Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izstādē – katrs ar savu “rozīnīti”

ANITA PLATACE

2017. gada 23. marts 07:00

251
Izstādē – katrs ar savu “rozīnīti”

Liepājas 392. dzimšanas dienu pilsētnieki un iebraucēji varēja svinēt, apmeklējot tradicionālo izstādi “Ražots Liepājā”. “Esmu pārliecināts, ka Liepājai ir vislabākās iespējas būt par Latvijas flagmani visās dzīves jomās,” atklājot izstādi, uzmundrināja Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Lai noturētos, iet ārā
“Vizuālā vides reklāma, dizains, maketēšana – viss, kas saistās ar reklāmu,” SIA “Mārketinga projektu aģentūra Fortius” piedāvājumu raksturo tās valdes priekšsēdētājs Dainars Dambergs. Firma izgatavojusi stendu AS “Liepājas papīrs” ārzemju prezentācijām, tāpēc izstādē nolēmuši apvienoties. Arī visu izstādes dalībnieku baneri ir firmas gatavoti. “Cenšamies darīt visu, lai cilvēkam būtu pilns reklāmas komplekts.” Uzņēmējs lepojas ar firmas produktu – “Liepājas domino”, šī spēle būšot arī ar Rīgas un Latvijas vārdu. “Klienti interesējas arī šeit, bet, lai nopietni noturētos, ir jāiet ārā,” D. Dambergs saka par reklāmas produktu tirgu. “Fortius” tos piedāvā arī Rīgā, bet ārpus valsts vēl diemžēl neesot izgājusi. Ja pasūtītājam trūkst ideju, tad firma piedāvā savējās.
SIA “Eko Telpa” izstādē piedalās jau trešo gadu. Iveta Kuncīte teic, ka piedāvājums ir atšķirīgs – katru gadu taisa ko jaunu. Šoreiz tās ir rotaļlietas un spēles no koka un auduma dažāda vecuma bērniem. Bēbīši tās var turēt rokās un grauzt, lielākie – apkrāsot un spēlēties. Kad vēl paaugušies – izšūt, sašūt. Šīs rotaļlietas vispirms tapušas pašas bērniem, pēc tam piedāvātas citiem. Piemēram, izstādē redzamā leļļu gultiņa taisīta meitiņai.

Ne sliktāk kā Rīgā
Izstādē aicināti piedalīties arī apkārtējo novadu ražotāji, un viņu veikums, vizuāli spriežot, piepilda gandrīz pusi stendu.
“Embūtes garšaugu” saimniece Ineta Jurķe-Miķelsone “Ražots Liepājā” piedalās pirmo reizi, taču viņai ir vēl lielāku izstāžu pieredze. Pabijusi “Riga Food” un lielas atšķirības starp abām neredz. Apmeklētāju Rīgā neesot vairāk, šeit pozitīvais, ka daudz pazīstamo. “Šis ir labs pasākums ar to, ka dod iespēju iziet no mājas – parādīt sevi un uz citiem paskatīties,” vērtē audzētāja.
Ar vēl maz pazīstamajiem hidrolātiem jeb ziedūdeņiem iepazīstina to gatavotāja Vaira Kārkliņa, kura pēc dažiem mēnešiem laidīs tautās grāmatu. Jau iznākusi V. Kārkliņas neparastā pavārgrāmata par ēdienu pagatavošanu no visdažādākajiem augiem. Viņa atklāj, ka par hidrolātiem joprojām daudz jāstāsta. Vīriešiem šis vārds saistoties ar bijušo rūpnīcu “Hidrolat”, bet viszinošākās šajā lietā esot jaunāko paaudžu sievietes. “Ar augiem var veikt brīnišķīgas lietas,” zina pedagoģijas zinātņu doktore, kura izstādē prezentē arī pašas dibinātās floristikas studijas “Liepzars” darbus Lieldienu gaidās.

Apzinās spēku
Grobiņas novada mājražotāju biedrības “Spēkavots” biedri sevi prezentē kopīgā pamatīgā stendā, kurā piedāvājums – no dažādiem produktiem līdz rotaļlietām. Uzņēmēja Dace Lēvalde pauž gandarījumu, ka līdzās vieta ierādīta arī citiem novada pārstāvjiem un Grobiņas novads sevi var demonstrēt vienkopus. Tūrisma klubs “Oga” piedāvā iejusties un nofotografēties vikingu laika tērpos. “Jura staļļu” dabiska auguma zirga figūra noraugās uz netālo no cita novada nākušo govi un tās slaucējiem. “Kopā ir pamanāmāk, un katrs no ražotājiem zina, kurš ir labākais laiks viņa produkcijas pārdošanai,” atzīst D. Lēvalde. Taču prezentācijas nolūkos izstādē tiek “kustināta” arī produkcija, kam pašlaik nav sezona. “Kopā ir spēks,” apliecina aiz “Spēkavota” letes stāvošie un atzīst, ka šādi jūtas labāk. Arī pircēji jūt, ka šeit valda omulība, un interesējas, kur šos produktus var iegādāties ikdienā.
Ilzes un Māra ģimene sevi sauc gan par liepājniekiem, gan rīdziniekiem un izstādi apmeklē pirmo reizi. Tāpēc nav bijis priekšstata, ko šeit redzēs, bet par lauku produktiem varējuši iedomāties. Ilzei pirmais iespaids par izstādi – raibs. Blakus audumi un ēdieni. Jaunie vecāki ikdienā pievērš uzmanību, vai produkts ir vietējais vai ārzemju, bet konkrētāku izcelsmi nemeklē. “Gribas dabīgo, bet ne visur to var dabūt,” atzīst Ilze. Dažos iecienītos produktos nācies vilties, jo tie ar laiku savas labās īpašības zaudējuši. Rīgā lauku produkciju ģimene iegādājas specializētajos veikalos vai stendos lielveikalos, kā arī internetā.
Tautastērpu speciālisti Liu Monu Ģibieti izstādē interesē konkrētas lietas – koka un stikla darbi, kas papildinās mājas un dārza interjeru. Izstāde, viņasprāt, ir vieta, kur dibināt sakarus.

Iesaka pircēji
Arī tautas daiļamata meistare Ilma Rubene atzīst, ka viņai izstādē galvenais ir kontaktu dibināšana. Ikdienā viņa savus darbus nodod Tūrisma un informācijas birojā un citās vietās, bet neredz atdevi. Šeit pienācis kāds vīrietis un vēlējies, lai I. Rubene noauž piespraudi ar uzrakstu “Latvija”. Līdz šim tas ieausts, piemēram, prievītēs un grāmatzīmēs, bet nu esot ierosme veidot arī ko citu. “Man ne prātā nebija ienācis, ka cilvēks varētu vēlēties šādu formātu. Apmeklētāji iedod idejas.”
I. Rubene vēro, ka liepājniekiem un viesiem šis pasākums ir nozīmīgs un piesaista, apmeklētāju skaits nesarūkot. Pilsētā uz ielas varot dzirdēt runas, ka jāiet uz izstādi. “Te var apjaust, kas Liepājā notiek, citādi liekas, ka nekas,” secina meistare.
Atgriezenisko saiti sajutusi arī zāļu tēju gatavotāja Dzintra Zīvarte: “Izstāde sevi noteikti attaisno. Tie ir jauni kontakti un pie reizes arī tējas realizācija.” Jau pirmajās izstādes stundās no tēju lietotājiem uzzinājusi jaunu recepti ar smalkām sastāva niansēm. Zīvartu ģimenes piedāvājums izvietots tā, ka uzreiz redzams, kurai jomai katrs drogu maisījums der. Visātrāk tas tukšojas pie norādēm “Mieram” un “Svaram”.

Sarunā ziedu un čības
“Te var papriecāties paši par savu preci, mājās tam nav laika,” smejas Priekules novada dārzkope Ināra Svipste. Ar nevainojamu izskatu un krāsām pavasari sagaidījušo ābolu šķirnes par importu pircēji vairs nesaucot.
“Man būs zila kleita, vai uztaisīsit tai piespraužamu ziedu?” pie buncenieces Monikas Kaņevskas interesējas kāda kundze, izvēlas un pielaiko paraugu. Tiek sarunāts, ka viņa piezvanīs, kad kleita būs pašūta. M. Kaņevska stāsta, ka līdzīgi aizrunātas filcētās čības, kas aktuālas būs rudenī, un atzīst, ka šādā veidā cilvēks var dabūt tieši to, ko vēlas.
Izstādē piedalās arī vairākas skolēnu mācību firmas, un Krotes Kronvalda Ata pamatskolas “Skalu puikām” un “Jautrajiem pirkstiņiem” dalība dažādās prezentācijās nav sveša. Abas firmas padomājušas par jauniem piedāvājumiem. Vispieprasītākajai precei – skalu saišķīšiem – līdzās kas jauns – no kartona olu iepakojumiem pagatavoti iekuri, kas aplieti ar parafīnu. “Jautrie pirkstiņi” līdzās pašgatavotām kartītēm piedāvā grāmatzīmes, dekorus, papīra maisiņus. Iepērkoties virs pieciem eiro, pircējs dāvanā dabū suvenīru.
Daudzos izstādes stendos redzams moderno tehnoloģiju pielietojums. Tās iepazīstināšanai ar bišu dzīvi izmanto arī biškope un mācību dravas “Strops” saimniece Baiba Tikuma. Dravas apmeklējuma programma tiek saskaņota ar apmeklētāja individuālajām vēlmēm. Patīkami esot uzzināt, ka cilvēki par šo dravu jau dzirdējuši.
B. Tikuma spriež, ka šogad izstāde ir pieticīgāka nekā iepriekš, taču dažādība ļoti liela. “Galvenais, ka nav masveida ražotāju, bet individuālie – katrs ar savu “rozīnīti”. Vienādus izstrādājumus šeit neredzēsit.”