Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ceturtdaļgadsimtu glabā vēstures liecības

VENDIJA PIKŠE
Laikraksta arhīvs

2017. gada 30. marts 07:00

378
Ceturtdaļgadsimtu glabā vēstures liecības

Šogad Vērgales muzejs svin 25. gadskārtu, bet nu jau Aizsaulē aizgājušajam muzeja dibinātājam Alfrēdam Šnipkem apritētu 85 gadi. Muzeja vadītāja Mirdza Sīpola priecājas, ka vietējie iedzīvotāji aktīvi iesaistās muzeja dzīvē un padomā, pirms izmet šķietami nederīgas lietas.

Apmeklējums ir ļoti labs
1992. gadā Vērgales muzeju dibinājis Alfrēds Šnipke. “Viss ir iekārtots par kolhoza līdzekļiem. Pamatkrājums ir Šnipkes savākts,” par muzeja pašiem pirmsākumiem saka tagadējā muzeja vadītāja Mirdza Sīpola. A. Šnipke savas dzīves laikā uzrakstījis arī divas grāmatas par Vērgali un tās iedzīvotājiem. “Vērgalē šāda grāmata ir katrā mājā,” pārliecināta ir muzeja krājuma glabātāja Daina Vagule.
Vadītāja uzskata, ka 25 gadu laikā muzejs ir labi apmeklēts un ir pat gadījumi, kad cilvēki uz vienu un to pašu izstādi nāk vairākkārt. Kad ir jaunas izstādes vai svētku laiks, tad ir ļoti daudz apmeklētāju, novērojušas darbinieces. “Brauc arī no ārzemēm – Francijas un Vācijas. Kādreiz vācu riteņbraucēju bija ļoti daudz, bet viņi sūdzas, ka pie mums nav riteņbraukšanas celiņu gar šoseju. Viņi ļoti baidās no lielajām fūrēm,” nepieciešamo uzlabojumu ieskicē M. Sīpola.
Vērgales muzejs lepojas ar dažādām vērtīgām lietām, piemēram, koka gultu, kas ar rokām darināta 1880. gadā, vai sviesta kuļamo, kam ir aptuveni 200 gadi. Reiz šo sviesta kuļamo muzejs aizdevis Liepājas Valsts tehnikumam, kur to izpētījuši topošie pavāri. “Plānojam uzstādīt arī stelles ar diegiem, lai varam piedāvāt apmeklētājiem radošu darbiņu,” atklāj muzejnieces.

Muzejā sāk pietrūkt vietas
M. Sīpola uzskata, ka vērgalnieki ir aktīvi iedzīvotāji un labprāt muzejam atdod dažādas lietas. “Tikpat labi ar šo visu varēja noslaucīt putekļus un izmest ārā. Bez cilvēku līdzdalības jau nekā nebūtu,” piekrīt D. Vagule. Viņa bieži saņem no iedzīvotājiem paciņas, kurās sapakotas dažādas vērtības, sākot ar dāmu naktskrekliem, beidzot ar vēsturiskiem pierakstiem, traukiem un grīdsegām. Kādu skaistu koka lādi muzejam uzdāvinājusi vietējā šuvēja, tajā iepriekš glabāti apģērba gabali. Bieži tiek saņemtas arī grāmatas. “Saņemtās grāmatas ir jāpāršķiro – tikai tāpēc vien, ka viņa ir veca, mēs nevaram ņemt,” atklāj krājuma glabātāja. Īpaši vērtīgs ir vietējās mājas saimnieces meitas tērps, kas ir gandrīz simts gadus vecs. Arī pašas muzejnieces brīnās, kā tērps tik labi saglabājies un cik precīzi viss ir nostrādāts, izšūts un apdarināts.
“Šobrīd mums muzejs paliek par šauru! Vasarā paredzēta fasādes renovācija, tas ir apstiprināts, bet iekšā mums ir par šauru, lietas nav, kur izlikt. Piemēram, veļas rullis, kas pagaidām stāv kādās Vērgales mājās, gaida mūs jau ilgi, bet mums vienkārši nav, kur to izlikt, jo telpas ir pārāk mazas,” par lielāko problēmu stāsta vadītāja. Muzeja darbinieces gan klusībā cer, ka nākotnē izdosies atrast iespēju tam, kā telpas paplašināt, lai papildinātu muzeja kolekciju.
Kategorijas

Kategorijas