Gatavojas dzīvot vieni

2017. gada 23. marts 07:00

850

Vēl nesen deinstitucionalizācijas (DI) process jeb aprūpējamu cilvēku integrācija sabiedrībā bija tikai Labklājības ministrijas plānos. Pērn “Kursas Laiks” rakstīja par DI sākumu projektos un plānotajiem līdzekļiem, kas ir mērāmi desmitos miljonu eiro. Palūkot, kā process sācies, laikraksts iegriezās VSAC “Kurzeme” filiālē “Iļģi” Grobiņas novadā.

Novērtē cilvēku spējas
DI ir process, kurā “Iļģu” klientiem tiek piedāvāta iespēja dzīvot sabiedrībā. “Šobrīd ir notikusi mūsu klientu izvērtēšana – kurus no iemītniekiem mēs varētu laist dzīvot patstāvīgi, bet kurus ne,” stāsta VSAC “Kurzeme” filiāles “Iļģi” vadītāja Gita Babajana. Aprūpes centrā no 290 klientiem 58 cilvēki esot saņēmuši atzinumu, ka var dzīvot ārpus aprūpes centra. Novērtējums ir veikts, un visi klienti ir saņēmuši savu sagatavošanās plānu, kurā ir apkopots viss klientam nepieciešamais atbalsts, lai viņu sagatavotu dzīvei ārpus aprūpes iestādes.
“Jautājums vienmēr ir bijis – cik liels ir cilvēka potenciāls un ko viņš var apgūt,” tā G. Babajana. Viņa atzīst, ka aprūpes centrs ar cilvēku rehabilitāciju nodarbojies visu laiku. Arī tad, kad vēl nebija izsludināta integrācijas programma, kas paredz, ka strādā ne tikai aprūpes centra darbinieki, bet klienti saņem atbalstu arī no citiem speciālistiem. Iestāžu iemītniekus patstāvīgai dzīvei sagatavos aptuveni gada laikā. Galarezultātā cilvēki no aprūpes iestādes nonāks pašvaldībā, kur viņiem būs norīkots asistents, kurš palīdzēs iejusties. Patlaban “Iļģu” aprūpes centra klienti sāk apgūt nepieciešamās prasmes, kas katram no viņiem norādītas sagatavošanās plānā.

Rīga līgumu neparaksta
“Šobrīd vēl nav pilnīgas skaidrības par to, kas notiek pašvaldībās. Projekts paredz, ka klients var izvēlēties vietu, kur gribēs dzīvot, bet, piemēram, Rīgas pilsēta negrasās parakstīt līgumu. Arī “Iļģos” ir cilvēki, kuru sākotnējā dzīvesvieta ir Rīga, un viņi grib dzīvot tieši tur, jo pazīst vidi. Taču Rīga ir nolēmusi projektā neiesaistīties,” atklāj G. Babajana.
Kurzemē pašvaldības esot atsaucīgas, tomēr daudzviet vēl nav skaidrības, cik cilvēku novadi gatavi uzņemt. Par šo stāvokli “Kursas Laiks” rakstīja jau iepriekš. DI procesam ir divas daļas – pirmā, kad cilvēki tiek sagatavoti patstāvīgai dzīvei, un otrā, kad zināms, kurp viņi dodas. Otrajā daļā pašvaldības arī saņem finansējumu ēku remontam un būvniecībai. Pēc būtības neskaidrība ir par brīdi, kad klients jau izteicis konkrētu vēlmi, kur vēlas dzīvot, bet dzīvesvieta vēl jāsagatavo.

Spējīgākie patstāvību nevēlas
Šobrīd “Iļģos” 58 cilvēki ir saņēmuši novērtējumu, ka var dzīvot ārpus aprūpes centra, tomēr spējīgākie no viņiem neraujas “brīvībā”, jo jau tagad dienas laikā var doties uz Grobiņu vai Liepāju, apmeklēt veikalus, izstādes vai tirgu. Pie aprūpes iestādes vārtiem sastapts vīrs “Kursas Laikam” pastāstīja, ka dodas pastaigā uz Grobiņu, bet pavisam tur dzīvot nemaz negribētu: “Te ir labi, mums palīdz un vienmēr būs silti.”
“Mēs esam izvirzījuši spējīgākos, un viņiem ir dota iespēja, bet galvenais ir viņu pašu griba. Tie, kuri spēj izvērtēt riskus un situāciju, dažkārt pasaka kategorisku nē. Cilvēks saprot, ka pensija ir neliela, ārpusē viss būs jādara pašam un pašam jāgādā. Tiesības dzīvot sabiedrībā līdzi nes arī pienākumus, kas rodas, patstāvīgi dzīvojot. Spējīgākos klientus ir grūtāk motivēt atstāt aprūpes iestādi. Viņi ļoti labi saprot, ka šeit dzīve ir vieglāka. Biežāk gribu dzīvot ārpus aprūpes centra izsaka cilvēki, kuri nespēj novērtēt visus riskus. Tieši viņiem ir nepieciešams vislielākais atbalsts un apmācība,” uzskata iestādes vadītāja un uzsver, ka vēl aizvien ir rinda jautājumu. Kā cilvēks uzsāks dzīvi pašvaldībā? Kā to uztvers kaimiņi? Kā notiks integrācija sabiedrībā? “Bieži vien cilvēki nesaprot, ko var sagaidīt no mūsu klientiem. Te ir nepieciešams izglītošanas un izskaidrošanas darbs.”

Aprūpētājiem darbs būs
Pirms DI procesa sākuma baumoja, ka daudzos aprūpes namos samazinās darbinieku skaitu vai tos pilnībā likvidēs. “Tas, ka daļa klientu atstās aprūpes namu, dos iespēju vairāk uzmanības veltīt tiem cilvēkiem, kuriem aprūpe un pieskatīšana nepieciešama ik mirkli,” apgalvo VSAC “Kurzeme” direktora vietniece un Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Maruta Indriksone. Viņa seko procesa izpildei mūspusē un galvo, ka pašu aprūpes centru darbiniekiem nekad nav bijis satraukuma par darba vietām.
Arī G. Babajana apliecina: “Uz vietas jau redzam, cik cilvēku aizies un cik paliks aprūpē. Trešā un ceturtā līmeņa aprūpējamie nevar atstāt iestādi, jo viņiem pieskatīšana vajadzīga visu laiku.”

Kā pansionārus uztvert?
“Lai mazinātu sabiedrības satraukumu par to, kādi aprūpes centru klienti nonāk sabiedrībā, varu pateikt, ka jau šobrīd ļoti daudzi mūsu klienti ir uzsākuši patstāvīgu dzīvi Liepājā un novados. Mūsu klienti ir sirsnīgi, līdzjūtīgi un labsirdīgi. Viņiem patīk komunicēt,” stāsta I. Babajana.
Tiesa, var gadīties, ka aprūpējamie, izejot patstāvīgā dzīvē, aiz sevis nenovāc, viņu uzvedība nav gluži tāda pati kā visiem pārējiem. Tādēļ arī nepieciešami asistenti. “Par mūsu klientiem nav pārmetumu, ka viņi ubagotu vai uzmāktos cilvēkiem, kad aizbrauc uz pilsētu. Situācijas var būt dažādas, jebkurā gadījumā cilvēki ar īpašām vajadzībām nav tie, kuri vairo kriminālo statistiku,” piebilst M. Indriksone.
Savukārt G. Babajana uzsver: “Ir svarīgi, lai DI procesā iesaistītos pati sabiedrība. Ja mēs vēlamies, lai cilvēki uzsāktu savu dzīvi, ir viņiem jāpalīdz un ne tikai asistentiem. Indivīdi sabiedrībā no procesa nevar norobežoties, sakot – tā nav mana darīšana.”

Darbnīcās apgūst prasmes
Lai nodrošinātu integrācijas procesu, iemītnieku spējas reizi pusgadā izvērtē un sastāda individuālu rehabilitācijas plānu, kas tālāk paredz, kādas nodarbības cilvēkam ir nepieciešamas. Katram vajadzības var būt dažādas, tādēļ arī darbnīcas un interešu pulciņi “Iļģos” ir dažādi.
“Kursas Laiks” apmeklēja vairākas darbnīcas, kurās iļģenieki apgūst prasmes. “Mums ir gan rokdarbu, gan kokapstrādes darbnīcas. Ir arī keramikas nodarbības, kā arī dārza darbi. Tur arī var redzēt reālo rezultātu, ko cilvēki ir paveikuši. Ir prieks gan viņiem pašiem par darinājumiem, gan mums. Ir cilvēki, kuri patiešām gatavojas darba tirgum, piemēram, mācās Cīravā. Tieši šobrīd mūsu iemītnieks Dainis Grīslis, kurš Cīravā apgūst pavāra arodu, pie mums ir arī praksē,” pastāsta G. Babajana.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gatavojas dzīvot vieni

Kategorijas