Katrai šķirnei – savi knifi

2017. gada 23. marts 07:00

651

“Tagad sēklas kartupeļu audzētājiem priekšā stāv stādītāju pastiprināta interese par jaunu devu sēklas bumbuļu iegādi,” teic Nīcas novada Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Gudriķi” īpašnieks Guntis Silenieks.

Kartupeļus varēs stādīt, tiklīdz pilnībā nožūs un kārtīgi sasils zeme. G. Silenieks aicina piemājas dārzu īpašniekus un arī lielos lauksaimniekus, tuvojoties stādīšanas laikam, uzmanīties no nelegālajiem sēklas kartupeļu audzētājiem un pārdevējiem.

Sēklu iegādājas no ārzemniekiem
G. Silenieks “Kursas Laiku” sagaida kartupeļu pagrabā, kur saliktas pamatīgas grēdas sēklas bumbuļu maisu. “Līdz stādīšanas laikam viss būs izpirkts,” nosaka saimnieks, viens no retajiem sertificētu sēklas kartupeļu audzētājiem Kurzemes reģionā.
“Vietējo pircēju ir pamaz, jo viņi labprātāk aizbrauc citur kaut kur iegādāties sēklu, savukārt pie mums vairāk brauc no tālienes. Apgrieztā darbība: nīcenieki, otaņķnieki brauc pēc kartupeļiem uz Talsu novadu, bet talsenieki – uz Otaņķiem,” par novērotajiem paradumiem smejoties stāsta audzētājs. Arī pats pēc jaunu šķirņu sēklām mēro ceļu uz Valku, Aloju un Ādažiem. Tur atrodas Vācijas un Nīderlandes šķirnes sēklu audzētāju pārstāvniecības Latvijā.
Zemnieks brīdina, ka šajā laikā var uzdarboties arī nelegālie kartupeļu sēklas izplatītāji: “Zinu, ka viens tāds ir Jelgavas pusē. Darbojas pēc principa, ka sastāsta visādas gudras lietas, lai gan tās neatbilst patiesībai, pārdod par zemāku cenu un pieved preci klāt, kur vajag. Tikai jābrīdina, ka šādā veidā pircējs var iegādāties kartupeli komplektā ar kādu slimību, ko ievazās savā laukā vai dārzā.”

Analīzes un autortiesības
Sertificētas kartupeļu sēklas audzēšana nozīmē daudz prasību un saistību izpildi. “Tad kāpēc ir tik maz sertificētu kartupeļu sēklas audzētāju? Cilvēki nezina, kas slēpjas zem sertifikāta. Bija kuriozs gadījums. Piezvana sieviete un rājas, kā es drīkstot pārdot modificētus kartupeļus? Prasu, kur viņa ņēmusi, ka es pārdodu modificētus kartupeļus? Jā, viņa visu zinot – modificēti vai sertificēti – nekāda atšķirība!” pieredzē dalās G. Silenieks, uzsverot, ka sēklas audzēšanas process ir stipri kontrolēts. ”Tas nozīmē augsnes analīzes vairākas reizes sezonā. Saimniecībā ierodas Augu aizsardzības dienesta inspektors. Rudenī konstatē, vai augsnē nav ieperinājusies nematode. Vasarā, kad kartupelis aug laukā, inspektors pārbauda, vai kartupeļi aug vienmērīgi, ziedēšana notiek vienlaikus, skatās, vai nav vīrusu slimības. Nākamās analīzes – kad kartupeļi novākti, tiem veic gredzenpuves analīzes. Pēdējais analīžu etaps ir tad, kad sēklas kartupeļi safasēti maisos. Tad pievērš uzmanību kraupim, puvēm un mehāniskajiem bojājumiem,” paskaidro G. Silenieks.
Jāņem vērā, ka kartupeļu šķirošana, lai sēklu sagatavotu sertifikācijai, ilgst visu ziemu. Vēl jārēķinās ar autortiesību maksājumiem sēklas izplatīšanas uzņēmumiem. “Katrai firmai un pa šķirnēm summa atšķiras, bet tie ir aptuveni 40 līdz 50 eiro par izaudzēto tonnu. Tas ir līdzīgi kā organizatoriem jāmaksā autortiesību aģentūrai par cita komponista mūzikas izpildīšanu, atskaņošanu pasākumā,” paskaidro audzētājs.
Mazākais daudzums, ko sertificēto kartupeļu sēklas audzētājs var pārdot vienam klientam, ir 40 kilogrami. “Šis daudzums šādā maisā ar šādu plombu ir kvalitātes standarts. Plombu nedrīkst atplēst. Kartupelim kvalitāte no tā nezudīs, bet vairs nebūs kvalitātes rādītāja iepakojumam,” viņš rāda.

Jaunajām ielauzties tirgū – grūti
“Nav jēgas audzēt šķirnes, ja tām nebūs noiets,” pārliecināti noteic G. Silenieks. Tādēļ klāstā ir šķirnes, kas gan labi garšo, gan skaisti izskatās. “Mēs audzējam ar balto un sarkano mizu. Ar zilo apvalku un violeto “gaļu” mums nav. Paredzam, ka vairumā tos vienkāršie audzētāji nepirks tieši izskata dēļ. Varbūt tādēļ kartupeļi ar zilo mizu, kas bija izplatīti deviņdesmitajos, vairs nav populāri un praktiski netiek audzēti. Violetās “gaļas” bumbuļi tiek izmantoti restorānu ēdieniem, bet bieži padomā, ka tiem ir dekoratīva nozīme. Audzējam ‘Rivjeru’, ‘Solistu’ un ‘Bellefleur’. ‘Ranomi’ un ‘Laudine’ ir salīdzinoši jaunas šķirnes, bet ‘Madeirai’ visticamāk esam vienīgie audzētāji Latvijā,” uzskaita saimnieks. Pašu “Gudriķu” saimnieku izvēles topa augšgalā ir vairuma iedzīvotāju iecienītās šķirnes ‘Vineta’ un ‘Laura’. “Tās ir pazīstamas, neprasa nekādus paskaidrojumus. Lai cik laba būtu jaunā šķirne, ir grūti ielauzties tirgū, jo vēl neviens to nepazīst,” secinājumos dalās audzētājs. Vietējās, Latvijā selekcionētās, šķirnes, pēc viņa domām, arī nebūtu ejošas: “Ja būtu Priekuļos veidotā ‘Agro dzelteno’ šķirne, kāda bija viņiem agrāk, tad...”
Par ‘Madeiru’, ko Vācijā atklājis dēls Mārtiņš, audzētājs min atsauksmes, ka tā neesot tik miltaina kā ‘Vineta’, bet esot ļoti skaista. “Saimnieces saka: esot ilgāk jāpavāra,” papildina G. Silenieks.
“Klienti visbiežāk atbrauc un no katras interesējošās šķirnes paņem pa maisiņam. Atbrauc pēc gada un jau zina, ka no tādas šķirnes viņam vajadzēs pa trīs maisiņiem, no otras – vienu. Citi tūlīt pēc iegādes aizbrauc mājās un sēklas kartupeli ieliek katliņā un nogaršo,” pircēju un piemājas dārzu īpašnieku paradumus stāsta audzētājs.

Lielos – pārtikā, mazos – lopiem
Zemnieku saimniecība “Gudriķi” šogad plānojot kartupeļus stādīt 15 hektāru platībā. “Tas būs pietiekami. No katra hektāra iegūstam vairāk nekā 30 tonnas, cipars var svārstīties, jo viss ir atkarīgs gan no šķirnes, gan laikapstākļiem. Mūs interesē tieši vidēja izmēra kartupeļi, kas, pēc kvalitātes rādītājiem, atbilst sēklas statusam. Lielākos kartupeļus izmantojam pārtikā, bojātos un mazos – lopbarībai. Vislabaudzīgākā Otaņķu zemē ir jau pieminētā ‘Vineta’, tā aug vienmērīgi. Nav tāda gada, kad tā nebūtu izaugusi. Zinu, Talsu pusē kolēģi novērojuši, ka smilšainā zemē tā negrib augt, tai tur ir mitrums par mazu. Kur mālaināks, tur aug labi. Smilšainā mālā viss grib augt! ‘Jelly’ un ‘Ranomi’ savukārt prasa lielu pacietību, jo tās ir grūti izaudzēt sēklas izmērā. Tie aug tikai lieli! Lai arī visu šķirņu bumbuļi tiek audzēti vienādos apstākļos, katra šķirne prasa kaut ko savu, katrai ir savs knifiņš, kam pievērst uzmanību. Bet ir šķirnes, kuras atbilst visiem rādītājiem, piemēram, ‘Madeira’,” uzkrātajā pieredzē dalās G. Silenieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katrai šķirnei – savi knifi

Kategorijas