“Ir vajadzīgas idejas, ko nevar cept kā pankūkas”

2017. gada 23. marts 07:00

266

“Ir vajadzīgas idejas, ko nevar cept kā pankūkas”

“Mūsu galvenā misija ir piedāvāt skaistas atmosfēras pasākumus, šarmantus, ar dzirksteli un pārsteiguma momentu, tādēļ mēs esam radošā apvienība “Šarmants”,” saka liepājnieks Ritvars Embrekts. Viņa pirms trim gadiem izveidotais uzņēmums piedzīvojis pamatīgu uzrāvienu: no pirmās ballītes pirātu stilā, kad paši uz veciem palagiem zīmējuši kartes, līdz nu jau divām noorganizētām “Liepājas Kultūras gada balvas” ceremonijām.

Pamudina draugi
R. Embrekts pēc vidusskolas uzreiz neaizgāja studēt, bet sāka strādāt. Pamazām vien pasākumi pie viņa atnāca kā hobijs. “Esmu daudz redzējis, zinu, kas man patīk un nepatīk. Kādreiz dejoju šova dejas, bija iespēja pabūt skaistos pasākumos un iepazīt pasākumu organizēšanas “virtuvi”. Pievēršanās pasākumiem notika dabiski,” viņš atskatās pagātnē.
Pašreiz Ritvars strādā uzņēmumā “Latvijas Gāze”, taču nu jau divus gadus neklātienē studē Liepājas Universitātē kultūras vadības specialitāti. “Pasākumu rīkošana man sākās ar dzīvi, reālu praksi, ne skolu un teorijām,” viņš rezumē. Kopā ar sievu Ilzi rīkojis tematiskus pasākumus draugiem, prātā palikušas dažādas Jaungada svinības, Līgo pasākumi un citas ballītes. Par tiem no draugiem saņēmuši labas atsauksmes, un kompānijas kļuvušas arvien lielākas. Tieši draugi mudinājuši šo pakalpojumu piedāvāt klientiem. “Viņiem patika, ka darām to pārdomāti un interesanti, pievēršot lielu uzmanību sīkām detaļām. Mudinājumu saņēmām decembrī, un jau februārī gāju reģistrēt uzņēmumu. Tajā brīdī man nebija ne mazākās jausmas, kas notiks, kā viss aizies, ko un kā mēs piedāvāsim. Tajā brīdī jau bija stabils darbs un pasākumi bija tāda kā aizraušanās, brīvā laika hobijs,” stāsta R. Embrekts.
Prātojot par uzņēmuma nosaukumu, Ritvars sapratis, ka tam ir jābūt unikālam. “Taču cilvēkiem gāja diezgan grūti ar angliskā nosaukuma “Charmiton” atcerēšanos, ne vienmēr pareizi saprata, tādēļ pārdēvējām par radošo apvienību “Šarmants”. Būtība no tā nemainās, bet latviskais vieglāk pieķeras!” viņš secinājis.
Pirmais uzņēmuma projekts bija tematiskā dzimšanas dienas ballīte. “Mūsu uzdevums bija jubilāra mājas otro stāvu, kas tobrīd bija neremontēts, pārvērst svinību tematikā – pirātu stilā. Telpas bija jārada par kuģi. Budžets mums bija ļoti minimāls, gandrīz nekāds, tādēļ lietām piegājām radoši – uz palagiem zīmējām pirātu kartes, no ģipša veidojām figūras, visu darinājām pašu spēkiem. Tas nebija darbs peļņai, gribējām redzēt, kā mums vispār sanāks, kāds būs rezultāts,” saka uzņēmējs.

Emocijas vēl nav rimušas
“Dibinot uzņēmumu, neienāca prātā, ka pēc pāris gadiem man uzticēs rīkot “Liepājas Kultūras gada balvu”,” joprojām saviļņots par notikušo ir Ritvars. “No pirmā piedāvātā pasākuma esam ļoti auguši profesionālajā ziņā un pieredzē, kā labāk plānot procesus, kā komunicēt ar klientu,” viņš novērtē.
“Liepājas Kultūras gada balvas” ceremonijas vizuālā noformējuma izveide R. Embrekta atbildībā nonākusi tā: Liepājas Latviešu biedrības namā pirms pusotra gada norisinājies viņa organizēts korporatīvais pasākums. Izveidoto ieraudzījuši Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāvji, kuri atzinīgi novērtējuši redzēto. Pēc Jaunā gada nācis piedāvājums rīkot šo lielo pilsētas pasākumu. Kopā ar projekciju mākslinieci Annu Meldrāju attīstīta ideja līdz tās vizualizēšanai. “Tas bija liels izaicinājums!” atzīst R. Embrekts un teic, ka pats joprojām dzīvo pasākuma emocijās.

Iegulda scenogrāfijā
R. Embrekta dzīvesbiedre Ilze ir uzņēmuma radošais balsts, bet procesos iesaistās arī uzņēmēja māsa Dana, kā arī ģimenes draudzene Sintija. “Es pats vairāk esmu tāds kā ģenerētājs, koordinators. Meitenes, kuru vidū ir arī mūsu divgadīgā meita Evelīna, taisa dekorācijas pasākumu scenogrāfijai. Sieva arī apgūst floristiku. “Liepājas Kultūras balvā” uz skatuves bija mozaīkas cilvēks. Tas arī ir meiteņu roku darbs. Ja šāds atribūts būtu jāiegādājas jau gatavs, tas būtu ļoti dārgi. Turklāt pēc pasākuma mozaīkas cilvēks ir kļuvis slavens, fotogrāfi ir aizrunājuši viņam fotosesijas,” norāda uzņēmējs.
Aplūkojot fotogrāfijas, uzmanību piesaista katrā pasākumā izmantotās grandiozās noformējumu detaļas. “Noformējums un scenogrāfija ir manu pasākumu pamatvērtība, un uzskatu, ka tam ir jātērē līdzekļi tāpat kā par labu mūziku un lielisku ēdināšanu. Klienti ir jāpārliecina, ka bez scenogrāfijas un ieguldījumiem noformējumā nebūs īstās atmosfēras un tā savukārt ir nepieciešama, lai ļautu viesiem atvērties un iejusties visos saturiskajos procesos. Ir bijuši gadījumi, kad pasākums ir saturiski labs, bet nav tās atmosfēras. Noformējums un atmosfēra cilvēkiem rada pirmo iespaidu, dod pārsteiguma sajūtu, emocijas” savu pārliecību atklāj organizators un piebilst: “Katru pasākumu var padarīt īpašu tieši ar scenogrāfiju.”

Pasākumi televizora vietā
“Sākot no dibināšanas brīža, uzņēmums ir dzīvojis tādā kā investēšanas, ieguldīšanas režīmā, lai varētu attīstīties nākotnē. Šo gadu laikā esam sakrājuši pašu veidotos un gādātos atribūtus noformējumiem, inventāru arī nomājam. Esmu secinājis, ka sākumā nav nepieciešamas lielas investīcijas un pamatkapitāls, bet gan labas idejas un kontakti, kā arī zināšanas, lai piedāvātu kvalitatīvu pakalpojumu. Svarīgi, vai organizēšana ir pamatdarbs, regulāras peļņas avots vai hobijs, ko ar laiku attīstīt. Mums pasākumi aizņem vakarus, brīvdienas, es strādāju pamatdarbu, man ir ģimene, skola. Labāk brīvo laiku pavadīt tā nekā sēdēt pie televizora,” pieredzē dalās uzņēmējs.
“Kultūras pasākumu organizēšanas jomā nav īsti konkrētības. Pasākumi nav pirmās nepieciešamības prece. Tāpat daudziem cilvēkiem joprojām nav nojausmas, cik tas viss maksā un cik daudz prasa šis darbs.
Kultūras lauciņš Liepājā ir pamatīgi sakustējies. Pirms pieciem gadiem Liepājā šajā jomā vēl valdīja nosacīts monopols un klusums. Tagad ir jūtams, ka kultūras joma aug. Konkurence ļauj pilnveidoties, liek censties būt radošākiem. Tā izskauž radīt klišejiskus pasākumus ar vienveidīgu saturu un to piedāvāt visiem pēc kārtas,” vērtē uzņēmējs.

Pārsteiguma momenti maksā
“Kursa darbu rakstīju par vedībām. Zinu, kā šis process notika senajiem latviešiem – būtu interesanti tādas kāzas sarīkot, bet vai to mūsdienās īsti sapratīs? Mūsu organizēšanas pieredzē ir kāzas ar aizgūtām tradīcijām un idejām, kādas mēs redzam ārzemju filmās. Pēc šāda veida modeļa svinībām šobrīd ir vislielākais pieprasījums. Cik tas ir labi vai slikti kā latviešu tautai, spriediet nu paši!” novērojumos dalās R. Embrekts. Spilgtā atmiņā palikušas karaliskas kāzas pērnvasar Ēdoles pilī, kad vienlaikus ar organizatoru darbu notikusi arī kāda Krievijas seriāla filmēšana. Savukārt pavisam nesen klājuši galdu satraucošam momentam – bildinājumam.
“Mums pašiem patīk skaistie atmosfēras pasākumi, uz kuriem atnākot, cilvēks to ielādē sevī un gūst emocijas, kas vēl ilgi dzīvo atmiņās. Mēs nepiedāvājam sporta spēļu rīkošanu, jo tas ir pavisam kaut kas cits, pagaidām nav mums saistoši. Rīgas tirgū necenšamies līst iekšā un sevis reklamēšanā arī īpaši neieguldām. Mums ir svarīgi, lai nepieviltu klientu dāvāto uzticību, tādēļ jebkurā organizēšanas etapā pievēršam uzmanību sīkākajām niansēm un detaļām. Es nevaru naktīs gulēt, ja kaut kas nav līdz galam izdarīts. Tādēļ mums ir nostāja – kam vajadzēs, tas mūs atradīs,” skaidro R. Embrekts, vienlaikus norādot, ka piekrīt populārās pasākumu vadītājas Baibas Sipenieces-Gavares teiktajam, ka “skaistā pasākumā nevar ieguldīt maz”. “Ja ir mērķis cilvēkam radīt emocijas, dāvāt atmiņas, kas ilgi nepamet, ir vajadzīgas idejas, ko nevar cept kā pankūkas. Tā ir milzīga atbildība, laiks un izdoma, kas maksā!” strikti nosaka Ritvars.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Ir vajadzīgas idejas, ko nevar cept kā pankūkas”

Kategorijas