Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārzniecība “Elzas” gatavojas sezonai

VALIJA BELUZA

2017. gada 30. marts 07:00

5042
Dārzniecība “Elzas” gatavojas sezonai

Jānim Laizānam, kurš saimnieko Grobiņas pagasta dārzniecībā “Elzas”, pašlaik darba pa pilnam: jāpaspēj krūmveida un nokarenos puķu un citu dekoratīvo augu stādus sarūpēt pircējam vajadzīgajā laikā un stadijā. Nav gan noteikta datu+ma, kad startē ziedošo puķu podu tirdzniecība Pētertirgū, atzīst dārzkopis, tas atkarīgs no laika ap­stākļiem. Vienu sezonu sākuši tirgoties 6. martā un beiguši novembra beigās, turpretī citugad pavasara aukstums atkāpies tikai maijā.
“Dabas untumu dēļ nav gadījies augus vest atpakaļ, taču tirgū puķu kompozīcijas podos novazājas, transportējot regulāri nolūst pa zaram, un tad ir neizbēgama “lazarete”. Nereti apgriežam samocīto augu līdz poda malai, lai sasparojas no jauna.” Līdzīgs liktenis pašlaik ir priekšā pelargonijām, eiforbijām un atraitnītēm, kuras speciāli nav iespaidotas pirms prezentēšanas izstādē “Ražots Liepājā”.   

Notrāpīt – lai neizstīdzētu
Kamēr ap dārzniecības ēku stūriem dauzās ass, nešpetns marta vējš, siltumnīcas iekšpusē valda subtropu klimats. Kurināts arī ziemā, lai neaizietu bojā no pagājušā gada palikušās pelargonijas. Gan viengadīgās, gan telpās pārziemināmās daudzgadīgās puķes mitrumu saņem no pilienu laistīšanas ierīces un ar mehānisko ūdens padevi. Podiņos, kastēs un kasetēs mītošajiem puķu dēstiem dažādās attīstības stadijās tāda individuāla lutināšana pa prātam. Mazākajos kvadrātiņos padīgušas verbenas, balzamīnes, eiforbijas un februāra beigās iesētas petūnijas. Ziedus raisīt sākušas nemēzijas un balzamīnes, arī otrās paaudzes alisītes, bet dažs begoniju stādiņš pat sāk pāraugt. Par lielajām leduspuķēm dēvētās begonijas un pelargonijas izskatās pat ļoti apmierinātas, tikmēr saimnieks bažījas, ka zaļie audzēkņi var sasparoties par ātru.
“Ir svarīgi notrāpīt, lai neizaugtu izstīdzējuši ērmi. Ne visi cilvēki saprot, kas ir labs, izvēlas siltumnīcā pārkarsušas, izstiepušās ķeskas, nevis laukā smuki izveidojušās krūmiņu bumbas, kam salnas vairs nav bīstamas,” spriež pieredzējušais dārznieks un piemetina: “Auga attīstības tempu iespējams piebremzēt – galotņojot, aukstumizturīgākos novietojot vēsākā vietā vai izmantojot speciālu ķīmiju. Bet man tā ķīmija riebjas, lietoju tikai pret kukaiņiem un slimībām.”
Tāpēc pirms nonākšanas klienta dobē, dārzā, pagalmā, balkona vai terases puķu kastē augi tiek norūdīti vispirms neapkurinātā siltumnīcā, tad, noliekot pie zemes, ārpusē. Risks, protams, pastāv: Grobiņas pievārtē gaisa temperatūra mēdz būt par pāris grādiem zemāka nekā Liepājā. Pērn pēkšņi uznākusī salna dažas bakopas nobendējusi.
Uzticas pārbaudītām vērtībām
Vaicāts par puķu modes tendencēm, J. Laizāns atzīst, ka pirmās pieprasītākās arvien ir petūnijas, kaut gan daudziem nepatīk šo puķu izteiktā kāre pēc ūdens. Iespējams iestādīt arī lielos traukos, kas nodrošina mitrumu uz nedēļu, bet tādi podi ir dārgāki un ne katrs ir gatavs maksāt. Tāpēc puķu kompozīcijas speciālajos podos un balkona kastēs tiek veidotas tikai pēc konkrēta pasūtījuma.
Puķu draugu atzinību tāpat iemantojušas atraitnītes, verbenas, nemēzijas, kam vēsums pa prātam. Siltumnīcas stūrī jau lekni salapojušas hortenzijas un aptuveni desmit jaunu eņģeļtauru stādi, ziedi būšot baltā, rozā un dzeltenā krāsā. Savus cienītājus sagaidīs dekoratīvās graudzāles, kuru latīniskos nosaukumus reti kurš ievēro. Var, piemēram, gadīties, ka Festuca Glauca (Elijah Blue) tā pati zilganā auzene vien ir.
Kurā valstī dzimuši Rīgas firmās iepirktie begoniju, leduspuķu un citi jaunstādi, arī J. Laizāns diži nepievērš uzmanību. “Dažkārt pasūtījumu veic dzīvesbiedre Danuta, un es uzzinu tikai, kad atnāk. Uz augu nosaukumiem diži nevar paļauties: tas saistīts ar licenču sistēmu. Kāds paņem un izaudzē no sēklām un ir tiesīgs dot savu šķirnes nosaukumu. To katalogu daudz, vienkārši izvēlamies, kas mūs interesē. No sēkliņām audzēju arī pats, bet pinceti, strādājot pie begoniju sēklām, neizmantoju un piķēju ar sērkociņa palīdzību. Man jau nav profesionāla dārznieka izglītības, saku – augstākā neiesāktā,” joko pieredzējušais praktiķis.
Labi iepazīto augu saimi dārzniecība “Elzas” papildina ar jaunumiem. Pēdējais izaicinājums ir gasnēriju dzimtas pārstāvis – streptokarps. Lai gan tā dzimtene ir Āfrika, augs diezgan aukstumizturīgs, toties pieprasa gaišu vietu, bet tiešā saulē “apvainojas” un nīkst nost.
Neparasts ir pašreiz ziliem ziediņiem rotājies kartupeļu dzimtas krūms, kas atbilstošos apstākļos var sasniegt divarpus līdz trīs metru augstumu.

Eksperimentē, lai interesantāk
SIA “Stīpnieki L” īpašnieks J. Laizāns neslēpj, ka viņam patīk audzēt, bet nepatīk tirgot. Tāpēc pie vairāk nekā simts puķu stādu realizācijas piesaistīta “vesela brigāde ar pārdevējiem”. “Trīs meitas – Ilze, Baiba un Elizabete. Arī brāļameita Elda pie mums dzīvo. Vecākajai, Ilzei, tieši Liepājas dzimšanas dienā šogad dēls piedzima,” par ceturto mazbērnu nopriecājas plašās augu valstības pavēlnieks.
Puķu biznesam Laizāni pievērsušies 90. gadu sākumā, saimniekojot savās lauku mājās Gaviezē. 1995. gadā sākuši tirgot tulpes, narcises, vēlāk – petūnijas. Rūpals audzēts pamazām, bet mērķtiecīgi. Daļu no ģimenes ienākumiem turpina ienest dārzkopības un saimniecības preču veikals “Elzas”.
Tiem, kuri drīzumā iegādāsies podu ar ziedošām petūnijām, pieredzējušais audzētājs iesaka būt apdomīgiem un nepirkt emociju iespaidā: “Gudrāk izvēlēties petūniju ar īsākiem dzinumiem starp lapām. Garie liecina, ka augs ar slāpekli pārbarots vai turēts karstumā. Jebkurš cenšas paspēt radīt pēcnācējus, arī augs, sajutis ekstrēmus ap­stākļus, piemēram, sausumu, pūlas ātri izdzīt ziedus, lai būtu sēkla. Atkarīgs, protams, no šķirnes, tomēr petūnija vairāk vai mazāk ziedēs vienmēr.”
Vējainām vietām dārzā itin labi noder eremūri. Ne hibrīdi, bet Latvijā audzētie mēdz pārsniegt vidēja cilvēka augumu.
J. Laizāns neslēpj, ka pats dārzkopībā daudz ko izmēģinājis un gatavs eksperimentus turpināt. “Ja gadu no gada dzen vienu un to pašu, dzīve taču kļūst neinteresanta.”