Vai mums patīk uzņemt tūristus?

2017. gada 6. aprīlis 07:00

Jau daudzus gadus gan valstiskā, gan pašvaldību līmenī Latvija sevi sauc par tūrisma valsti un daudzas Latvijas ģimenes kā savu rūpalu izvēlas viesmīlības biznesu. Savukārt daļai iedzīvotāju šķiet, ka Latvijai vēl daudz jāstrādā pie tā, lai iebraucējs šeit justos ērti, viņam būtu, ko redzēt, un – pats galvenais – lai viņš justos pie mums gaidīts. “Kursas Laiks” centās noskaidrot, vai tūristi pie mums ir gaidīti, un vietējiem iedzīvotājiem uzdeva jautājumu – vai viņu ikdienu traucē tūristi?

Pievilina jūra
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2016. gadā Latvijā paviesojušies aptuveni 2,3 miljoni tūristu. Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā (24,7% viesu), Liepājā (8,2%), Jūrmalā (7,7%), Ventspilī (4,1%), Siguldas novadā (3,6%), Daugavpilī (3,5%), Engures novadā (3,2%) un Kuldīgas novadā (3,1%), ziņo CSP. Tikmēr Lietuvā, ko latvieši pieraduši uzskatīt par tūristiem pievilcīgāku zemi, viesojušies gandrīz uz pusi mazāk tūristu. Lietuvas valdības apkopotie dati liecina, ka kaimiņvalstī 2016. gadā ieradušies aptuveni 1,49 miljoni tūristu.
Statistiķi saskaitījuši, ka, piemēram, 2015. gadā Kurzemes reģionā bijušas 89 oficiāli reģistrētas viesu mītnes un tajās kopumā ir 4449 gultasvietas. 11 no šīm mītnēm atrodas Pāvilostā, 13 – Liepājā un piecas uzbūvētas Nīcas novadā. Grūti saprast, vai ar šādu skaitu viesu māju, viesnīcu un kempingu pietiek, jo neviens nav noskaidrojis, cik daudz neoficiālu viesnīcu, viesu māju un kempingu vietu Kurzemē var atrast.
Jūrkalnes pagasta pārvaldes sekretāre Baiba Trauberga, ikdienā strādājot blakus vienam no iecienītākajiem krogiem, novērojusi, ka Jūrkalne pievilina daudz tūristu. Iebraucēju pieplūdums pārsvarā ir sezonāls, un ziemā šeit esot klusāk, bet vasarās vietējos iedzīvotājus gāž apkārt jūras mīļotāji. Vairums iebraucēju šeit atgriežas katru vasaru.
“Kā vietējā iedzīvotāja pagājušajā gadā es labi ja vienu vai divas reizes aizgāju līdz jūrai. Citi brauc no Rīgas katru sestdienu, svētdienu, it sevišķi pēc vētrām,” par paradoksu, kas piemīt vairumam pie jūras dzīvojošo, smejas B. Trauberga. Viņasprāt, tie, kuri ikdienā jūrai dzīvo pārāk tuvu, nespēj to novērtēt, bet tieši jūras dēļ Latvijā ierodas tik daudz cilvēku.

Vietējie negrib pazemoties
Sastaptie jūrkalnieki atzīst, ka lielu daļu šejienes īpašumu īrē un iegādājas iebraucēji, tāpēc vasarā vietējie iedzīvotāji paliek otrā plānā. Tūristi ir labs peļņas avots, un jebkurā valstī cenšas nopelnīt uz ceļotāju rēķina, tāpēc būtu tikai normāli, ja vietējie pelnītu uz iebraucējiem, piedāvājot naktsmājas, ēdienu un citas ērtības nogurušiem ceļiniekiem.
B. Trauberga novērojusi, ka pārsvarā Jūrkalnes krogos un viesnīcās strādā cilvēki no citām apdzīvotām vietām, nevis vietējie. “Var būt, ka ir kaut kāds aizspriedums – kā gan tas būs, ka es strādāšu priekš citiem?” iespējamo iemeslu min jūrkalniece. Viņa uzskata, ka vietējie negrib pazemoties un tīrīt atbraucēju atstāto nekārtību, tāpēc labāk izvairās no tūristiem.
Viesiem, kuri ierodas Jūrkalnē, bieži esot problēmas ar drošības ievērošanu, novērojuši vietējie. Tūristi sajūsmas iespaidā rāpjas augšā pa stāvkrastu un kāpām, nevis izmanto kāpnes – tas ne tikai bojā skaisto dabas objektu, bet ir arī bīstami. B. Trauberga zināja stāstīt, ka pirms daudziem gadiem notikusi nelaime un zem smiltīm aprakts kāds bērns, kurš gribējis uzrāpties stāvkrastā. “Saka jau vecākiem, ka tā nevar, bet viņi neklapē ar ausīm. Daudzi apkārtējie ir aizrādījuši, bet nekas nemainās, brīdinājumi arī ir izlikti,” par tūristu neuzmanību brīnās pagasta pārvaldes sekretāre un vietējā iedzīvotāja.
Kādas vēl problēmas Jūrkalnē reizēm rada tūristi? Piegružo jūras krastu. Vasarā pēc sestdienas un svētdienas krasta apsaimniekotājiem ir daudz vairāk darba – jāsavāc tukšās pudeles un citi iepakojumi, ko atstājuši iebraucēji.
Bernātos sākusies atmoda
Bernāti jau sen tiek uzskatīti par vienu no Kurzemes tūrisma magnētiem, un neviens vien uzņēmējs centies tur attīstīt biznesu. Šobrīd Bernātos sācies jauns atmodas laikmets, un apkārtējie cer, ka tas pievilinās vēl vairāk iebraucēju.
Kafejnīcas “Dzintariņš” atjaunotāja Liene Otaņķe kopā ar ģimeni vēlas atgriezt Bernātu apmeklētājiem iespēju iemalkot dzērienus un nobaudīt ko gardu. Viņa uzskata, ka Bernāti ir lieliska vieta gan uzņēmējiem, gan viesiem, jo cilvēki šeit apgrozās visu cauru gadu. Vasarā ierodas ūdens un saules baudītāji, ziemā – tie, kuriem patīk slidināties pa kalniņiem, un pārējā gada laikā brauc tie, kuriem mīļas ir pastaigas pa mežu. Otaņķu ģimene uzskata, ka šajā vietā ir liels potenciāls un jo vairāk to attīstīs, jo vairāk viesu ieradīsies.
Bet vai mūžīgā iebraucēju plūsma netraucē bernātniekus? To “Kursas Laiks” jautāja vietējai iedzīvotājai Intai Prenclavai, kura nekavējoties noliedza šādu domu: “Nē, netraucē! Vasarā to cilvēku ir vairāk, protams, bet tas netraucē. Ir prieks, ka kaut kas attīstās un notiek.” Arī Nīcas veikalā strādājošā Anita Tupese atzīst, ka vietējie tiešām nemāk novērtēt jūras tuvumu un paši reti kad līdz tai aiziet, tikmēr atbraucēji vienmēr brīnās – kā var neiet uz jūru?! Sastaptie bernātnieki uzskata, ka jūras tuvums un plašā pludmale ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas tik ļoti pievelk tūristus.

Pieprasa veloceļu visā valstī
Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola laikrakstam atklāj, ka viņas pagastā bieži vien viesojas tūristi un visbiežāk no Vācijas. Kādreiz tieši velotūristi bija iecienījuši Vērgali, taču šobrīd ārzemnieki kā lielāko trūkumu uzskata veloceliņa neesamību. Iebraucējiem nepatīk mīt pedāļus gar šosejas malu, jo tas nav droši un viņus ļoti biedē smagās automašīnas, kas saceļ putekļu un vēja vērpetes. M. Sīpola uzskata, ka noteikti jāpadomā par šo aspektu, jo tas palīdzētu piesaistīt vēl vairāk aktīvās atpūtas cienītāju, kuri Latviju vēlas apceļot ar velosipēdiem.
Tam piekrīt arī jūrkalniece B. Trauberga, kura vasarā pati pārvietojas ar velosipēdu un zina, cik nepatīkami ir braukt blakus automašīnām. Viņa arī dzirdējusi, ka tūristi vēlas veloceliņu, kas būtu gan ērts, gan drošs velosipēdistiem.
Arī Rucavas rokdarbu veikala īpašniece Līga Ate novērojusi, ka liela daļa tūristu dodas cauri pagastam ar velosipēdiem. Vēl nesen veikalā iegriezies Amerikas pilsonis, kurš izlēmis ar divriteni apceļot visu Latviju. Diemžēl tālzemju viesim nāksies braukt gar šosejas malu, jo veloceliņi izbūvēti vien dažās pilsētās un posmos.

Pasākumi netraucē
Liepājas parka teritorijā un apkārtnē ir daudz dzīvojamo māju. Lai šeit dzīvotu, jārēķinās ar troksni, cilvēku drūzmu un skaļām ballītēm, kas pāris reizes gadā tiek rīkotas parkā vai jūras krastā. Inga Dejus dzīvo skaistā namā Vites ielā un noliedz, ka šeit būtu liels troksnis. Viņa uzskata, ka, dzīvojot parka teritorijā, tūristi nekad nav bijuši par apgrūtinājumu. “Pasākumi netraucē, “Summer Sound” mēs vispār nedzirdam. Dzirdējām Masļeņicas svētkus, bet tik daudz jau var pieciest,” pārliecināta ir I. Dejus.
Arī izdaudzinātā problēma par to, ka iebraucēji savus auto novieto svešos pagalmos, Ingu nesatrauc. Novērots, ka mašīnu plūsmu un novietošanu ļoti labi kontrolē Pašvaldības policija, kas, pēc Ingas vārdiem, Vites ielai izbraucot cauri vairākas reizes dienā.
Vai tiešām ģimeni netraucē vasaras tusiņi un ballītes, kas notiek šajā rajonā? “Mēs jau baidāmies, ka tad, kad uztaisīs jauno “Pūt, vējiņu” koncertzāli, gan mēs visu dzirdēsim. Bet agri vai vēlu visus projektus īsteno, tāpēc nav ko satraukties. To, kas šobrīd notiek jūrmalā, mēs nedzirdam, ja nu vienīgi iepūš “pareizais” vējš,” skaidro liepājniece un norāda, ka labprāt gribētu, lai pilsētā būtu vēl vairāk viesu, kuri gan atpūšas, gan izklaidējas. Viņasprāt, pēdējā laikā vietējie kļuvuši atvērtāki un viesmīlīgāki pret iebraucējiem, kādreiz viesu uzņēmēji saskārušies ar lielākām grūtībām.

Jāuzlabo praktiskas lietas
Greznajam koka namam, kas atrodas Liepājas parka teritorijā, uz Ēvalda Rimbenieka ielas, ar tūristiem ir labas attiecības. Ieva un viņas mamma Emīlija Celmiņa ik dienas sastop interesantus cilvēkus no dažādām pasaules malām. Atgadījušies gan patīkami un smieklīgi kuriozi, gan tādi, kuri atstājuši sirdī rūgtumu. Ieva atceras gadījumus, kad, strādājot dārzā, dzirdējusi garāmejošos iebraucējus nicīgi nosakām “buržuji” un “miljonāri”, “izzadzēji”, neiedziļinoties, kāpēc Ievas ģimene šeit dzīvo un cik smagu darbu viņi ieliek, lai uzturētu šo namu kārtībā.
Kopš 1995. gada, kad Ievas ģimene pārcēlās uz šejieni, viņa ieguvusi daudz labu paziņu, kuri sastapti tieši nama atrašanās vietas dēļ. Bieži vien atbraukušie piestājot pie mājas un pajautājot gan par augiem, kas aug sētā, gan par vietējo iedzīvotāju ikdienu – par cenām veikalos, par dzīvi pie jūras. Festivālu laikā jaunieši taujājuši arī pēc naktsmājām zem krūmiem vai dušas, lai noskalotu smilšainās kājas.
Troksnis nekad neesot traucējis, un abas mājas iedzīvotājas uzskata, ka jāpriecājas par to, ka tūristi vēlas paviesoties mūsu valstī. “Cilvēku jau tā ir palicis ļoti maz. Es vairs nedzirdu, ka cilvēki uz ielas priecātos un smietos,” skumji nosaka Emīlijas kundze. Iepriekš ģimene dzīvojusi mājā Toma un J. Janševska ielas stūrī un tur troksnis no pasākumiem esot bijis skaļāks nekā šeit, tāpēc ballītes un festivāli tiek pārdzīvoti mierīgi.
Šā nama iedzīvotājus vairāk uztrauc praktiskās lietas – viesu netaktiskā uzvedība pie Ē. Rimbenieka pieminekļa, kad bērniem tiek atļauts ar kājām mīdīt pieminekli, un labierīcību trūkums parkā, kas spiež stiprā dzimuma pārstāvjus nokārtoties aiz pieminekļa. Ieva novērojusi, ka joprojām trūkst atkritumu urnu, jo bieži vien garāmgājēji iemet savus atkritumus Ievas dārzā vai arī vienkārši uz ielas. Viesi bieži prasa arī par kafejnīcām un vietām, kur vakaros padejot, jo cilvēki taču atbraukuši atpūsties.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai mums patīk uzņemt tūristus?

Kategorijas