Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lavandas paver biznesa nišu

VALIJA BELUZA

2017. gada 30. marts 07:00

863
Lavandas paver biznesa nišu

Zanes un Sandra Gustu 2013. gadā dibinātajai SIA “ZooVilla” tik neparasts nosaukums dots, jo biznesa plāni saistīti ar dzīvnieku viesnīcu. Taču drīz vien dzīvesbiedri sapratuši, ka ar to vien nopietni pelnīt nevarēs.
Labiekārtojot mājas apkārtni, jaunā “Mārsilu” saimniece ievērojusi, ka košums te grūti panākams ne tikai četrkājaino mīluļu dēļ. Zeme Grobiņas pagasta nomalē bagāta ar grants un smilts slāņiem un reti kuram augam pa prātam. Tāpēc nolēmusi pamēģināt lavandu, un pirmie caur Bulduru dārzkopības vidusskolu iegādātie stādiņi iesakņojušies veiksmīgi. Nu jau trīs- un divgadīgo ceru kopskaits sasniedzis 7000. Lavandas stāds dzīvo desmit gadu, un raža ievācama no trešā līdz septītajam gadam. Šobrīd lavandas harmonizējošās un relaksējošās īpašības izmanto ar lavandu ziediņiem pildītās rotaļlietās, tiek loloti jauni projekti.

Konkurenti nesnauž
Nevar nepamanīt vieglo, patīkamo aromātu, kas virmo ap ekoloģiskajām rotaļlietām, kuras no lina auduma šuvusi Zanes māmuļa Ginta Timbra. Mīlīgie zvēriņi piesaistījuši izstādes “Ražots Liepājā” apmeklētāju uzmanību, pabijuši arī Kalnciema kvartāla tirdziņā Rīgā. Pircēji vairāk iecienījuši suni, kaķi, lāci un peli.
“2016. gadā bijām izstādē Ķīnā, tur bija ļoti liela atsaucība. Bet viņiem nepieciešamas milzīgas partijas, ko nevaram nodrošināt, jo tas taču ir roku darbs. Savukārt Eiropas tirgus pieprasa dažādus sertifikātus, lai bērni ar šīm mantiņām drīkstētu spēlēties. Pagaidām tās drīzāk izmantojamas kā gultas galvgalī noliekami smaržu maisiņi, tāpēc pārdodu kā dizaina rotaļlietas,” pastāsta Z. Gusta. Viņa izpētījusi, ka pasaulē tiek ražotas rotaļlietas ar ēterisko eļļu smaržu, bet tieši ar dabiskiem lavandas ziediem – ne. Pamanot pirmos špikotājus, jaunā sieviete devusies uz Patentu valdi, bet izrādījies, ka rotaļlietu ar lavandas pildījumu patentēt nevar. Toties var patentēt dizainu. “Konkurentam kopētājam neviens neliegtu, piemēram, lāčuku ar citas krāsas kaklasaitīti pasniegt kā savu dizaina ideju,” pastāsta uzņēmēja.
Sadarbojoties ar Latvijas amatniecības veikaliem, Z. Gusta nākusi pie vēl viena sāpīga secinājuma: “Es, mazais ražotājs, ieguldu sirdi un dvēseli darbā un naudu materiālos, bet veikaliņi ņem preci uz realizāciju, liek simts līdz divsimt procentu uzcenojumu, un man vēl gads vai pusotra jāgaida, līdz samaksās.”

Būs viesu nams ar pirti
Lavandas ir siltummīles, savvaļā labi jūtas Vidusjūras reģionā, Kanāriju salās un Indijā, tāpēc pasargāšanai no kailsala grobiņnieki daļu augu ziemā pārsedz ar agroplēvi. Pagājusī vasara iegadījusies lietaina, un ziedu novākšana notikusi augustā. Lavandu rūpalam ir sezonāls raksturs, tāpēc Gustu ģimene izlēmusi savos trīs arpus hektāros izveidot viesu namu “Lavender Villa”, pakalpojumu klāstā iekļaujot suņu pieskatīšanas servisu.
“Jau ir pasūtītas divas moduļu mājiņas, ko plānots uzstādīt jau jūnijā. Istabiņās būs kvalitatīvas dizaina mēbeles un lavandas tematika. Plānojam uzņemt līdz astoņiem cilvēkiem. Teritorijā taps neliela konferenču zāle, projekta ietvaros tiks uzstādīts bērnu laukums un apkurināmais koka kubls. Līdzās lavandas laukam vasaras sezonā tiks novietotas vigvama tipa telts. Smaržīgās rotaļlietas kalpos kā suvenīri klientiem, bet no lavandu ziediem iegūtā ēteriskā eļļa tiks pielietota pirts procedūrās.”
Lai saprastu, ko no pirtnieka var gaidīt, saimniece apmeklējusi pirts skolu, bet pati ar to nenodarbosies, pieaicinās pieredzējušu speciālisti. Noteikti tikšot turpinātas pēdējā laikā pieprasītās radošās nodarbības, kurās lavandu pazinēja interesentiem mācīs, kā izgatavojamas vienkāršotas rotaļlietas un maisiņi ar lavandas pildījumu. “Ir jādalās ar zināšanām, nevajag uzsēsties tām virsū.”

Strādā bez ķīmijas
Sākoties krīzei, Zane vēl mācījusies vidusskolā. Meitenei nav patikusi situācija Latvijā, tāpēc nolēmusi doties uz Ameriku. “Šķiet, tas bija man vajadzīgs – lai zinātu, ka arī tur nemaz nav tik labi. Pēc dažiem gadiem atgriežoties, bija grūti saprast, kas te notiek politikā un ekonomikā. No nulles sāku noskaidrot, kā uzņēmumu dibināt, kā grāmatvedību kārtot un projektus rakstīt. Tagad pie manis vēršas laukos dzīvojošie un brīnās, kur ņemu to informāciju. Redz, ja ir mērķis un interese, visu var sasniegt.”
2007. gadā nopirktajā mājā Sandris Gusts dzīvojis tikai pa vasarām, jo daudz ko nācies mainīt, atjaunot. Trīs gadu laikā, kopš ģimene pilnībā pārcēlusies no Liepājas uz dzīvi laukos, paspēts gana daudz.
“Mums ir otrais gads pārejai uz bioloģisko saimniekošanu – bez ķīmijas izmantošanas. Izgāju obligātos kursus, ko organizēja Lauku konsultāciju centrs, un nākamgad saņemsim bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Šobrīd izmantojam tikai ziedus, bet lavanda, izrādās, ir “trīs vienā”. No lavandas iegūto ēterisko eļļu izmanto parfimērijas ražotāji, pazīstamas ir lavandas dziednieciskās spējas, kā garšaugs lavanda noder pārtikas produktos. To gribu piedāvāt arī saviem viesiem. Ja uzsāksim ražot lavandas pārtikas produktus, mana misija būs lauzt stereotipus un aizspriedumus.”
Bijusī liepājniece atklājusi, ka no kaimiņiem nav iespējams iegādāties ne olas, ne gaļu, ne citus pārtikas produktus, tāpēc iesaistījusies mājražotāju un amatnieku biedrības “Grobiņas spēkavots” aktivitātēs.
Tiem, kuri iesaka nemocīties, bet lavandas iepirkt, uzņēmēja atbild, ka tad nebūtu pārliecības par rotaļlietās pildāmo augu kvalitāti – vai nav izmantotas ķīmiskas vielas. “Vieglāk ir specializēties uz vienu augu, turklāt klimata pārmaiņu dēļ apstākļi Latvijā kļūst arvien piemērotāki lavandu un citu netradicionālu kultūru audzēšanai,” uzskata Z. Gusta. “Pirms gadiem divdesmit neviens neticēja, ka te varēs ienākties arbūzi. Mana omīte atceras, ka viņas jaunības laikā pat tomātu nebija.”
Padziļināti interesējoties par augu, kas devis ierosmi biznesa attīstībai, “Mārsilu” saimniece noskaidrojusi arī tā vēsturi un dziedniecisko vērtību: ēģiptieši lavandas izmantojuši faraonu mumificēšanai, savukārt Francijā mēra laikā ar lavandām izliktas slimnīcu grīdas. Reiz, kad meitiņa Emīlija saaukstējusies, nopirktā iesnu ārstēšanas līdzekļa sastāvā bijusi arī lavanda. Tāpēc tagad mājiniekiem iesnas tiek ārstētas, liekot uz deguna uzsildītu lavandas maisiņu.