Starptautiskais amatierteātru festivāls vēršas plašumā

2017. gada 30. marts 07:00

241

Starptautiskais amatierteātru festivāls vēršas plašumā

Mīlestības spēks un tās trūkums, naudas un varas ietekme, miers, kas iegūts caur piedošanu, patriotisms, sabiedrības labklājība, ģimenes nozīme, bailes un noslēpumi – šīs ir tikai dažas no tēmām, ko 7. Starptautiskajā amatierteātru festivālā “Te un nekur citur” uz vairākām skatuvēm Liepājas Latviešu biedrības namā izspēlēja kopumā septiņi amatierteātri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pasākums norisinājās divas dienas, un to organizēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs un Liepājas Tautas teātris.

Uzstājas paši labākie
Festivāla pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem, kad idejas autori – Liepājas Tautas teātra pārstāvji – to noorganizējuši kā veltījumu Liepājai dzimšanas dienā. “Tolaik mūsu pilsētas jubilejas svinības vēl nebija tik kuplas un krāšņas kā tagad, tāpēc, izmantojot izdevību, vēlējāmies tās papildināt ar kādu pašu izdomātu un izlolotu pasākumu. Jāsaka gan, ka mūsu pirmais festivāls kopā pulcināja vien tuvākās apkārtnes viesu amatierteātrus no Ventspils, Saldus un Kuldīgas, taču, rīkojot šo pasākumu atkal un atkal, tas auga arvien kuplāks. Un nu esam starptautiskā līmenī,” gandarīta ir Liepājas Tautas teātra režisore Ināra Kalnarāja. Sākumā festivāls ticis organizēts katru gadu, taču pēcāk, nepazaudējot savu stabilitāti un būtību, kļuvis par nedaudz retāku tradīciju. “Pirms desmit gadiem, kad bijām jaunāki un spraunāki, paralēli mūsu kolektīva pamata repertuāra apguvei paguvām ne tikai organizēt šo festivālu, bet arī iestudēt tam speciāli paredzētas izrādes. Taču, laikam ritot uz priekšu, tas palika nedaudz par grūtu. Tāpēc tagad šis pasākums norit ik pēc diviem gadiem un mēs – Liepājas Tautas teātris – tajā uzstājamies ar iestudējumiem, kas iekļauti mūsu pamata repertuārā,” tā režisore.
Tāpat Liepājas Tautas teātra vadītāja neslēpj, ka vēl viena gana būtiska parādība, kas laika gaitā saaugusi ar festivāla organizēšanu, ir rūpīgā dalībnieku izvēle. “Šā pasākuma līmenis ir augsts un tieši tāds tas arī ir jānotur. Tāpēc dalībnieku vidū jau tradicionāli redzami tie amatierteātri, kuru izrādes iepriekšējā gadā atzītas par labākajām visā Latvijā. Tādējādi, protams, kāds amatierteātris te viesojas biežāk un kāds – retāk. Piemēram, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” teātra studija “Haritas” mūsu festivālu kuplina otro reizi, turpretī Ogres Tautas teātris te uzstājies jau kopumā četras reizes,” skaidro I. Kalnarāja, atzīstot, ka gluži līdzīga situācija esot arī ar igauņu un lietuviešu kolektīviem – arī to vidū tiekot izvēlēti visaugstāk novērtētie amatierteātri.

Redzēto salīdzina ar lasīto
Šai reizē festivāla atklāšanu uzņēmās mājinieki – Liepājas Tautas teātris, kas savas pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja ar muzikālās izrādes “Kuršu vikingi” fragmentu. Iestudējums tapis pēc Andreja Miglas un Valda Rūmnieka romāna ar tādu pašu nosaukumu un vēstī par Latvijas senvēstures notikumiem, kuros ļoti spilgti atspoguļojas ļaužu nevienādie uzskati un vērtības. “Cilvēku daba jau nekad nav mainījusies – vienalga, vai ir runa par vikingu laiku vai mūsdienām. Vienmēr bijuši gan tādi ļaudis, kas alkst varu un bagātības, gan tādi, kam tuva garīgā pasaule un radošums. Bet kādas tad ir šo pretstatu rīcības sekas? Pretēji garīgo vērtību cienītājiem materiālās pasaules pārstāvji bieži vien nevis rada kaut ko labu, bet gan zaudē visu sev piederošo,” iestudējuma galveno domu ieskicē I. Kalnarāja. Režisore piebilst, ka izrādes pilnais vēstījums skatītājus sasniegšot jau šā gada rudenī, kad teātris uzstāsies ar pilna garuma pirmizrādi.
Tam, ka izrāde ir gaidīšanas vērta, piekrīt arī festivāla apmeklētāji. Piemēram, ventspilnieki Viesturs Polencs un Dace Volksone, kuri iestudējuma fragmentu baudīja kopā ar savu viengadīgo meitiņu Anci Agati, atzīst, ka ceļu līdz šejienei mērojuši tieši šā priekšnesuma dēļ. Dace gan neslēpj – daļēji šī interese saistīta ar to, ka viņa pati agrāk darbojusies Liepājas Tautas teātrī. Taču tas nebūt neesot pats svarīgākais iemesls. Īpaša vēlme savām acīm skatīt tieši šo iestudējumu bijusi sievietes dzīvesbiedram. “Pirms vairākiem gadiem dzirdēju radio lasījumu par kuršu vikingiem. Un pēcāk man paveicās dabūt arī grāmatu. To, protams, izlasīju un tagad, pateicoties šim festivālam, varu uz skatuves redzēto un grāmatā lasīto salīdzināt. Mans vērtējums par Liepājas Tautas teātra uzstāšanos, nenoliedzami, ir pozitīvs. Lai arī te tika parādīts tikai viens fragments no visa romāna, tomēr tā atainojums bija ļoti ticams un atbilstošs grāmatā lasītajam,” savu prieku pauž V. Polencs.

Sveša valoda netraucē uztvert
Tam, ka Liepājas Tautas teātra iestudējums bijis ļoti baudāms, piekrīt arī Viestura dzīvesbiedre. Tomēr vislielākais prieks viņai esot par pašu festivālu kopumā. “Pirmo reizi te esmu kā skatītāja, taču iepriekš šo pasākumu piedzīvoju arī kā dalībniece. Un kas no tā visa ir mans galvenais ieguvums? Tas, ka tieši šai festivālā apjautu – amatierteātra izrādē pats svarīgākais nav, kādā valodā tā tiek izstāstīta. Vairākus iestudējumus, kurus te esmu baudījusi, pavadīja tikai un vienīgi lietuviešu vai igauņu valoda. Sākumā likās – es šīs valodas nezinu, tāpēc noteikti nebūs interesanti. Taču bija interesanti – un pat ļoti! Redzot skatuves iekārtojumu, aktieru tērpus un kustības, kā arī izjūtot izrādes dalībnieku balss skaļuma un intonāciju maiņu, diezgan labi sapratu uz skatuves notiekošo. Protams, pieļauju, ka šāds talants – savu izrādi darīt saprotamu pat cittautiešiem – nepiemīt pilnībā visiem amatierteātriem. Taču tiem, kam piemīt – cepuri nost!” savu sajūsmu neslēpj D. Volksone.
Lietuviešu un igauņu valoda Starptautiskajā amatierteātru festivālā nebija vienīgās uz skatuves dzirdamās svešvalodas. Savu iestudējumu – Anrī Barbisa noveles dramatizējumu “Maigums”, kas vēstī par sievietes uzupurēšanos mīlestības vārdā – Valkas pilsētas teātris skatītājiem piedāvāja baudīt krievu valodā. Režisors Aivars Ikšelis skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis divu iemeslu dēļ: “Pirmkārt, mēs šo izrādi gatavojam Maskavas Starptautiskajam teātra festivālam – jā, jā, būsim tur kopā ar profesionāliem teātriem! Un, otrkārt, esam to papildinājuši ar trīs krievu tautības autoru dzeju, kuru pārtulkot uz citu valodu būtu ļoti grūti. Es, protams, mīlu un cienu savas mātes valodu, tomēr nevaru pievērt acis uz faktu, ka krievu valodā uzrakstītajai dzejai ir tāda īpaša odziņa iekšā, kuru uz latviešu valodu mēs vienkārši nevaram pārlikt!”

Uzteic dažādību un meistarību
Valkas pilsētas teātra režisors atzīst, ka kopā ar savu kolektīvu ik gadu mēdz piedalīties vairākos teātra festivālos gan ārvalstīs, gan tepat Latvijā. “Starptautiski teātra festivāli mūsu valstī noris vairākās pilsētās, tostarp – liels prieks man ir arī par šo krāšņo pasākumu Liepājā. Galu galā katram šāda veida pasākumam jau ir sava būtība un sūtība. Un Liepāja ar šā sava festivāla starpniecību apliecina, ka svarīgi ir cienīt un godāt ne tikai te esošo profesionālo teātri, bet arī apzināties teātra mākslas saknes – amatierteātrus. Pie tam šis pasākums ir ļoti vērtīgs gan pašiem liepājniekiem, gan tā dalībniekiem un viesiem no citām pilsētām. Mēs varam paskatīties viens uz otru, kā arī gūt jaunus priekšstatus un zināšanas,” savos novērojumos un sajūtās dalās A. Ikšelis.
Papildus kolēģu un skatītāju atzinībai festivālā savu novērtējumu par amatierteātru sniegumu pauda arī ekspertu komanda. To šoreiz pārstāvēja Klaipēdas Universitātes Teātra katedras pasniedzēja Justina Jukonīte, igauņu režisore Mareta Omera, kā arī latviešu teātra kritiķe un režisore Ilze Kļaviņa. “Mēs vērtējam visu kompleksu – sākot jau ar materiāla izvēli, režiju un aktiermeistarību, līdz pat scenogrāfijai un kostīmu atbilstībai. Pie tam to visu kolektīviem izsakām ieteikumu jeb vēlējumu veidā. Māksla jau nav sports, tajā nav uzvarētāju un zaudētāju. Tieši tāpēc te vienkārši dalāmies ar savu pieredzi, ar kaut kādiem impulsiem, kas mums radušies izrāžu laikā un amatierteātriem varētu šķist noderīgi,” atklāj I. Kļaviņa. Runājot par pašu festivālu, teātra kritiķe norāda, ka te viesojusies vairākkārt un šā pasākuma līmeni uzskata par salīdzinoši augstu: “Izrādes ir daudzveidīgas, un kolektīvi ļoti prasmīgi parāda katrs savu iekšējo māksliniecisko programmu. Tāpat arī publika ir atsaucīga – vienmēr ir pilnas zāles! Papildus tam nevaru nepieminēt meistarklases, ko ikreiz vada savas jomas speciālisti. Piemēram, šoreiz savā pieredzē un ieteikumos ar pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem dalījās mūziķis Arnis Miltiņš. Un festivāla ģeogrāfija ir paplašinājusies. Nu te baudāms arī kaimiņvalstu mākslinieku veikums. Festivāls ir ļoti dzīvs un, manuprāt, piestāv Liepājai.”

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Starptautiskais amatierteātru festivāls vēršas plašumā

Kategorijas