Londona pāris dienās

2017. gada 16. marts 07:00

Londona ir viens no tūrisma galamērķiem, un tiem, kuri interesējušies, noteikti zināms, ka iespēja apskatīt pilsētu ir visai dārgs prieks. Ja padomā, ir iespēja izvairīties no lieliem tēriņiem un vienlaikus redzēt visas tās vietas, par kurām lasīts aprakstos, literāros darbos un kas redzētas filmās.

Lidojuma plānošana
Lai samazinātu izmaksas, lidojums ir jāplāno laikus. Jebkurš pateiks, ka, pērkot aviobiļetes pusgadu iepriekš, iespējams lidojumu uz Londonu un atpakaļ iegādāties par 50 eiro un pat lētāk. Iesaku uzreiz skatīties mazcenas lidkompāniju mājaslapas, ja vien esat ar mieru 2,5 stundas sēdēt nelielā laukumiņā un uzklausīt lidkompānijas piedāvājumus nopirkt viņu pārtiku, smaržas un loterijas. Pirkt lidmašīnās neko nevajag. Jebkurā citā vietā šīs lietas būs lētākas un labākas.
Lidojumam dažām dienām nevajag izvēlēties papildu bagāžu, jo tad biļete izmaksās divreiz dārgāk. Rokas bagāžas soma obligāti nav jāpērk īpaši lidošanai, derēs jebkura soma, kas atbilst lidkompānijas noteiktajiem izmēriem.

Lēta guļvieta
Ievērojot to, ka Londona ir metropole, kurā pat nabagiem ir vismaz 1000 eiro mēnesī, bet jebkurš sabiedriskā transporta šoferis saņem vairāk par 2000 eiro, ieteicams nelūkot gulēšanu viesnīcās, kur klāt ir trīs vai vairāk zvaigznes, jo realitātē ir vajadzīga tikai gulta, duša un labierīcības. Lētas ir divas izvēles – moteļi vai guļvieta pie ģimenes, kas izīrē istabiņu. Moteļi ziemas periodā kaut kur pie Temzas var maksāt pat 10 angļu mārciņas par nakti. Protams, vasarā cena būs piecreiz lielāka. Savukārt gulēšana kādas ģimenes mājā maksā no 20 līdz 50 angļu mārciņām par nakti, atkarīgs no mikrorajona. Jo tas būs tuvāk pilsētas centram, jo cena – augstāka.
Neplānojot nakšņošanu iepriekš, var gadīties, ka pievakarē esat kļūmīgā situācijā – izvēloties mājokli steigā, var nākties pārmaksāt.

Pārvietošanās
Atslēgvārds ir “Oyster card”. Tā ir pārvietošanās karte kā Rīgā e-talons. Kartē tiek ieskaitīta kāda summa naudas, un ar to iespējams braukt visos Londonas sabiedriskajos transportlīdzekļos, ieskaitot gaisa tramvajus un kuģīšus. Tūristu kuģīši ir atsevišķs gadījums. Naudu kartē var ieskaitīt lidostā vai autoostā, vai arī jebkurā metro stacijā, izmantojot bankas maksājumu karti.
Ja dienas laikā braukājot tiek sasniegta maksimālā tēriņu summa, pārējie transportlīdzekļi ir par velti. Aprēķinu sistēma ir sarežģīta, bet pēc personīgās pieredzes – nav iespējams dienā nobraukt vairāk par 13 angļu mārciņām jeb aptuveni 15 eiro.
Bez šīs kartes iegādes, piemēram, lidostā vai pasūtot pa pastu, ir jāsaprot arī, kur un no kurienes braukt. Jāteic, Londonā neredzēju 912. autobusu kā Liepājā, bet 386. redzēju, arī 412. Autobusi te kursē dažu mikrorajonu robežās, un daudzviet ir nepieciešama pārsēšanās no viena transportlīdzekļa citā, lai varētu nokļūt līdz galamērķim. Tāds pats ņudzeklis ir arī Londonas pazemē. Tramvajs, tiesa, viņiem tikai viens tāpat kā Liepājā. Kāds ir Londonas vienīgais tramvajs, apskatīt var Griničā. Savukārt metro līnijas Londonā, mijoties ar vilcieniem, iet visos virzienos un vairākos stāvos. Metro ir apkalpojošais personāls, kurš labprāt palīdz un norāda uz pareizo ieeju vai izeju. Tiesa, tas noder tikai tad, ja protat paskaidrot angļu valodā, kurp jānokļūst, un saprast, ko atbild izpalīdzīgais londonietis. Daži no viņiem ir ļoti grūti uztverami pat cilvēkiem, kuri gadiem skolā mācījušies angļu valodu.

Kurp doties?
Ja Londonā būsit tikai pāris dienas, tad nevajadzētu plānot apskatīt izstādes – tas atgadīsies pats no sevis. Visur ekskursija aizņems vairākas stundas un prasīs vismaz 20 angļu mārciņas par ieeju, lai gan ir jaukumi par brīvu. Piemēram, karalienes sardzes maiņa, kas ilgst vairāk par stundu. Pie Bakingemas pils izjādē dodas dragūni, bet pie pils spēlē orķestris un maršē vīri lāčādas cepurēs. Vietas laukumā ieņemt jāiet laikus. Sardzes maiņa Bakingemas pilī sākas pulksten 11 no rīta, bet jau 10.30 laukumā pie pils ir milzu pūļi ar visu tautību un rasu tūristiem.
Pēc Bakingemas pils var uzsākt pastaigu. Starp citu, Britu nacionālajā muzejā ieeja ir bez maksas. Šī ir vieta, kur var pavadīt visu dienu, skatoties uz ēģiptiešu mūmijām un babiloniešu brīnumiem. Nejauši var nokļūt Oksfordas ielas skavās un ļauties iepirkšanās priekam, bet par to pastāstīšu atsevišķi. Šādu vilinājumu pa ceļam netrūks, un skaidri jāapzinās, kurp doties un ko gribat redzēt.

Uz Temzas krastmalu
No Bakingemas pils līdz Vestminsteras katedrālei var iet kājām. Tāpat kājniekos turpinot Londonas apskati, var aiziet līdz Svētā Džeimsa parkam (St. James Park) un sasniegt parlamenta ēku un pulksteni “Big Ben”. Te tiešām ir vērts patērēt krietnu pusstundu, lai varenās kroņa ēkas apskatītu no visām pusēm. Pāri Temzai pavērsies skats uz “Londonas aci” (London Eye), kas tūristus panorāmas ratā uzved 136 metrus augstu, bet, ja nav plāna tur laulāties, kā daudzi to dara, naudu un laiku ieteicams pataupīt citām lietām.
Paliekot Temzas kreisajā krastā, ejot uz dienvidiem, var nonākt Trafalgaras laukumā, kur atrodas Nacionālā galerija. Te var apskatīt Nelsona statuju, jo pats laukums nosaukts par godu Trafalgaras kaujai, kad angļu flote sakāva frančus 1805. gadā. Te notiek dažādas svinības, angļi sagaida Jauno gadu, laukums parādījies dažādās filmās, piemēram, “Casino Royale” 1967. gada versijā. Aģenta 007 faniem noteikti jāiziet uz Londonas tilta (London Bridge) un jāmēģina krastā atrast ēku, kur filmā uzspridzināja MI6 galveno ofisu.
Var turpināt iet kājām uz dienvidiem gar Temzu, un tūrisma objekti paši iznirs ceļā.

Atpūtiniet kājas!
Pēcpusdienā, kad kājas sāk ļimt pēc nostaigātajiem kilometriem un acis gurst no brīnumiem, ieteicams izmantot kuģīti, kur var mierīgi sēdēt un klausīties kapteiņa nesteidzīgā vāvuļošanā, jo saprast viņu pilnībā izdodas tikai tiem, kuri jau kādu laiciņu dzīvojuši Londonā. Kuģītis ceļā dodas no Londonas cietokšņa, kas ir vecākā celtne pilsētā. To arī varētu saukt par vienu no mūsdienu civilizācijas šūpuļiem. London Tower ir jauka celtne, kur šobrīd glabājas karalienes dārgumi un kronis. To var apskatīt arī iekšpusē, bet tikpat labi var uzmeklēt daudz filmiņu par to, kā tur iekšā ir. Savukārt uz kuģīša var mierīgi sēdēt un skatīties uz abiem krastiem, klausoties stāstu par to, kas jau redzēts vai palicis nepamanīts.
Iespējams pamāt uz tiltiem esošiem londoniešiem, kuri māj pretī, un dzirdēt kapteiņa ironizēšanu par Temzas pludmali. “Cilvēki mēro tūkstošiem jūdžu, lai redzētu šo brīnišķīgo pludmali,” smejas kapteinis. Tā kā dienas laikā upes līmenis svārstās par vairākiem metriem, jo lejtecē ir spēkstacija, tad pludmales smiltis patiesi ir briesmīgas un vairāk atgādina mēslus.

Griniča un “O2” arēna
Kuģīša galapietura ir Griničā. Tas savā veidā ir pasaules sākums un beigas. No šīs vietas sāk mērīt pasauli un skaitīt laiku. Līdz 0 līnijai observatorijā var arī aiziet. Tur šobrīd vairs nav Griničas observatorijas, jo Londonā ir par gaišu. Palicis tikai muzejs. Griničā bijušas arī karaliskās kuģu būvētavas, kuru vietā tagad atrodas muzeji.
Iestājoties tumsai, vērts doties vēl vairāk uz dienvidiem, kur ir slavenā “O2” arēna. “O2” ir mobilā operatora nosaukums. Šo karti var nopirkt, iebraucot Londonā, un tad iespējams atrast maršrutus, jo Latvijas mobilo operatoru piedāvājumā tikt pie interneta Londonā izrādījās pagrūti.
Bez pašas arēnas apskates, uz kuras jumta var uzkāpt, maksājot bargu naudu, ir brīnišķīga atrakcija, kuru var apmaksāt ar sākumā iegādāto “Oyster” sabiedriskā transporta karti. Tas ir gaisa tramvajs, kas iet pāri Temzai un naksnīgā pilsēta ir gluži pie kājām. Šī brīnišķīgā ainava maksā vismaz trīs reizes lētāk nekā pacelšanās 136 metru augstumā ar London Eye, bet apskatīt var visu, kas ir ievērības cienīgs.

Ēst var, bet garšo slikti
Vispirms jau, ceļojot uz Londonu tikai uz dažām dienām, ieteicams bruņoties ar līdzņemamām maizītēm. Visas lidostas un Londonas centra ieskrietuves nav derīgas pusdienošanai. Ir divi iemesli, kādēļ neiet kafejnīcās “Subway”, “Costa’s” vai “Starbucks”. Pirmkārt, par kafiju un maizīti noliksit 10 mārciņas un šā spēcinājuma pietiks pāris stundām. Otrkārt, viss, ko tur dod, garšo tik specifiski angliski, ka dažiem var likties neēdams. Vērtākās ēdināšanas iestādēs, kur apkalpo pie galdiņiem, vispirms ieteicams aplūkot ēdienkarti pie durvīm, pievēršot uzmanību cenām. Ja otrais ēdiens maksā mazāk par 30 mārciņām – tā ir laba cena, bet, iespējams, arī izpildījums uz šķīvja būs atbilstošs.
Angļi ķer tūristus, izmetot dažādas ēsmas, bet neaizmirst nopelnīt. Tā, piemēram, arēnā “O2” esošajā ēdnīcā “Jimmy” stāv rinda. Te jāmaksā vien 18 angļu mārciņas un var ēst, ko vien vēlies. Ir gaļa un kartupeļi, makaroni un picas, krēmi un saldējumi. Īsta Džimmija leiputrija. Tas ir āķis. Cilvēki priecīgi liek lekni vircotos ēdienus uz šķīvjiem un ēd gardām mutēm, līdz sagribas dzert. Tā darīju arī es. Šeit angļu peļņas iespēja paslēpta apstāklī, ka dzērienus tirgo par naudu. Visus dzērienus. Tad ir jāizšķiras, vai pirkt dzērienu par vēl četrām mārciņām, vai arī ēšana ir jābeidz un jāiet uz tuvējo veikaliņu. Tur dzēriens maksās divas mārciņas, bet atpakaļ “Pie Džimmija” atkal jāpērk jauna ieeja. Visbeidzot, mans komentārs par Džimmija leiputriju ir gluži kā amerikāņu filmā “Krokodils Dandijs” par Austrālijas savvaļas uzkodām: “Ēst var, bet garša sūdīga.”

Iepirkšanās
Jau pieminēju Oksfordas ielu. Uz šejieni iepirkties brauc visas pasaules bagātākie pilsoņi, jo te uz vienas ielas vienkopus atrodami visas pasaules zīmoli. Protams, ka tās dāmas, kuras meklē Pradas brunčus, manus ieteikumus var nelasīt, jo tie domāti ļaudīm, kuri meklē ko atbilstošu Latvijas vidējai algai, kas Lielbritānijā ir nabagu maize. Apskates vērts noteikti ir Selfridža veikals. Nesen LTV rādīja seriālu par šā veikala dibināšanu un pirmo īpašnieku. Pašā veikalā cenas nav draudzīgas, bet ēdnīcā var nolūkot kaut ko labāku nekā parastajās ieskrietuvēs uz visiem stūriem. Pirmais veikals, kas atbilst vidusmēra latvieša maciņam ir “Primark”. Nopirkt kaut ko var, ja tiešām vajag. Mazliet jēdzīgāki kvalitātes ziņā ir veikali “H&M” un “Marks&Spenser”. Cenas vēl aizvien simpātiskas, izvēle krietni lielāka nekā Latvijas veikalos. Redzēju milzu veikalu “Zara” divos vai pat trīs stāvos. Šā veikala piekritējiem noteikti Londonā būs, ko izvēlēties. Kam patīk sportisks stils – pieņemamas cenas ir “SportsDirect” veikalā. Tiesa, braukt uz Londonu tādēļ vien nav vērts, jo no šā veikala mantas var pasūtīt internetā.
Pēdējā naudas atlikumu iztērēšana iespējama jebkurā lidostā, kur līdz iekāpšanai pasažierus pavada veikalu virtenes. Tikai nevajag iedomāties, ka pie uzraksta “Duty free”, kas nozīmē “bez nodokļiem”, tiešām kaut kas ir lētāk. Visbeidzot, šopinga laikā nevajag aizmirst, ka uz Londonu atbraucāt ar rokas bagāžu, kuras tilpums ir ierobežots.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Londona pāris dienās

Kategorijas