Dzejnieka simtgadē atver viņa pirmo grāmatu

2017. gada 30. marts 07:00

1353

Dzejnieka simtgadē atver viņa pirmo grāmatu

28. marts ir bārtenieka Jēkaba Rūsiņa – novadpētnieka, žurnālista, dzejnieka – dzimšanas diena, un tieši šajā datumā Bārtas kultūras namā notika viņa dzejas izlases “…atnāc, draugs, pretī man…” atvēršanas svētki. Krājumu sastādījusi bārteniece Liepājas Universitātes (LiepU) docente Anita Helviga, bet ilustrējis viņas skolnieks Bārtas pamatskolā, nu jau Mākslas akadēmijas absolvents Ēvalds Vanags.

Realizējas pēc 17 gadiem
Sanākušos, galvu atspiedis delnā, no fotogrāfijas domīgi vēro pats dzejnieks, kura gadskārta nu rakstāma ar trim cipariem. Pasākumu ar dziesmu atklāj un tālākā gaitā kuplina mūziķe Maija Kalniņa, bet par scenārija raitu norisi gādā kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna.
Apmeklētāju vidū daudz A. Helvigas kolēģu no LiepU un Grobiņas novada domes pārstāvju, jo abas iestādes ir grāmatas izdošanas sponsori. “Ko mēs, zinātnieki, darītu, ja nebūtu dzejnieku? Un kur jūs, deputāti, naudu liktu?” situāciju ar humoru uztver LiepU rektore Dace Markus.
A. Helviga atklāj, ka idejas par J. Rūsiņa grāmatas izdošanu realizācijai bijuši nepieciešami 17 gadi, vienmēr kā pietrūcis. Lai to novestu līdz galam, palīdzējis spīts, kad, pāršķirstot Liepājas dzejnieku darbu kopkrājumus, tajos nav atradusi nevienu sava novadnieka dzejoli.
“Šis ir iesākums vēl garākam maratonam,” apņēmīgi pauž A. Helviga. Viņai padomā vēl divas grāmatas – J. Rūsiņa Bārtai veltīto dzejoļu krājums un viņa sarakste ar dzejnieci Mirdzu Ķempi un citām personībām.
A. Helviga dzejnieku personīgi pazinusi septiņus gadus, kad viņš viesojies Bārtas pamatskolā un stāstījis par vēsturi un lasījis dzeju. Bet pētīt viņa veikumu pēc savas iniciatīvas sākusi A. Helvigas skolniece Santa Jansone (tagad – Cinkus), tā netieši aizsākot ceļu, ko skolotāja vēlāk turpinājusi. Kad A. Helviga apkopojusi un četros eksemplāros iesējusi J. Rūsiņa laikrakstos publicēto dzeju, viņa mazdēls Kaspars no mājām atnesis vēl nekur nepublicētus vectēva darbus.
“Tā bija bauda,” A. Helviga saka par darbu pie dzejoļiem, no kuriem daudziem bijuši vairāki varianti – ar atšķirībām atsevišķās rindās un atskaņās. Grāmatā ievietotā varianta izvēle esot uz viņas sirdsapziņas. Katrs no runātājiem tiek aicināts nolasīt dzejoli, kas viņu uzrunājis visvairāk.
Kolēģi un bārtenieki sumina A. Helvigu par viņas veikumu ar ziediem un dāvanām. LiepU zinātnes prorektore Ieva Ozola dalās gandarījumā, ka šo ideju realizējusi viņas bijusī studente no pirmā audzināmā kursa. Bārtas pagasta pārvalde savu paldies materializējusi ar abonementu uz nākamās sezonas izrādēm Liepājas teātrī.

Mirkļi ar mīlestību
G. Klievēna atminas, ka viņai, tikko darba gaitas sākušai kultūras darbiniecei, J. Rūsiņš pa blatu sagādājis vācu guļamistabas iekārtu. Žurnālistam pazīšanās bijusi daudzviet, arī mēbeļu veikalā. Nebūšanas darbā viņu varējušas arī sakaitināt, un tad viņš lietojis frāzi: “Stipri maisās!”
J. Rūsiņš izveidojis un desmit gadus vadījis Bārtas muzeju. Šā darba turpinātāja Dina Kundziņa viņu iepazinusi no rokraksta un skopajām piezīmēm. Savukārt pašreizējā muzeja vadītāja Aija Ķude kā Grobiņas vidusskolas skolniece devusies uz J. Rūsiņa mājām viņu intervēt. Viņš bijis atsaucīgs, ar humora dzirksti un kā žurnālists zinājis, kā uz meitenes jautājumiem vajag atbildēt. Pēc tam iesniegto sarunas melnrakstu atzinis par derīgu. Šovasar Bārtas muzejā apskatāma tā pamatlicējam veltīta izstāde.
“Ko jums varu teikt? Es jau viņu nepazinu,” emocionāli saka mazmeita Laura, kura piedzimusi gadu pēc vectēva nāves. Bet viņa “ēna” bijusi jūtama – skolā no meitenes arī gaidīti dzejoļi un stāsti. Laura centusies atrast kopīgo savā un vectēva dzīvē: abi ir dziedājuši un spēlējuši, abiem publicēti dzejoļi, abiem patikuši aprakstīti un saburzīti papīri. Vectēvs dienējis armijā, bet Laura darbojusies Jaunsardzē. Kaut kas kopīgs esot arī īpatnējā ēdienu izvēlē: vectēvam garšojusi kartupeļu biezputra ar aliču zapti, bet Laurai tīk cepti kartupeļi ar pienu.
“Ķersim labos mirkļus ar mīlestību!” klātesošajiem, izmantojot vectēva dzejas vārdus, novēl Laura,

Sola jaunu dziesmu
M. Kalniņa stāsta, ka viņai satikšanās ar J. Rūsiņa dzeju bijusi, izpildot Imanta Kalniņa populāro dziesmu “Liedagā”. Tiesa, iesākumā nav zinājusi, kas ir vārdu autors, un neviens no apvaicātajiem arī nav zinājis. Liels bijis Maijas izbrīns, ka tas nav kāds no viņas laikabiedriem.
Komponists I. Kalniņš ar J. Rūsiņu Liepājā mituši kaimiņos un liktenīgo tikšanos, kad dzejnieks viņam iedevis lapiņu ar tekstu, raksturo Imanta Ziedoņa vārdiem: “Tumsā divas dzirksteles tuvu blakus skrēja.” Jau nākamajā dienā no šīm dzirkstelēm uzšķīlusies leģendārā dziesma, kuras vārdi likti jaunās grāmatas virsrakstā. “Esmu gandarīts par īso brīdi, kad kopā darbojāmies, un pēdējā laikā sev jautāju: vai tad nebija arī citu dzejoļu?” Komponista mājienu, ka šī varot nebūt viņa vienīgā dziesma ar J. Rūsiņa vārdiem, klausītāji uzņem ar sirsnīgiem aplausiem.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzejnieka simtgadē atver viņa pirmo grāmatu

Kategorijas