Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gvido Šalms: “Ielu vingrošana pastāvējusi vienmēr”

VENDIJA PIKŠE

2017. gada 30. marts 07:00

284
Gvido Šalms: “Ielu vingrošana pastāvējusi vienmēr”

Ar ielu vingrošanu Gvido Šalms iepazinās pirms aptuveni septiņiem gadiem, kad kopā ar kursabiedriem nolēma pamēģināt sporta veidu, ko iepriekš bija redzējuši televīzijas šovā “Zelta talanti”. Toreiz Gvido bija vien 15 gadus vecs pusaudzis, kurš par nākotnes profesiju izvēlējās automehāniku, un ielu vingrošana viņam kļuva par brīvā laika nodarbi. Šobrīd viņš kopā ar citiem sporta aktīvistiem vada aptuveni 70 cilvēku lielu biedrību, kas popularizē sportisku dzīvesveidu un ielu vingrošanu Liepājā.

No mehāniķa par sportistu
“Pabeidzu Liepājas Valsts tehnikumu un sapratu, ka automehāniķa darbs nav mans dzīves aicinājums. Zināju, ka varu dot kaut ko vairāk,” atceras Gvido. Jau skolas laikā viņš trenējis citus jauniešus un sapratis, ka trenera darbu varētu darīt profesionāli, iegūstot sporta skolotāja izglītību Liepājas Universitātē un veidojot Liepājas ielu vingrotāju kustību. “Kad universitāte piedāvāja vadīt savu pulciņu, nenobijos un pamēģināju. Sākumā bijām ļoti maz, bet tagad esam izauguši. Aktīvi darbojas aptuveni 40 cilvēki, bet kopumā esam 70. Šobrīd Liepājas vingrotājiem treniņi notiek sešas reizes nedēļā, taču biedri nāk tik bieži, cik to atļauj viņu dienas režīms, jo liela daļa no sportistiem vēl ir skolnieki.”
Arī Gvido ikdienā ir ļoti aizņemts. Bez ielu vingrošanas un studijām viņš strādā vēl trīs skolās un tajās visās mudina jauniešus būt aktīviem. “Strādāju Liepājas Valsts tehnikumā par sporta skolotāju, vadu fakultatīvās nodarbības Liepājas Raiņa 6. vidusskolā un Tenisa sporta skolā esmu vispārīgās fiziskās sagatavotības skolotājs,” skaidro sportists, atzīstot, ka reizēm tas noved pie laika trūkuma.

Nevajag dārgu aprīkojumu
Lai attīstītu ielu vingrotāju spēkus un pareizi apgūtu trikus, Gvido ikdienā vada nedaudz vairāk kā stundu garu treniņu biedrības jauniešiem. “Mēs mācāmies vingrot nevis profesionālā zālē, bet vienkāršā aprīkojumā, es pat teiktu, mājas apstākļos. Šeit visa pamatā ir inerce un spēks,” skaidro skolotājs.
Ielu vingrošana zināma jau daudzus gadu tūkstošus. Viens no Liepājas kustības dalībniekiem Dāvids Veilands zina teikt, ka kustība radusies Senajā Grieķijā, lēnām izplatoties visā pasaulē. Kā sacensību sporta veids Latvijā tas uzradies nesen – 2009. gadā. Savukārt Gvido uzskata, ka ielu vingrošanas kustība pastāvējusi vienmēr, tikai tagad tā ir padarīta populāra.
“Vienmēr kāds ir trenējies uz stieņiem. Joprojām varam redzēt vectēvus, kas pievelkas pie vecajiem stieņiem pagalmā – tā arī ir ielu vingrošana,” stāsta Gvido. Viņš uzskata: lai labi trenētos šajā sporta veidā, nav nepieciešams dārgs aprīkojums, bet gan pacietība un smags darbs. “Ielu vingrošanā novelk kreklu, sasprindzina muskuļus, un aiziet,” smejas treneris.

Vingro arī meitenes un bērni
Gvido trenētā jauniešu grupa kopš 2013. gada piedalās dažādos pasākumos, kuros demonstrē savu spēku un fizisko sagatavotību. “Veidojam šovu, rādām, ko mākam, un pēc tam iesaistām vingrošanā skatītājus,” tā treneris.
Viņš uzsver, ka vingrošanai nav dzimuma vai vecuma ierobežojuma, tāpēc piedalīties var visi, kuri vēlas. Reizēm nodarbībā ir pat astoņas meitenes, kuras nāk pilnveidoties savām vajadzībām. Viņas gan esot kautrīgākas un parasti nevēlas piedalīties priekšnesumos vai fotosesijās.
Treniņos piedalās arī bērni no 10 gadu vecuma. “Vecāki redz, ka desmitgadīgs puika gada laikā kļuvis spēcīgāks, viņa stāja uzlabojas, viņš kļūst pašpārliecinātāks. Protams, ka paliek arī mazāk laika muļķībām, datoram un telefonam,” priecājas sporta aktīvists. Vislielākais gandarījums esot, kad redzams, ka jaunietis nāk, jo pats to grib, nevis tāpēc, ka vecāki spiež. “Pēc pieciem gadiem labākos redzēsim televīzijā,” priecājas Gvido.
Tā kā jaunais vīrietis jau daudzus gadus nodarbojas ar sportu, viņš redz, cik aktīvi ir Liepājas jaunie cilvēki. “Ir, protams, tādi, kas nedara neko, bet ir tādi, kas darbojas gan mūzikas skolā, gan peldēšanā vai kādā sporta skolā un šeit nāk iegūt papildus fizisko sagatavotību. Tas viņus pilnveido vēl vairāk.”