Jūrkalnē vietējos pārtrumpo tūristi

2017. gada 30. marts 07:00

2797

Ventspils novada Jūrkalnes pagasta vārds nav svešs tuvākā un tālākā mērogā. Bet no pagājušā gada rudens Jūrkalnē vairs nav skolas. Parasti teic, ka ciemā bez skolas nav dzīvības. “Tā gluži nav,” iebilst pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis. “Mēs esam tūrisma centrs.”

Jūrkalnes centrā daudz glītu privātmāju ar šo vietu raksturojošiem nosaukumiem, piemēram, “Kāpas”, “Smiltiņi”, “Pīlādži”, “Rozes”.
Marita Priedoliņa dzīvo mājā ar vārdu “Saulītes” un strādājusi skolā par pavāri. Viņai tās likvidācija nav bijusi sāpīga, jo “krogu mums pietiekami daudz un darbu var atrast”. Darbu varot atrast arī citās jomās, piemēram, aprūpes centrā, kas tagad skolas ēkā. Jau rakstīts, ka uz to daļēji pārcēlies Pāvilostas veco ļaužu pansionāts.
Iebraucēju priekšstats, ka Jūrkalne ir biezi apdzīvota, esot maldīgs, jo daudzas no privātmājām pieder atpūtniekiem, kuri šeit ierodas tikai sezonāli. “Vasarā te svešo vairāk nekā savējo,” novērojusi M. Priedoliņa. Daudz iedzīvotāju te bijis kolhoza laikā, bet pēc tā likvidācijas viss sācis brukt.
Priedoliņu abi bērni paspējuši pabeigt Jūrkalnes skolu, tāpēc personīgi tās trūkumu neizjūt. Meita mācās ģimnāzijā Ventspilī un esot ļoti apmierināta. “Ja bērns pats ir sabiedrisks un prot iejusties kolektīvā, nav stūrī sēdētājs, tad nav problēmu.” Jūrkalnē mācību ziņā bērni nav bijuši apdalīti, vienīgi sabiedriskajā dzīvē. Pedagogu un speciālistu skolā nav trūcis.
Ivars Pūpoliņš dzīvo “Atpūtās” un domā, ka skolas trūkums jūrkalniekus neietekmē – tepat blakus Pāvilosta, Alsunga. Visas “būdas ir pilnas, bet tikai mēs, vecie, te palikuši”, saka I. Pūpoliņš, kurš arī pats strādā Pāvilostā.

Ved trīs autobusi
Jūrkalnieki teic, ka viņu bērni tagad “uz izķeršanu” – skolēniem brauc pakaļ pašvaldības autobusi no Pāvilostas, Alsungas un Užavas. Vecāki, kuri brauc strādāt citur, paši ved bērnus līdzi uz skolu. Tiem, kuri skolu pabeiguši, te neesot, ko darīt. Izņēmums – tās ģimenes, kurās vecāki savus bērnus iesaista uzņēmējdarbībā. Ventspils, Rīga, Ogre – arī tik tālu jūrkalnieki atrod darbu. Uz vietas paliek tie, kuri iesaistās tūrisma jomā. Viesu māju skaits te ap desmit, bet uz vietas tām darbiniekus vairs grūti atrast. “Tie, kuri spēj un grib strādāt, darbu ir atraduši,” ciema ļaudis raksturo M. Priedoliņa.
“Mēs te esam nostūris, kas nevienam nav izdevīgs,” viņa norāda uz Jūrkalnes ģeogrāfisko situāciju. Ventspils novada tālākais dienvidu stūris būtu nomale arī Kuldīgas vai Pāvilostas novadā. “Vienīgi jūra ir tā, kas mūs te uztur”, un lielā ceļa Liepāja–Ventspils malā pamesti viņi nejūtas.
Jeļena Kapacina atklāj, ka savu bērnu laidusi uz skolu Pāvilostā jau tad, kad tā pēdējo gadu bijusi vēl Jūrkalnē. Māmiņai šķitis, ka skolotājas prasības ir drusku par vaļīgu, un citu skolu meitai meklējusi ar 1. klases otro pusgadu. Jūrkalnē klasē bijuši deviņi bērni, un tikpat ir arī tagad Pāvilostā. “Man labāk patīk, ka nav daudz bērnu, skolotāji var individuāli strādāt, ja nesaprot.” Pāvilostai priekšroku devusi tāpēc, ka tur dzīvo Jeļenas brālis. Sieviete stāsta, ka bērniem atbrauc pakaļ, vakaros pārved. Tur ir pulciņi, atsaucīgi skolotāji, iespēja pagarinātajā grupā izmācīties un mācīties mākslas skolā, uzturēties brīvā laika pavadīšanas centrā “Krams”. Tiek uzmanīts, lai visi sakāpj autobusā. Attālums līdz Pāvilostai – 23 kilometri – neesot šķērslis.
“Gribējās jau, lai skola ir tepat. Bet kā ir, tā ir.” Jaunā sieviete spriež, ka situāciju būtu citādāka, ja Jūrkalnē būtu darbavietas. Tad jaunieši paliktu, bērnu būtu vairāk un skola varbūt neizputētu. Jūrkalnē nav arī bērnudārza, mazuļus ved uz Pāvilostu vai Alsungu.
J. Kapacina pašlaik auklē jaunāko bērnu, pirms tam strādājusi veikalā. Vīrs brauc darbā uz Kuldīgu, pirms tam uz Rīgu – prom uz nedēļu. Jeļenas māsas un brāļi no šejienes aizgājuši, bet pašai pilsētas nepatīk, viņa sevi pieskaita lauku cilvēkiem.

Lasa arī rīdzinieki
Jūrkalnes pagasta pārvaldes sekretāre Baiba Trauberga skolas neesamību izjūt caur ienākošo dokumentu plūsmu – ar tiem darba mazāk. Pašlaik Jūrkalnes iedzīvotāju skaits sasniedzis gandrīz četrus simtus, to palielinājuši pansionāta iemītnieki. Savukārt ne visi privātmāju īpašnieki te esot deklarējušies.
Skola Jūrkalnē ne vienmēr bijusi. Pirmā skolas ēka, kurā tagad pagastnams, celta 1872. gadā. 1964. gada rudenī sācies skolēnu lielais ceļošanas laiks uz kaimiņu skolām, kā vēsta pagasta mājaslapa. Priekšsēdētājs “izsitis” bērnudārza ēkas būvi, un 1991. gadā tajā atvērta arī skola. Ventspils novada dome lēmumu par Jūrkalnes pamatskolas slēgšanu pieņēma 2015. gada rudenī, kad tajā mācījās vien 12 bērnu. G. Reķis uzskata, ka bērni neko daudz nezaudē. Vairāk vecāki izvēloties Pāvilostu, jo tur, iespējams, esot spēcīgāka skola, ar to arī labāka sabiedriskā transporta satiksme.
Bibliotekāre Ligita Kalniņa stāsta, ka skolas trūkums lasītāju skaitu neietekmē, jo bērni šeit iegriežas pēc mācībām un sestdienās. Stabilo lasītāju skaits – ap 140, kas procentuāli esot viens no labākajiem novadā. Vasarā obligāto literatūru te meklē Rīgas bērni, kuri brīvlaikā dzīvo pie vecvecākiem. Bibliotēkas bērnu istabā savas atvases nereti atstāj vecāki, kad paši dodas uz pludmali.
“Tā tam agrāk vai vēlāk bija jānotiek, jo bērnu nedzimst tik daudz,” L. Kalniņa saka par skolas slēgšanu. Viņas meita pabeigusi Jūrkalnes pamatskolu, klasē bijuši 11 bērni. Bet, kad skolas gaitas sācis dēls, klasē bijuši vien divi zēni, tāpēc no 2. klases dēls vests uz Alsungu, kur varējis mācīties 15 skolēnu kolektīvā.

Viesu mājas “gāž apkārt”
“Mēs galīgi nejūtamies novada nomale”, jo “bišķi mierīgāk te tikai ziemā”, saka G. Reķis. Vasarā cilvēku skaits Jūrkalnē pieaugot līdz 2,5 tūkstošiem. Līdz ar to vairāk darba komunālajai saimniecībai, savācot atkritumus pludmalē. “Valsts mums deleģēja pludmaļu apsaimniekošanu, bet naudu aizmirsa iedot,” ironizē pārvaldnieks.
Pašvaldības policija esot tikai Ventspils pilsētā, bet ne novadā, tāpēc ar kāpu izbraukātājiem un citiem pārkāpējiem pašvaldībai jācīnās pašai.
B. Trauberga stāsta, ka ziemas periodā uz šo vietu kā uzburti ir makšķernieki, kuriem tīkot dzīvot kempingos. Šoziem gan nav pūtis pareizais vējš, kad zivis nāk tuvu krastam, un to tīkotāju bijis mazāk. Savukārt vasarā viesu mājas “gāž apkārt”.
Pavasara dienā, kad Jūrkalnē viesojas “Kursas Laiks”, dzirdama rūkoņa no mototrases puses un iedzīvotāji stāsta – tur trenējas sportisti no Somijas. Tāpēc arī “Pilsberģu krogā” daudz apmeklētāju un tā saimniecei nav vaļas sarunai.
Viesu māju pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, zina G. Reķis. Vietējiem iedzīvotājiem tā ir iespēja padomāt par atsevišķu telpu piedāvājumu naktsmītnei.

Taps Vētru muzejs
Aprūpes centra ienākšana Jūrkalnei ir liels ieguvums, atzīst pārvaldnieks. Citādi skolas ēka būtu gan jāapsilda, gan jāapsargā – bet cik ilgi? Aprūpes centrā darba vietu atraduši septiņi jūrkalnieki un vēl lielākā skaitā darbinieki no citiem pagastiem.
B. Trauberga stāsta, ka iepriekš pārvalde darbojusies arī kā tūrisma informācijas centrs un tad bijis grūti veikt savus tiešos pienākumus, visu laiku jāstāsta un jāskaidro. Īpaši daudz ieradušies vācieši, pārsvarā jautājuši pēc stāvkrasta, ēdināšanas un naktsmītnes. Tagad pašvaldība šādu pakalpojumu nesniedz, informēšanu veicot krogu un viesu namu darbinieki. Informāciju sniedz arī bukleti, tiekot domāts par interaktīviem stendiem.
Jūrkalnē iecerēts arī Latvijā vēl nebijis pasākums – Vētru muzejs. Tas atradīsies tautas nama otrajā stāvā. Vēl nepieciešami priekšdarbi – telpu remonts, dizaina projekta izstrāde, laukuma ierīkošana. “Mēs turamies,” pauž G. Reķis.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jūrkalnē vietējos pārtrumpo tūristi

Kategorijas