājā Cīravas pagastā apgūst pavisam citu jomu. Par to, ka tas izdodas, liecina viņas gatavoto sieru un citu piena produktu pircēju atsauksmes. Tirdziņā “Lauku sēta pilsētā” viņi jautājot: “Jūs esat pārtikas tehnoloģe?”

Jāņu siers nav draugs
Saskarsme ar laukiem Dagnijai sākusies kā mīlestība pret zirgiem, kuri, dzīvojot pilsētā, izmitināti kādā sētā. Kad ģimene pirms astoņiem gadiem nonākusi laukos, darījuši visdažādākos darbus un saimniekošanu sākuši ar piecām telītēm. Tās izaudzētas, un Dagnija iemācījusies slaukt govis. Par pārdoto dzīvokli nopirkuši traktoru. Izslauktais piens rosinājis domāt – kur to likt? Sākumā ar to un vienkāršākajiem produktiem cienāti radi un draugi. Pirms diviem gadiem, kad piena bijis jau vairāk, Dagnija iesaistījusies “Lauku sētā pilsētā”.
Pirmie sieri aizgāja cūku silē, atklāj to gatavotāja. Informācija par receptūru un tehnoloģijām iegūta internetā, turklāt izsmeļošāka tā esot krievu valodā. Dagnija sieru gatavo, izmantojot speciālās pienskābās baktērijas, recināšanas fermentus un citas specifiskas piedevas, ko var pasūtīt internetā.
Tiek izmantotas “Krievijas”, “Čedaras” un citu sieru receptes, taču šajos vārdos tos nedrīkst saukt. Saimniece ir gatava ražot sieru ar zilo vai balto pelējumu un citus veidus. Taču “Jāņu siers man nav draugs” – tas nesanākot. “Varu uztaisīt jebkuru, tikai ne vienkāršo sieru ar ķimenēm, un esmu atmetusi tam ar roku.”
Dagnija gatavo gan svaigos ar dillēm un citām piedevām, gan puscietos. Viena rituļa pagatavošanai nepieciešami aptuveni 40 litri piena. Protams, pienam jābūt augstā kvalitātē, no slikta siers nesanāk. Dagnija to pirms siera gatavošanas pasterizē.
Siera rituļiem vairākus mēnešus jānogatavinās. Jo ilgāk nostāvas, jo siers cietāks, garša izteiksmīgāka, pikantāka, bet Dagnijas sieri ilgāk par minimālo periodu negatavinās, jo tiek izpirkti.

Pietrūkst izejvielas
Sava klientūra tirdziņā radusies diezgan ātri, atzinumi par produktiem ceļojot no mutes mutē. Dagnija novērojusi, ka pircēji vēlas mājās gatavotu produkciju, lai gan siers nav lētāks kā veikalā. Ļoti daudzi uz cenu nemaz neskatoties.
Pārējos siera piedāvātājus Dagnija kā konkurentus neuztver, sadraudzējusies, apmainās receptēm. “To, ka mēs tur esam, ir izvēlējies pircējs. Tāpēc nedrīkstam kļūdīties un pievilt. Vari vai nevari – tev tur jābūt.” Tirgum iegādāta vitrīna, jo piens un saule – lielākie ienaidnieki.
Galvenā problēma Dagnijas rūpalā pašlaik ir piena trūkums. Ar pašas septiņu slaucamo govju devumu nepietiek, lai nodrošinātu produkcijas apjomu, kādu varētu sagatavot un realizēt. Pagājušajā ziemā, kad piena jau tā mazāk, pat laiciņu nav braukusi uz tirdziņu. Dagnija spriež, ka optimāli būtu nepieciešamas 20 piena devējas. “Man pat skauž, kad citi sūdzas, ka viņiem nav pienu, kur likt, un par to nemaksā. Man tādu problēmu nekad nav bijis, piena vienmēr ir trūcis.”
Paplašināt ganāmpulku pašlaik nav iespēju, vienīgā izeja varētu būt – pienu iepirkt no cita saimnieka. Tagad jāgaida vasara, kad piena būs vairāk.
Sieviete atzīst, ka viņai piena pārstrādē ir daudz smaga roku darba, tāpēc sapnis ir profesionāls aprīkojums, piemēram, siera katls. Griboties arī paplašināt ražošanas telpas.
Dagnija neslēpj, ka viņai šī nodarbošanās patīk, taču nereti laukos un dubļos jūtoties kā šovā “Izdzīvošanas māka”. No šā lauku biznesa vien iztikt nevarot.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mācās izdzīvot, gatavojot sieru

Kategorijas