Rada rotas, lai būtu neatkarīga

2017. gada 23. marts 07:00

331

Zīmola “ELI” veidotāja un īpašniece Linda Arela atzīst, ka līdz radošam biznesam – akmens rotu izgatavošanai – nonākusi, ejot dažādus ceļus un darbojoties dažādās sfērās. “Tas viss notiek tik organizēti tur, Augšā, ka man nav pat īsti tāda loģiska paskaidrojuma, kāpēc tieši akmeņi,” atzīst liepājniece, cerot savu darbību vērst plašumā.
Par to, kurā brīdī izlēmusi pievērsties radošajai nodarbei, L. Arela saka: “Es strādāju par biroja vadītāju. Tad nāca pārmaiņu laiks, aizgāju no darba un sāku meklēt citus veidus, kā izpaust sevi. Ar sociālo tīklu palīdzību nokļuvu radošajā telpā “Ideju bode”. Kopā ar Kristu (Krista Lapiņa, “Ideju bodes” īpašniece – red.) rosoties, viņa mani pamazām ieveda mākslas un amatniecības pasaulē – daudz stāstīja, daudz ļāva piedzīvot, darīt pašai, un patiesībā tas laikam arī bija pirmais lielais grūdiens. Krista ļāva man noticēt, ka var darīt pats, ka nav obligāti jāstrādā uzņēmumā, nav jābūt kāda uzņēmuma vienam no spēles kauliņiem, bet ka cilvēks var darīt pats, var ar to dzīvot un savas idejas realizēt. Un pēc tam jau nāca akmeņi – kaut kas mans, kas ļoti aizķēra, kur es apstājos un nolēmu mēģināt.”

Negrib būt izpildītāja
Pamatprasmes rotu gatavošanā L. Arela apguvusi, strādājot salonā “Mākslas lāde” Liepājā. “Salonā tirgo dažādus akmeņus, akmens pērļu rotaslietas, un tur es salona mūzas Līnas Freimanes aizgādnībā apguvu pašu pamatiņu – kā praktiski vērt un veidot rotas. Pēc tam sākās pašas improvizācija.” Lielākais impulss uzsākt patstāvīgu darbību Lindai bijusi vēlme pēc neatkarības un savu ideju realizēšanas. “Pats galvenais, kāpēc es to daru, ir tas, ka šī ir iespēja būt neatkarīgai. Tā ir mana brīvība. Agrāk veidoju arī kāzu vizuālo noformējumu, darīju to divus gadus, bet vairs nedaru. Tikai tā iemesla dēļ, ka jutu – kļūstu darbu izpildītājs un tātad vairs neatšķiros no sistēmas darbinieka. Man ļoti gribas realizēt to, kas ir manī – radošo. Būt radītājs, nevis izpildītājs. Un, kad, kāzas dekorējot, es sapratu, ka arvien vairāk izpildu citu vēlmes, kuras nav saskaņā ar manu gaumes izjūtu un estētikas izpratni, tad sāku darbus atteikt. Bet mīļš paldies līgaviņām, kuras man pilnībā uzticējās! Par šiem sadarbības projektiem esmu ļoti gandarīta un pateicīga.”
L. Arela ir pārliecināta, ka radoši izpausties var jebkurš, kurš vēlas, tikai jāsaprot, vai savā esošajā vidē iespējams pilnībā attīstīt radošumu. “Man liekas, ir nepareizi pieņemt, ka radošs var būt tikai mākslinieks. Radošs var būt arī biroja cilvēks, kurš strādā ar datoru. Kur ir atšķirība? Tad, kad tu strādā birojā, tev ir laika resurss un iespējas izpausties tik, cik ir. Kad strādā pats, vari pavērt sev daudz apjomīgākus apvāršņus – ik dienu iepazīties ar jauniem, interesantiem cilvēkiem un veidot sadarbības. Tos plašuma laukus nevar salīdzināt – tā, manuprāt, ir viena no lielākajām atšķirībām.”

Sievišķais un vīrišķais – kopā
Kā radies zīmola nosaukums “ELI”? “Mans kristītais vārds ir Elizabete. Kopā ar mākslinieci Lauru Kazberaviču ilgi strādājām pie logotipa izveides, jo abas bijām pārliecinātas, ka tajā būs daļiņa manis, nevis bezpersonisks nosaukums vai sauklis. Šajā ziņā viņa ļoti uzķēra manu būtību, un tā pēc dažādu variantu izvērtēšanas piedzima “ELI”. Kā mans turpinājums,” atklāj rotu meistare.
Ar akmens rotu gatavošanu Linda nodarbojas aptuveni gadu, taču atzīst, ka to nedara viena. Liels palīgs un atbalsts šajā procesā ir vīrs Salvis. “Es noteikti nevaru uzņemties visus laurus uz sevi, jo mēs to darām divatā. Es esmu, kā mēs smejamies, dizainers, un viņš ļoti bieži ir praktiskais izpildītājs, kurš izdomā veidu, kā to, ko esmu iztēlojusies, var praktiski realizēt,” stāsta liepājniece.
Lindas vīrs ikdienā nodarbojas ar mēbeļu izgatavošanu un montēšanu, taču labprāt palīdz sievai rotu darināšanā. “Viņš visu savu līdzšinējo darba mūžu ir darbojies ar dažādiem materiāliem – ar koku un metālu. Salvis ir tas, kurš man palīdz atrast praktiskos risinājumus – kā salikt kopā, kā piekabināt, kā savīt, kā saāķēt.” Rotas tiek radītas, abiem darbojoties kopā. Un tieši kopāradīšanas process Lindai šķiet nozīmīgs: “Ļoti bieži man liekas, ka tieši tas ir tas īpašais, kāpēc rotas tik veiksmīgi iziet pasaulē. “ELI” akmens rotaslietās un lūgšanu krellītēs tiek ielikta gan mana sievišķā enerģija, gan viņa – vīrišķā.”

Izvēlēties pēc sajūtām
Par ienākumiem liepājniece stāsta: “Ar tirdzniecību ir tā – ja akmeni neuztver kā dekoratīvu elementu, bet gan, kā es to uztveru, ka katram akmenim ir sava enerģija un dziednieciskās īpašības, tad ar to tirgošanos paliek sarežģītāk. Šobrīd “ELI” rotas tiek tirgotas tikai Jaunliepājā, “Ideju bodē”, un pie manas māsas, manikīres Santas Šmites salonā “Saules sala” Dienvidrietumu rajonā. Pārdošanā esošajām rotām esmu klāt norādījusi akmeņu nosaukumus. Ja cilvēku interesē, viņš var internetā vai kādā grāmatā pameklēt minētā akmens īpašības un iedarbību, bet lielākā daļa no apgrozījuma veidojas, rotas tirgojot pašai. Tad tām līdzi nāk personisks stāsts.”
Linda konsultē cilvēkus arī astroloģijā un pēc viņu dzimšanas brīža astroloģiskajām kartēm var piemeklēt “draudzīgos” akmeņus vai akmeņus, kuri, piemēram, spēcina vai harmonizē kādas konkrētas planētas ietekmi. “Par vislabāko rotas izvēles veidu tomēr atzīstu nevis aprakstu lasīšanu, bet cilvēka paša individuālu izvēli – jānēsā ir tas akmens, kurš pašam patīk, kurš uzrunā, kura enerģija tātad dotajā brīdī ir cilvēkam nepieciešama. Šis ir nekļūdīgs izvēles veids.”
Šobrīd interesenti L. Arelas meistarotās rotas var apskatīt vietnē “Facebook”. Tieši tur liela daļa cilvēku uzzinājuši par liepājnieces radošo darbošanos un jau iegādājušies sev tīkamākās rotaslietas. Viņa rotas ir izsūtījusi arī uz Lietuvu, Vāciju un citām valstīm, gūstot apliecinājumu savas darbības nozīmībai un nepieciešamībai.

Sapņo par darbnīcu
L. Arela atzīst, ka iesākumā nav bijusi pārliecināta par to, vai cilvēkiem viņas veidotās rotas patiks. “Sākumā ir tāda cilvēciska neticība, vai tava radošā izpausme kādam patiks un kāds par to būs gatavs maksāt. Šajā ziņā mans vīrs ir ļoti liels atbalsts, jo katru reizi, kad es saminstinos, viņš tik noskaita mantru “katrai lietai ir savs pircējs”. Viņš uzskata, ka nevar skatīties tikai caur savu personisko prizmu – ja rota tapusi, tad tā ir kādam paredzēta. Nav man nevienas rotas, kas, piemēram, stāvētu no pirmsākumiem. Tas manī rada milzīgu prieku – iegādājoties “ELI” rotu, klients man dod iespēju atkal meklēt jaunus akmeņus, atkal iepazīt citus veidus, kā un ko izveidot. Ar savu pirkumu klients mani atbalsta, un es varu atļauties vairāk rakt dziļumā,” tā Linda.
Taujāta par nākotnes plāniem saistībā ar uzņēmumu, viņa atklāj, ka tikko ir tapusi mājaslapa, kas kalpo kā interneta veikals un ir labākais risinājums, lai cilvēki vienkopus un ērti varētu aplūkot visas rotas un iepirkties. Rotu meistare pačukst, ka nedaudz tālākos nākotnes plānos ietilpst arī sava veikaliņa-darbnīcas izveidošana. “Mēs noteikti domājam par paplašināšanos. Ir telpa, kura pamazām top par darbnīcu, un visticamāk tur pēc tam būs arī veikals. Taču tas vēl pēc kāda laiciņa.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rada rotas, lai būtu neatkarīga

Kategorijas