Nosvin trīs jubilejas

2017. gada 23. marts 07:00

2810

Purmsātu muižā 16. martā pulcējās vietējie iedzīvotāji un viesi, lai svinīgā pasākumā svinētu trīs gadskārtas. Apdzīvotajai vietai – Purmsātiem – apritēja 660 gadu, senlietu krātuve atzīmēja 30 gadu pastāvēšanu, bet sabiedriskā labuma biedrība “Rumula” – piecu gadu darbību.

Svētku netrūkst
“Man Purmsātos ļoti patīk,” saka liepājniece Elvīra Ņikiforova, kura strādā speciālajā internātskolā par psiholoģi. Pirmo reizi te ieradusies vasarā, kad viss ir zaļš. Pēc astoņiem nostrādātajiem gadiem viņa saviem radiem un draugiem sakot – “mēs Priekulē”, “mēs Purmsātos”, jūtot piederību šai vietai. “Mana vājība ir muižas un pilis, un es šeit tiešām labi jūtos,” atklāj Elvīra.
Osvalds Bunka ir purmsātnieks no bērna kājas. Viņa tēvs uz šejieni atnācis no Dunikas Liepieniem, viņam kā latviešu strēlniekam te iedoti 20 hektāri zemes. Uzcēlis māju, kurā ar ģimeni līdz karam dzīvojis. Pēc dienesta armijā Osvalds strādājis kopsaimniecībās par šoferi, mehāniķi, darbnīcu vadītāju. Purmsāti neesot nekāda nomale, un tas, ka leišmale – “o, tas ir labi!”. Jau pēc kara uz Skodu braukuši pēc sivēniem, pēc kāpostu stādiem, tagad – pēc lētākām detaļām tehnikai. “Mierīgi var dzīvot”, arī svētku netrūkst. Martā to bijis “vairāk, kā vajag” – kolhoznieku balle pagasta centrā Virgā, mednieku balle. Vislabākā kultūras dzīve tomēr bijusi kolhoza laikā, jo apkārt braucis kino. Slaucējas tā steigušās uz seansu, ka “spaiņi gāja pa gaisu”. Taču “laiki mainās un dzīve arī”.
Īstens savas zemes un Purmsātu patriots – tā Osvalds tiek raksturots, sveicot viņu kā vienu no ilggadējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Par uzticību šai vietai mūža garumā sumina arī Arnoldu Pankoku, sveicieni tiek sūtīti Austrai Bunkai un Ritai Sprūdei.

Vēlme piepildās
Pasākumu vadītāju – Priekules kultūras nama darbinieču Rigondas Džeriņas un Lienas Bražes – lasītās teikas atgādina, ka Purmsātu muižas pils vēl nav no zemes izcēlusies, jo barona kuilis nav pietiekami nobarots.
Bet muižu vienmēr kāds ir pārvaldījis – sākot ar baronu Rommelu dzimtu un beidzot ar internātskolas direktori Anitru Šneideri pašlaik. “Tas ir labākais, kas ar šo ēku varēja notikt, jo, braucot pa Latviju, redzam, cik daudz muižu ir pamestas, pusgruvušas,” viņa spriež, iejūtoties baroneses lomā.
Muižā strādājuši daudzi no tiem, kuri ieradušies viesu un sveicēju statusā. Kādreizējā ilggadējā Virgas pagasta vadītāja Ruta Balode bijusi mācību pārzine un pasniegusi dzīves mācību. “Skatoties uz skaitli 660 ielūgumā, aizdomājos, kur tajos ir mana vieta.” Secinājusi, ka šo vietu zina jau 60 gadus. Ruta atgādina, ka čaklie, uzņēmīgie purmsātnieki bijuši arī visu laiku ar kaut ko neapmierināti un prasīgi. Viena no viņu vēlmēm bijusi atdalīties no Virgas pagasta un “par visu varu” pievienoties Priekulei. “Un jūs to dabūjāt! Ko ļoti vēlas, tas piepildās,” Ruta norāda uz Priekules novada izveidi.
Grupas “Lustīgais blumīzers” līderis Mārtiņš Bergmanis, gādājot par muzikālo fonu, atminas, ka šeit spēlējis ballīti pirms 15 gadiem, un aicina pasākumu tvert “viegli un mīļi”. Grupai izdodas klātesošos iekustināt uz līdzdziedāšanu un darbošanos.

Skries pastalās
Par senlietu krātuves pamatu likšanu vairākkārt tiek sumināta Dzidra Varanovska. “Visu dara Ieva, bet mani sveic,” viņa neslēpj samulsumu. “Sākums ir ļoti būtisks, turpināt ir vieglāk,” uzsver novada kultūras darba vadītājs Gundars Venens. No 2009. gada krātuvi vada Ieva Šteinberga, viņas vadībā tā no skolas vēstures materiālu apkopojuma kļuvusi par visas apkaimes kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāju.
2012. gada 16. martā “Kuršu” mājas 15. dzīvoklī kolēģu pulciņš atzīmējis vārda dienu Guntim Šalmam. Sarunas, domas un vīzijas par savu skolu un dzīvesvietu materializējušās konkrētā lēmumā – “Dibinām biedrību!”. Tās nosaukums izvēlēts no laika, kad šī vieta dēvēta par Rumulu, bet iedzīvotāji – par rumulniekiem. Par biedrības tradīciju kļuvis Ziemassvētku labdarības pasākums un koncerts. Rakstot projektus, piesaistīti līdzekļi gan skolas remontdarbiem, gan bērnu attīstībai derīgām lietām. Jaunākais projekts – mūzikas dabas taka, ko atklās šā gada maijā.
Biedrība teic paldies daudzajiem līdzekļu un laika ziedotājiem – vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Savukārt “Rumulas” vadītājai Dairai Šalmai kā viena no dāvanām tiek pastalas, lai vieglāka skriešana, ieceres realizējot.
Gaviļnieki bagātīgi saņem gan ziedus un Goda rakstus, gan pašvaldības un viesu dāvanas. Rakstisku sveicienu no Austrālijas atsūtījis
Ivars Galvāns: “Priecājos, ka mans dzimtais stūrītis turas tik diženi.”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nosvin trīs jubilejas

Kategorijas