Mārketings – tilts, kas savieno patērētāju ar ražotāju

Attīstoties mobilajām tehnoloģijām, vienlaikus pieaug arī reklamēšanās mājaslapu mobilajās versijās un dažādās mobilajās lietotnēs, no kurām vispopulārākā un it kā vienkāršākā patlaban ir “Facebook”. Reklāma sociālajos medijos, no vienas puses, ir ļoti vienkāršs un lēts veids, kā pastāstīt par savu produktu vai pakalpojumu, tomēr ļoti bieži tiek pieļautas arī kļūdas. “Piemēram, man ir parādījušās reklāmas partijām, kas kandidēs pašvaldību vēlēšanās simtiem kilometru attālumā no manas dzīvesvietas, tāpat esmu saņēmis apsveikumu Sieviešu dienā, vai arī man eksponēta reklāma pasākumam, kas jau ir beidzies. Internetā cilvēki ātri ierauga un tikpat ātri visu aizmirst, bet eksponējiet situāciju uz reālo dzīvi – vai Liepājā startējošai partijai ir vērts izvietot vides reklāmu Daugavpilī, vai aicināsit cilvēku uz pasākumu, kas notika vakar? Tā ir nevajadzīga naudas un laika tērēšana,” pieredzē dalās Dzintars Hmieļevskis, kurš sevi dēvē par sabiedrisko attiecību un sociālo mediju guru.
Eksperts atzīst: internets un mobilās ierīces ir lielisks veids, kā lēti un vienkārši sasniegt savus klientus, bet tā var izvērsties arī par bezmērķīgu naudas izšķiešanu, ja nav nekādas saprašanas par šo sistēmu darbības pamatprincipiem. Tāpēc labāk ir pakonsultēties pie kāda sev pazīstama attiecīgās jomas profesionāļa vai vienkārši zinošāka cilvēka. Ne vienmēr šāda vienkārša konsultācija būs par maksu. Ja būs, Dz. Hmieļevskis iesaka uztvert to kā investīciju, kas naudu palīdzēs ietaupīt.
Eksperts uzskata, ka noteikti nevajag aizmirst arī kopš iepriekšējā gadsimta pierastos reklāmas līdzekļus, tostarp reklāmu “no mutes mutē” un cilvēku tiešo uzrunāšanu. “Protams, tiešā veidā jūs nekad neuzrunāsiet tikpat daudz cilvēku, cik ar interneta reklāmas palīdzību, tomēr atdeve būs procentuāli lielāka. Tāpat efektīva joprojām ir reklāma drukātajā presē,” pārliecināts Dz. Hmieļevskis.
Kā radīt izcilu reklāmu?
Sabiedrisko attiecību un sociālo mediju guru pirms reklamēšanās vienmēr iesaka atbildēt uz šādiem jautājumiem: kas ir mana auditorija, kur tā visvairāk uzturas, kādi ir tās paradumi, proti, ģeogrāfiskā atrašanās un mediju lietojums, un ko ar reklāmu vēlas sasniegt? Viņaprāt, sabojāt reputāciju ar reklāmas palīdzību ir samērā grūti. Tikpat grūti, cik izveidot izcilu reklāmas kampaņu, un parasti vienu no otras šķir viens mazs solis. “Protams, ir pietiekami daudz gadījumu, kad reklāmas veidotāji ir aizgājuši par tālu savā radošumā. Tomēr visbiežāk kļūdas tomēr tiek pieļautas, izvēloties neefektīvus komunikācijas kanālus,” skaidro Dz. Hmieļevskis.
Ziņas izplatās ātrāk
To, ka strauji pieaug sociālo mediju loma mārketingā, atzīst arī uzņēmuma “WRONG” sociālo mediju direktors Vilhelms Meisters. “Sociālo mediju komunikācija sniedz ļoti daudzas iespējas, kas agrāk nav pastāvējušas. Ar savu auditoriju iespējams veidot ilgtermiņa attiecības ar zemām izmaksām. Tāpat sociālo mediju reklāma ļauj sasniegt cilvēkus precīzāk nekā jebkad – ar dažiem klikšķiem iespējams mērķēt reklāmu, piemēram, uz sievietēm 30–45 gadu vecumā, kuras atrodas viena kilometra rādiusā no mums interesējošās adreses Liepājā.”
Sociālo mediju vidē apstākļi un tehniskās iespējas mēdz mainīties ārkārtīgi bieži. Šobrīd uzvar vizuāli spēcīgas, pamanāmas ziņas, aizvien vairāk tiek lietoti tie sociālie tīkli, kuros viss uzsvars ir tieši uz vizuālo komunikāciju un lakoniskumu – piemēram, “Instagram” un “Snapchat”. “Interesanta pēdējā laika tendence ir sociālo tīklu slavenības – cilvēki, kuriem sekotāju loks pārsniedz uzņēmumu vai organizāciju sekotāju skaitu, jo viņiem izdodas radīt interesantu saturu un pulcēt ap sevi cilvēkus. Bieži vien atsevišķi cilvēki sociālajos tīklos ir daudz ietekmīgāki par zīmoliem vai pat medijiem,” novērojis “WRONG” direktors.
Viņš uzsver, ka pret sociālo mediju komunikāciju jāattiecas gana rūpīgi – ja esat nolēmuši veikt komunikāciju sociālajos tīklos, vērts rūpīgi izsvērt, kuros kanālos komunicēt, kāpēc to darīt, par ko runāt un cik bieži. Lielākās problēmas ir gadījumos, kad sociālo mediju komunikācija tiek uztverta kā kaut kas otršķirīgs – piemēram, ignorējot klientu atsauksmes un komentārus vai publicējot ziņas reizi divos mēnešos.
Sociālajos tīklos ziņas izplatās ātri un praktiski neierobežotam cilvēku skaitam – agrāk neapmierināts klients par savu pieredzi varbūt pastāstīja pāris cilvēkiem, taču sociālajos tīklos pastāv risks, ka negatīvo pieredzi redzēs tūkstošiem cilvēku – ar to vienmēr jārēķinās, brīdina eksperti.
Izstāsta sen zināmu stāstu
Voldemārs Dūdums par reklāmu “Brauc uz Liepāju izvējoties” saņēma galveno balvu Latvijas radošo izcilību festivālā “Adwards 2016”. Vaicājot reklāmas autoram, kāda ir panākumu atslēga izcilai reklāmai, V. Dūdums atzīst, ka nekādus mārketinga instrumentus neizmanto. “Ir strādāšana ar galvu, domāšana, skatīšanās, gruzīšanās, nesanākšanas, cenšanās, negulēšana. Cenšanās būt maksimāli godīgam gan pret sevi, gan pret tiem, kuri reklāmu skatīsies. Nemēģināt pašam sev iestāstīt muļķības, ka šī ir laba ideja, visiem patiks tikai tāpēc, ka man viņa patīk.” Reklāmists uzsver: galvenais ir pareizi izdomāt, būt īstajā vietā un laikā ar īsto reklāmas formātu. Reklāmas “Izvējojies” autors pastāsta, ka Liepājas gadījumā tas nostrādāja tāpēc, ka stāsts par vēju jau bija zināms, iekodēts arī pilsētas himnā. “Vai nu tas bija jau atklausīts pietiekami ilgi, vai arī bija kaut kā apziņā aizpūties prom. Mēs vienkārši to pašu stāstu izstāstījām citādāk.”
V. Dūdums uzskata, ka arī kino pasaulē filmas, kuras tiek uzskatītas par labām un kurām ir panākumi, patiesībā vairāk vai mazāk stāsta vienu un to pašu stāstu. Tie ir stāsti par mīlestību vai par aizrautīgiem piedzīvojumiem, vai par labo, kas uzvar slikto. Tie ir vecie stāsti, tikai tie tiek izstāstīti ar citiem personāžiem, citā veidā un laikā. V. Dūdums nenoliedz, ka Liepājas reklāmas rezultāts bija patīkams pārsteigums, jo pirms tam netika izstrādātas īpašas formulas, ka tieši tā tas viss būs. “Bieži ir tā, ka darbu izdara labi, pareizi un visam vajadzētu sakrist, bet nesakrīt. Nav slikti, bet nav arī izcili. Šeit tas izdevās,” atzīst reklāmists ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi.
Meli netrāpa
Starp klasiskajām reklāmām, ko katru dienu redzam televīzijā un visur citur, ir tādas, kuras kaitina, kas izraisa nepatiku, kas liek pārslēgt kanālus, kuras kaut kur zemapziņā izsauc nepatiku pret reklamējamo produktu. Jautājums – kāpēc tā ir? “Atbilde, ko es esmu sapratis, ir tas, ka redzi – tevi uzskata par muļķi, stulbeni, tev mēģina iestāstīt kaut ko, kas patiesībā tā nav, un tas viss tiek darīts tikai tāpēc, lai pārdotu produktu, lai tu noteikti to nopirktu. Vecais gadījums par jogurta reklāmām, kurās parasti ir laimīgā ģimene – māte, tēvs, divi bērni, suns vai kaķis – un visi ir smaidīgi, viss ir labi un tik forši. Visi ēd jogurtu, tāpēc viņiem viss izdodas. Jebkuram ir skaidrs, ka tā nenotiek. Tu to jogurtu vari trīsdesmit litrus dienā tempt, bet, vienalga, dzīve no tā nemainīsies. Nesāks saule tāpēc spīdēt. Reklāmu veidotāji ir iedomājušies, ka cilvēki tam noticēs, bet cilvēki tam absolūti netic,” novērojis neatkarīgais radošais direktors V. Dūdums.
Arī Liepājas reklāmas gadījumā autori varējuši rādīt, ka Liepājā vienmēr spīd saule, cilvēki staigā šortos, pa ielām lēkā mērkaķi, pludmalē nepārtraukti notiek ballītes ar plikām meitenēm un ģimenes visas ir laimīgas un nekad nestrīdas. Bet nonākuši pie slēdziena, ka tas vējš ir un no tā nevar izbēgt. Ir dienas, kad Liepājā pūš tā, ka negribi iziet ārā uz ielas. “Tu vari taisīt, kādu reklāmu gribi, bet vējš tur pūš un pūtīs, tā pilsēta ir pie jūras. Mēģinājumi iestāstīt, ka tā nav un nebūs, ir meli. Cilvēks skatās un saka: tie ir meli. Mēs pieņēmām faktu, ka vējš ir, un pārvērtām defektu par efektu. Arī klipā nav pārāk saulainu skatu. Pēdējos kadrus parasti liek saulainus, cerību un līksmes pielietus, bet tur ir kadrs, kurā riet saule un pūš vējš. Ja kādam to izstāstītu, tad teiktu, ka tas neizskatās pēc saulainās Turcijas pludmales, un tā ir. Tā nav skaistā Turcijas pludmale, tā ir Liepāja.” Reklāmists atzīst: “Cilvēki dzīvē strīdas, ir problēmas, un mums nepatīk no rītiem agri celties. Tās visas lietas tādas ir. Tas nestrādā, ja mēģini iestāstīt pretējo. Protams, ir cilvēki, kuri ar datiem pierāda: ja reklāmu rāda no rīta līdz vakaram televīzijā un samaksā par to ļoti lielu naudu, tad pārdošanas apjoms veikalā celsies.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām